Pētījums par tuberkulozes attīstību un ārstēšanu HIV pacientiem
Apskatīt komentārus (0)
05.08.2017
Avots RSU: http://ej.uz/ns5s | Pētījums par tuberkulozes attīstību un ārstēšanu HIV pacientiem | Ingas Ažiņas disertācija | http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/disertacijas/IAzina_disertacija.zip |
30. augustā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā, Inga Ažiņa aizstāvēs promocijas darbu «HIV asociētās tuberkulozes imunoģenētiskie aspekti».
Tuberkuloze ir viena no senākajām infekcijām. Aptuveni trešdaļa cilvēku dzīves laikā inficējas ar tuberkulozes izraisītāju, bet aktīvās infekcijas attīstība nenotiek katram. Imūnās sistēmas disfunkcijas stāvoklī, ko novēro pacientiem ar HIV infekciju, tuberkulozes attīstības risks pieaug vairākkārt. Abu infekciju mijiedarbība organismā vēl vairāk pastiprina imūndeficītu un pasliktina ārstēšanas rezultātu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, tuberkuloze ir nāves iemesls trešdaļai HIV pacientu. Latvijā līdz ar HIV infekcijas gadījumu skaita pieaugumu palielinās arī HIV asociētas tuberkulozes gadījumu skaits. Jāatzīmē, ka tuberkulozes diagnostika HIV infekcijas gadījumā bieži vien ir apgrūtināta un novēlota, jo imūndeficīta stāvoklī zūd tuberkulozes tipiskie simptomi.
Promocijas darbs atklāj gēnu uzbūves variantus (gēni, kas atbild par organisma spēju atšķirt savu no sveša), kuri ir saistīti ar paaugstinātu tuberkulozes risku pacientiem ar HIV infekciju Latvijā, kā arī tos gēnu variantus, kuri var aizsargāt pret tuberkulozes attīstību. Ir parādītas atšķirības atsevišķos imūnās sistēmas rādītājos pacientiem ar HIV infekciju dažādas slimības fāzēs (ar un bez tuberkulozes), kā arī atšķirības rādītājos atkarībā no slimības iznākuma HIV asociētās tuberkulozes gadījumā. Ir izvērtēta savstarpējā saistība starp gēnu uzbūves variantiem un pacienta imūnās sistēmas rādītājiem.
Iegūtā informācija var palīdzēt prognozēt ne tikai tuberkulozes attīstības risku pacientiem ar HIV infekciju, bet arī izvērtēt nāves risku. Tas ļaus laicīgi mainīt terapijas pieeju, cenšoties maksimāli pagarināt pacienta dzīvildzi.
Atpakaļ