ВВС par dziednieku Gambijas prezidentu
Apskatīt komentārus (0)
23.01.2018
Avots: ВВС | Kolins Frīmens | «Jahja Džamme: prezidents, kurš lika dzert "uzlējumu pret HIV"» | http://www.bbc.com/russian/features-42772441 |
Lamins Sisejs bija pirmais cilvēks Gambijā, kurš publiski paziņoja, ka ir HIV-inficēts. Viņš domāja, ka rīkojas pareizi. Tas notika 2000. gadā, kad neizglītotība par to, kas saistīts ar HIV, bija plaši izplatīta, bet inficētie saskārās ar stereotipiem un aizspriedumiem.
Minētā gada Pasaules AIDS dienā Sisejs saņēmās drosmi, lai uzstātos publiski, un piedalījās ielas gājienā, ko organizēja labdarības organizācijas. Ar šo rīcību viņš iekaroja aktīvistu cieņu visā pasaulē, bet dažus gadus vēlāk viņš pievērsa Gambijas prezidenta Jahjas Džames uzmanību.
2007. gada sākumā Džamme paziņoja, ka esot radījis brīnumainas iedarbības līdzekli, kurā ārstniecības augi apvienoti ar garīgās ārstēšanas praksi. Vēl dīvaināks šķita viņa apgalvojums, ka zāles ārstē tikai pirmdienās un ceturtdienās.
Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka šādu pūšļošanu ārsti visā pasaulē nosodīja kā galēji bīstamu. Taču pašā Gambijā pateikt prezidentam, ka viņš runā muļķības, draudētu ar nonākšanu cietumā.
Kad uz Siseja labdarības organizāciju atnāca ielūgums 10 cilvēkiem, kuri vēlētos ārstēties, aktīvists nolēma, ka no tāda piedāvājuma nedrīkst atteikties.
"Es gribēju turp nosūtīt citus cilvēkus, bet tad nodomāju ja es nebraukšu pats, man var būt nepatikšanas," viņš teica. "Nu un vienkārši bija arī doma: "Kāpēc lai es nepiedalītos? Tas taču nenodarīs ļaunumu."
Šajā ziņā Sisejs kļūdījās. Tiklīdz viņš ieradās prezidenta improvizētajā klīnikā, kas atradās parlamenta ēkā, viņam paskaidroja ārstēšanās kursa pamatprincipus. Un tie bija nesmēķēt, nedzert tēju vai kafiju. Nekāda seksa. Un, pats galvenais, nedrīkst lietot tradicionālos medicīnas preparātus, tajā skaitā antiretrovīrusu terapiju, ko Sisejam bija izrakstījuši ārstējošie ārsti.
Bija skaidrs, ka atpakaļceļa nav. Pie klīnikas durvīm bija nolikta Džammes bruņota sardze. Bez viņa atļaujas neviens pacients nedrīkstēja pamest ēku turpmāko sešu mēnešu laikā.
Ārstēšana sākās. Katru rītu prezidents pacientu ķermenī ierīvēja noslēpumainu zaļu pastu, šo procedūru pavadot ar lūgšanām no Korāna, kas iesiets ādas vākos. Pēc tam divas reizes dienā pacientiem vajadzēja no pudeles dzert kaut kādu dzeltenas krāsas šķidrumu. Džamme atteicās izpaust, kas ir pudelē, kaut citi centās viņu pārliecināt ja viņam tiešām ir izdevies atrast zāles pret HIV, tad viņš Gambiju acumirklī var padarīt bagātu.
Lai kas arī tas nebūtu, no maisījuma dzeršanas Sisejam bija nepārtraukta caureja. Viņš no cita pacienta inficējās ar tuberkulozi un bija tik ļoti novājināts, ka viņu nosūtīja uz parasto slimnīcu. Analīzes parādīja, ka vīrusu slodze ir pieaugusi, un viņš atkal sāka lietot antiretrovīrusu preparātus.
Sisejs bija viens no tiem laimīgajiem, kas izdzīvoja. Viņa sieva, arī HIV-inficētā, nomira "zāļu terapijas" laikā. Tas pats, pēc viņa teiktā, notika ar vairumu pacientu: "Būdams vecākais šajā grupā, pastāvīgi gāju uz bērēm."
Tā nebija tā aina, ko prezidents Džamme prezentēja sabiedrībai. Viņš ar varu piespieda vairākus pacientus uzstāties valsts televīzijā un izstāstīt par ārstēšanās kursa panākumiem. Stap viņiem bija Usmans Soje, kuram bija Līdsas universitātes (Lielbritānija) sabiedrības veselības aizsardzības speciālista diploms.
Lai mēģinātu savai programmai piešķirt zinātnisku pamatojumu, Džamme piesaistīja Soje kā oficiālu pārstāvi, lai varētu izgaisināt ārvalstu žurnālistu neuzticēšanos.
Kā Soje izstāstīja BBC korespondentam, kādu brīdi viņam esot bijusi "simtprocentīga pārliecība" par zālēm. Patiesībā, atsakoties no antiretrovīrusu terapijas, viņš tik tikko spēja uzkāpt pa kāpnēm. "Būdams izglītots cilvēks, es zināju, ka tas ir murgs," teica Soje. "Taču es nevarēju neko iebilst pat tad, kad cilvēki sāka mirt."
Atpakaļ