NRA.lv: Kā valdība veicinās veselības aprūpes pieejamību?
Apskatīt komentārus (0)
16.06.2017
NRA.lv | Inga Paparde | «Veselības finansēšanas reformas klupšanas akmeņi» | http://nra.lv/veseliba/213043-nra-peta-veselibas-finansesanas-reformas-klupsanas-akmeni.htm |
Politiķu veidotā koalīcija izvēlējusies mehānismu, kā nedaudz piepildīt veselības budžetu, neparedzot, ka pacientu dalījumam nodokļu maksātājos un nemaksātājos varētu būt stingri iebildumi, sākot no ģimenes ārstu nevēlēšanās būt par nodokļu inspektoriem, kuriem pacientiem tā vietā, lai sniegtu medicīnisku palīdzību, būs jāskatās nodokļu nomaksa un arī jāatsaka veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, ja nodokļi nebūs nomaksāti, beidzot ar pacientiem. Tieši tāda pati situācija bija pirms vairākiem gadiem, kad ģimenes ārsti kategoriski atteicās būt sistēmas daļa, kur viņiem jāvērtē pacienti pēc nodokļu maksāšanas fakta.
Jāatgādina, ka pašlaik ir panākta vienošanās no nākamā gada par vienu procenta punktu palielināt sociālās iemaksas un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaistīt ar nodokļu nomaksu. Tiem, kuri pašlaik neveic sociālās iemaksas, būs iespējams pievienoties veselības apdrošināšanai ar fiksētu maksājumu, kas būs piesaistīts minimālās algas apmēram (tas ir viens no variantiem). Taču gan premjers Māris Kučinskis, gan veselības ministre Anda Čakša atzina, ka būs nepieciešams pārejas periods, lai ieviestu mehānismu, kā cilvēki saņems tos vai citus veselības pakalpojumus un kā sistēma uzrādīs nodokļu maksātājus un nemaksātājus.
Politiķu pozitīvais noskaņojums pēc vienošanās koalīcijas sēdē trešdienas vakarā par veselības līdzfinansējumu no sociālā budžeta visai drīz var izplēnēt. Precīzu aprēķinu pašlaik nav, bet līdz šim izskanējis, ka sociālo iemaksu palielinājums par vienu procenta punktu papildus veselības budžetam dotu apmēram 70 līdz 80 miljonus eiro, bet tie ir tikai ļoti aptuveni pieņēmumi. Pēc koalīcijas sēdes politiķi izteicās, ka, ieviešot šādu modeli, papildu nauda - ap 20 miljoniem eiro - ienāktu veselības makā no strādājošajiem, kuri pašlaik neveic sociālās iemaksas, bet, lai saņemtu veselības pakalpojumus, būs jāmaksā minimāla sociāla iemaksa. Pēc A. Čakšas stāstītā, Veselības ministrija gatavos likumprojektu par veselības finansējumu, tam sekos arī veselības aprūpes pakalpojuma groza precizēšana jeb divu dažādu grozu noteikšana - viens nodokļu nemaksātājiem, bet otrs - nodokļu maksātājiem. Veselības aprūpes saņemšanas sasaiste ar nodokļu nomaksu nozīmē, ka būs virkne cilvēku, kuriem uz valsts finansētu medicīnu vairs nebūs tiesību.
Nodokļu nemaksātājiem tiks noteikts neatliekamās medicīniskās palīdzības grozs, kurā būs iekļauta ģimenes ārsta palīdzība, grūtnieču aprūpe, infekcijas slimību - tuberkulozes, HIV, hepatīta un citu - ārstēšana, arī onkoloģija, kā arī kompensējamie medikamenti tieši šo slimību pacientiem. Uz jautājumu, vai veselības ministre varēs panākt mediķu atbalstu šādai sistēmai, kuri jau iepriekš skaidri un gaiši norādījuši, ka nevēlas dalīt savus pacientus nodokļu maksātājos un nemaksātājos un nevēlas būt nodokļu inspektori, A. Čakša Neatkarīgajai atzina, ka minimālo pakalpojumu grozā tiks iekļauta arī ģimenes ārsta sniegtā palīdzība visiem pacientiem, līdz ar to ārsts būs pieejams.
Tomēr tieši ģimenes ārsts būs tas, kam vajadzēs atteikt pacientam nosūtījumu pie cita speciālista, ja pacients nebūs veicis sociālās iemaksas. Pret šādu sistēmu iebilst ģimenes ārsti, kuri jūlijā ir pieteikuši streiku. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norāda, ka ārstam ir citi uzdevumi, nevis pētīt cilvēka nodokļu vēsturi.
Par vienu procentu lielākas sociālās iemaksas noteikti būs jau no nākamā gada 1. janvāra, taču, kad sāks darboties pārējā sistēma - pateikt vēl nav iespējams. Noteikti būs nepieciešams pārejas periods, vispirms, lai saprastu, kā to administrēt. Otrkārt, noteikti jāsagaida vēl valdības un arī Saeimas lēmums, un tur arī varētu būt pārsteigumi. Līdzīgi kā bija ar reformu, ko virzīja bijusī politiķe Ingrīda Circene.
No politiķu sarunām izriet, ka šie no sociālā budžeta nākamgad paņemamie eiro tiks novirzīti tieši mediķu atalgojuma palielināšanai. Tāpēc rodas jautājums - kā tad valdība veicinās veselības (aprūpes) pieejamību? Tam atkal būs jāiztiek ar Eiropas atļauto atkāpi no budžeta deficīta, 110 miljoniem eiro.
Atpakaļ