Valdības skatījums uz NVO
Apskatīt komentārus (0)
31.01.2012
Daļa no dokumenta "Ministru kabineta rīkojuma projekta Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētās programmas LV03 NVO fonds iesnieguma projektu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pašreizējā situācija un problēmas" (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40232842&mode=mk&date=2012-01-31)
<...> Latvijā pastāv daudz problēmu, kuras nepieciešams risināt, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai.
Pilsoniskās sabiedrības kopējā problemātika un izaicinājumi Latvijā:
1) 2011.gada augustā Latvijā bija reģistrētas 14704 nevalstiskās organizācijas (NVO). NVO ir apvienojusies salīdzinoši maza Latvijas iedzīvotāju daļa, kā liecina 2011.gada martā veiktā Latvijas fakti aptauja, kopumā NVO darbojas tikai 10% Latvijas iedzīvotāju, turklāt ir tendence šim skaitam samazināties. Lai sekmētu organizētu un ilgtspējīgu Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, Latvijas iedzīvotājiem vairāk jāiesaistās NVO darbībā, jo tieši pilsoniskā aktivitāte palīdz nezaudēt profesionalitāti un saglabāt aktīvu līdzdalību. Vienlaikus nepieciešams attīstīt jauna pilsoniskās līdzdalības formas (kopienu fondi, iedzīvotāju forumi, neformāla biedrošanās u.tml.), kas atbilstu mūsdienu dažādu iedzīvotāju grupu dzīves stilam un tehnoloģiskajām iespējām, vienlaikus piedāvā oriģinālas pieejas sociālo un politisko problēmu risināšanai.
2) Šobrīd NVO sektors ir sadrumstalots, saskaņā ar Pārskata par NVO sektoru Latvijā (2011) datiem tikai 29% NVO raksturīga bieža savstarpēja sadarbība, un tas būtiski apgrūtina konstruktīvu dialogu ar valsti. Tikai 44% no aptaujātām NVO ir pārliecinātas par savas organizācijas spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Arī no valsts un pašvaldību institūciju puses nav iespējams uzklausīt vairāk kā 14 tūkstošus organizāciju viedokļus par kādu konkrētu jautājumu, tāpēc nepieciešama lielāka sektora konsolidācija. Nepieciešams stiprināt NVO darbinieku kapacitāti un veicināt plašāka apvienošanās koalīcijās un platformās, lai efektīvāk aizstāvētu konkrēto sabiedrības grupu viedokli.
NVO loma sociālekonomiskās situācijas uzlabošanā Latvijā:
1) Ir svarīgi veicināt sabiedrības līdzdalību vienlīdzīgu iespēju politikas jomā, veikt informatīvus un izglītojošus pasākumus, lai novērstu diskriminācijas draudus un sabiedrības aizspriedumus pret noteiktām sabiedrības grupām, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju interešu aizstāvību visos līmeņos, tādējādi arī iedzīvinot cilvēkdrošības konceptu Latvijā, kā arī popularizēt brīvprātīgo darbu, līdz ar to veicinot sabiedrības līdzdarbošanos. Aktivizējot sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas, veicot to informēšanu un izglītošanu, kā arī nodrošinot pārējās sabiedrības izglītošanu, tiks mazināti stereotipi, kā arī mazināta sociālā atstumtība un diskriminācijas draudi.
2) Ņemot vērā inovatīvu sociālo pakalpojumu trūkumu, valsts iedzīvotāju pastiprinātu emigrāciju, lielo sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu un nabadzību, kā arī ņemot vērā to šobrīd valsts un pašvaldības nevar nodrošināt adekvātus finanšu līdzekļus vairāku akūtu sociālo problēmu risināšanai valstī, ļoti svarīgi šajā procesā iesaistīt tieši NVO ar viņu pieredzi un inovatīvo pieeju dažādu sociālo pakalpojumu un sociāla rakstura pasākumu attīstīšanā un sniegšanā.
3) Latvijā dzīvo vairāk kā 152 dažādu tautību iedzīvotāju. Saskaņā ar PMLP datiem krievu tautības cilvēku kopiena sastāda Latvijā vairāk kā 600 tūkstoši iedzīvotāju. Mazākumtautību pārstāvji ir vairāk pakļauti dažādiem riskiem, piemēram, diskriminācijai darba tirgū Vienlaikus daudzas etniskās grupas ir izveidojušas savas biedrības, kas pārstāv viņu intereses un tiesības. Diemžēl ievērojamie budžeta samazinājumi skāra arī finansējumu programmām, kas vērstas uz mazākumtautību valodas un tradīciju saglabāšanu, kā arī vienotas sabiedrības izveides stiprināšanā. Ņemot to vērā, kā arī multikulturālās sabiedrības attīstības tendences, ir nepieciešams stiprināt saliedētas sabiedrības pamatus Latvijā un sekmēt starpkultūru dialoga veidošanos, sapratnes un sadarbības veicināšanā starp dažādu tautību pārstāvjiem, latviešu valodas, vēstures un kultūras apguvi, kā arī cilvēktiesību, diskriminācijas, ksenofobijas izskaušanu un vienlīdzīgu iespēju ievērošanu. <...>
Atpakaļ