Uzrakstiet mums

Taukainā hepatoze
Apskatīt komentārus (0)


09.03.2017

---

«Taukaino aknu slimība» | Dr. med. Ieva Tolmane | Aknu slimību ārste | RAKUS, Infekcijas un aknu slimību ambulatorā nodaļa |
Riska faktori
Slimības attīstību nosaka gan ģenētiskie, gan ārējās vides faktori. Tā kā visās attīstītajās valstīs un, īpaši ASV, pēdējo gadu laikā dramatiski pieaug cilvēku aptaukošanās, tad tikpat strauji pieaug saslimstība ar taukaino hepatozi. Industrializētajās valstīs taukainā hepatoze ir biežākā aknu slimība un tās sastopamība ir 20–40%. Biežāk slimo pacienti ar cukura diabētu un lieko svaru. Ap 10–20% no visiem taukaino aknu slimniekiem vēro iekaisuma pazīmes. Pēdējos gados šīs slimības izplatība pieaug arī bērnu vidū. ASV 50 procentiem puišu ar lieko svaru konstatē arī taukainās hepatozes pazīmes, turklāt 3–5 reizes biežāk šo slimību sastop vīriešiem, salīdzinot ar sievietēm. Šīs dzimumu atšķirības tiek skaidrotas ar augstāku ķermeņa masas indeksu (ĶMI) vīriešu vidū un arī ar to, ka vīrieši patiesībā lieto alkoholu vairāk, nekā uzrāda mediķiem. Pacientiem ar lieko svaru taukainās hepatozes risks ir augstāks, salīdzinot ar tiem, kuriem svars ir normāls.
Par aptaukošanos liecina:
ĶMI rādītājs, ko aprēķina pēc formulas: svars (kg) / augums (m)² , vai vēdera apkārtmērs, kas neatkarīgi no auguma nedrīkst pārsniegt vīriešiem 102 cm, sievietēm 88 cm. Lai noteiktu diagnozi – taukainā hepatoze, jābūt precīzai informācijai par pacienta alkohola lietošanu. Tikai 10% rietumvalstu iedzīvotāju pilnībā nelieto alkoholu. Dažādi autori nosaka dažādas pieļaujamās alkohola lietošanas robežas no 20 līdz 40 gramiem tīrā alkohola nedēļā. Tomēr šīs robežas var atšķirties katram konkrētajam indivīdam. Diagnostika Analīzēs parasti ir paaugstināta alanīnaminotransferāzes (ALAT) un gamma glutamiltranspeptidāzes (GGT) aktivitāte. Katrs pacients jāizmeklē arī uz B un C hepatītiem, kā arī jāizslēdz retas iespējamas aknu slimības. Ultrasonoskopijā redz „gaišākas” aknas, ko ārsts var traktēt kā tauku izgulsnēšanos aknās, tomēr diagnozi apstiprina aknu biopsija – vietējā anestēzijā paņem sīku aknu audu gabaliņu un raksturīgās izmaiņas redz mikroskopā.
Ārstēšana
Dzīvesveida maiņa. Atturēties pilnībā no alkohola lietošanas. Šobrīd vienīgā un efektīvākā ārstēšanas metode ir mērena un pakāpeniska svara mazināšana. Ļoti strauja svara mazināšana ar badošanos un ļoti stingrām diētām aknu stāvokli pat pasliktina Tāpēc svara mazināšanai jābūt pakāpeniskai – ap 10 procentiem no ķermeņa masas 6–12 mēnešu laikā. Speciālas diētas nav atrastas kā īpaši efektīvas, bet rekomendē ēst veselīgu, kvalitatīvu pārtiku – dārzeņus, šķiedrvielām bagātus produktus, ierobežot – viegli asimilējamo ogļhidrātu produktus (saldumi, baltmaize, augļi, sulas, limonādes), gaļu, piesātinātos taukus uzturā. Jāuzsāk mērena, regulāra fiziskā slodze vai jāpalielina jau esošā slodze.
Pēdējo pētījumu rezultāti liecina, ka kafija nav jāierobežo.
Nav neviena pierādīta un reģistrēta medikamenta, kas izvadītu taukus no aknām. Hepatoprotektorus (aknu aizsargātājus) var lietot kombinācijā ar dzīvesveida maiņu, vieni paši tie nelīdzēs. Ķirurģiskā ārstēšana (kuņģa apvedceļa izveide) var uzlabot stāvokli, tomēr šī metode nav piemērota pacientiem ar masīvu aptaukošanos. Aknu transplantācija ir pēdējā iespēja pacientiem ar taukainās hepatozes izraisītu dekompensētu aknu cirozi. Tomēr slimība var atkārtoties arī pārstādītajā aknā. Alkohola lietotājiem aknu transplantāciju neveic. Turklāt Latvijā šobrīd aknu pārstādīšanu neveic.