Uzņēmumu reģistra skaidrojums par PLG reģistrāciju
Apskatīt komentārus (0)
26.02.2018
Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk Likums) 18.1 pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par biedrības patieso labuma guvēju, ir pienākums paziņot par šo faktu attiecīgajai biedrībai. Biedrības valdei ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam noskaidrot vai tai nav patiesie labuma guvēji, kā arī vai saņemtā/noskaidrotā informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa. Līdz ar to pašai biedrībai ir jānoskaidro savi patiesie labuma guvēji. Vienlaikus, ievērojot labas pārvaldības principu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk Reģistrs) sniedz sekojošu skaidrojumu par patiesajiem labuma guvējiem biedrībās.
Saskaņā ar Likuma 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. 25 procentu kritērijs pēc analoģijas, būtiskas līdzdalības apmēra noskaidrošanai var tik piemērots arī attiecībā uz citām juridiskajām personām, ne tikai kapitālsabiedrībām. Minētajā normā noteiktas patieso labuma guvēju pazīmes, t. i., patiesais labuma guvējs vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu.
Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk FATF) 2014. gada oktobrī izdotajās vadlīnijās "Caurspīdīgums un patiesie labuma guvēji" patiesie labuma guvēji tiek skaidroti kā fiziskā persona, kurai "galarezultātā" pieder vai tā kontrolē "klientu" un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Tas ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār biedrību. "Galarezultātā pieder vai kontrolē" un "īsteno galīgo kontroli" attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai savādākiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. Patiesā labuma guvēja definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tas pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder biedrība, un, kura izmanto biedrības valdes pilnvaras vai biedrības aktīvus, kā arī fiziskā persona, kura reāli veic kontroli pār biedrību (neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu biedrībā, vai nē).
Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs biedrību kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles (piemēram, valdes loceklis). Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas fiziskas vai juridiskas personas - starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, savstarpēji noslēgtu līgumu vai izmantojot dominējošo ietekmi (piemēram, kāda biedrības biedra vai valdes locekļa dominējošo ietekmi biedrībā), finansējot biedrību, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības. Tāpat biedrības biedri var savstarpēji sadarboties, lai palielinātu šādu netiešu kontroli caur citu personu, slēdzot oficiālus vai neoficiālus līgumus, kā arī izmantojot savas pilnvaras iecelt biedrībā valdi.
Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" anotācijā norādītajam gadījumā, ja biedrības biedri īsteno savas tiesības tikai kā biedrības biedri atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, tad šāds biedrs nav uzskatāms par patieso labuma guvēju. Gadījums, kurā biedrības biedri neīsteno savas tiesības tikai kā biedrības biedri varētu būt, piemēram, ja biedrības biedri darbojas cita mērķa, ne statūtos noteiktā, sasniegšanai. Ievērojot minēto, biedrību gadījumā, ja to biedri īsteno savas tiesības tikai kā biedrības biedri, patiesos labuma guvējus noskaidrot nebūs iespējams, ja vien biedrību faktiski, atbilstoši patiesā labuma guvēja definīcijai nekontrolē kādas konkrētas fiziskās personas, piemēram, valdes locekļi. Piemēram, biedrībā visi lēmumi tiek pieņemti un visi darījumi tiek veikti kādas vienas (vai vairāku) konkrētu personu interesēs un labā, nevis, ņemot vērā biedrības mērķi un tajā apvienojušos biedru intereses. Šīs personas var būt gan biedrības biedri vai biedrības valdes locekļi (tiešā kontrole), gan arī tādas personas, kuras nav ne biedrības dibinātāji, ne biedri, ne valdes locekļi (netiešā kontrole). Tāpat kontrole var tikt prezumēta, pat ja tā netiek faktiski veikta, bet, piemēram, viena persona izmanto un gūst labumu no biedrības finanšu aktīviem.
Ievērojot minēto, biedrības patiesos labuma guvējus lielākajā daļā gadījumu nebūs iespējams noskaidrot. Vienlaikus jāņem vērā, ka katrā biedrībā situācija ir individuāla un var pastāvēt arī situācijas, kurās attiecīgās biedrības faktiski kontrolē kāda fiziskā persona.
Savukārt attiecībā uz informācijas par patiesajiem labuma guvējiem sniegšanas termiņiem norādām, ka Likuma pārejas noteikumu 22. punktā noteikts, ka juridiskā persona, kura ir reģistrēta Reģistra vestajā reģistrā vai par kuras reģistrāciju ir iesniegts pieteikums līdz 2017. gada 1. decembrim, iesniedz Reģistram informāciju par tās patieso labuma guvēju atbilstoši Likuma 18.2 panta otrajai daļai līdz 2018. gada 1 .martam. Pārejas periodā līdz 2018. gada 1. martam informācija par patiesajiem labuma guvējiem jāiesniedz tām biedrībām, kuras var noskaidrot savus patiesos labuma guvējus. Savukārt pēc 2018. gada 1. marta piemērojama Likuma 18.2 panta pirmā daļa, kurā noteikts, ka juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Reģistra vestajos publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot Likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Līdz ar to biedrība sniedz Reģistram informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem šādos termiņos:
- pārejas periodā līdz 2018. gada 1. martam, ja tā var noskaidrot savus patiesos labuma guvējus;
- ne vēlāk kā 14 dienu laikā no patieso labuma guvēju noskaidrošanas dienas.
Attiecībā uz pieteikuma informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai norādām, ka, ja biedrība nevar noskaidrot savus patiesos labuma guvējus, tad tai nav atsevišķa pieteikuma veidā jāiesniedz Reģistrā informācija par patiesajiem labuma guvējiem. Taču, ja biedrība tomēr iesniedz Reģistrā pieteikumu informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai un tā nevar noskaidrot savus patiesos labuma guvējus, tad tā pieteikumā var apliecināt, ka patiesos labuma guvējus noskaidrot nav iespējams (pieteikuma informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai 4. punkts). Pieteikumu informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai paraksta biedrību pārstāvēt tiesīgās personas.
Atpakaļ