Nedienas Krievijā
Apskatīt komentārus (0)
12.02.2015
Avots: Medikamentu informācijas centrs | "Zāļu krīze Krievijā pieņemas spēkā" | Sagatavoja Elīna Badune | Ziņu avots: www.znak.com | Publicējis: MIC Administrācija | http://farmacija-mic.lv/zalu-krize-krievija-pienemas-speka/ |
Krievijas zāļu ražotāji atsakās pildīt ar valsti noslēgtos līgumus, kas garantē zāļu piegādi par 2014. gada zemajām cenām. Kā ziņo portāls Znak.com, zāļu deficītu Krievijā jau izjūt cukura diabēta slimnieki, bet nākamie šajā sarakstā varētu būt onkoloģiskie pacienti. Krievijas valdība cenšas situāciju uzlabot, taču sarunas ar ražotājiem pagaidām nevedas.
Tirgus dalībnieki pieļauj, ka nāksies slēgt 14-16 uzņēmumus. Daļa farmācijas industrijas rūpnīcu jau apturējusi produkcijas ražošanu, presei atklājis Krievijas Valsts Domes Veselības aizsardzības komitejas pārstāvis Aleksandrs Petrovs. Saskaņā ar viņa teikto, lietotājiem esot uzkrājumi un tie gaida, kad tiks fiksēts valūtas kurss, lai iepirktu zāles.
Zāļu ražošanu apturējusi Voroņežas farmācijas rūpnīca, kas galvenokārt ražojusi pretsāpju zāles vēža slimniekiem, atklājis kādas konkurējošas rūpnīcas pārstāvis. Pērnā gada nogalē to holdinga Verofarm ietvaros iegādājusies amerikāņu korporācija Abbott, ziņo Krievijas prese. Krievijas Zāļu ražotāju asociācijas preses sekretāre Ļubova Verešagina gan to noliedz, apgalvojot, ka asociācijai neesot ziņu par savu biedru uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Viņa paudusi, ka ražotāji šobrīd ieņēmuši nogaidošu pozīciju, kā galveno problēmu akcentējot neziņu par valūtas kursu.
Krievijas Valsts Domes Veselības aizsardzības komiteja oficiāli neapstiprina ziņas, ka farmācijas uzņēmumi būtu pārtraukuši ražošanu, taču atzīst, ka daudzi šobrīd sastopas ar grūtībām un ir uz kraujas malas.
Kāds industrijai pietuvināts preses avots atklājis, ka galvenokārt grūtībās ir uzņēmumi, kas ražo zāles slimnīcām lētas, vērtībā līdz 100 rubļiem (1,3 eiro). To pašizmaksa dolāra un eiro kursa dēļ palielinājusies gandrīz divas reizes, bet vitāli nepieciešamo un būtisko zāļu (VNBZ) sarakstā, kuru 4. janvārī apstiprināja valdība, cenas ir fiksētas. Līdz ar to šobrīd daļai zāļu pārdošanas cena ir 20 rubļi (0,26 eiro), bet pašizmaksa 30 rubļi (0,39 eiro). Tāpēc ražotāji gaida risinājumu, pretējā gadījumā solot apturēt ražošanu. Slimnīcas rīko iepirkumu konkursus, taču ražotāji tajos nesteidz piedalīties tie nespēj piegādāt zāles par slimnīcas pieprasītajām cenām. Kādas Sverdlovskas zāļu lieltirgotavas īpašnieku banka iesūdzējusi tiesā par kredīsaistību nepildīšanu, taču šo gadījumu vēl pāragri saistīt ar zāļu krīzi valstī.
Zāļu ražotāji nosūtījuši vēstules premjeram Dmitrijam Medvedevam un Veselības ministrei Veronikai Skvorcovai ar aicinājumu sēsties pie pārrunu galda un steidzami risināt zāļu cenu jautājumu. Skvorcova decembrī ar ražotājiem patiešām tikusies, taču, kā uzsver ražotāju pārstāvji, kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis un, lai saglabātu līdzsvaru, dialogam par zāļu cenām šajā situācijā jābūt pastāvīgam un nepārtrauktam.
Ārvalstu zāļu ražotāji norādījuši, ka viņiem ievest zāles Krievijā ir izdevīgi tikai tad, ja valsts tiem garantē zināmu iepirkuma apjomu. Līdz šim naudas izteiksmē ārvalstu ražotāju produkcija veidoja 75% Krievijas tirgus, taču iepakojumu skaita ziņā tikai ceturtdaļu. Ja slimnīcas atteiksies no dārgākām ārvalstu zālēm, tās varētu pazust arī no aptieku plauktiem.
Nozares eksperti Krievijā lēš, ka zāļu cenas turpinās augt, jo vietējie ražotāji ir atkarīgi no importa izejvielām un kredītiem, kas ņemti dolāros vai eiro valūtā.
Tikko ar Medvedeva parakstu apstiprināti pasākumi zāļu tirgus stabilizācijai. Pavisam tādu ir trīs: VNBZ cenu indeksācija, papildu 16 miljardi rubļu zāļu iegādei un protekcionisms ja iepirkumu konkursam pieteikti vismaz divi vietējo ražotāju produkti, tad importa līdzeklis konkursam netiek pielaists.
Cik iedarbīgi būs šie pasākumi, neviens vēl nav gatavs spriest. It īpaši tāpēc, ka vietējais preparāts ir nosacīts jēdziens, jo lielākā daļa substanču tiek iepirkta citās valstīs. Valsts programma Farma 2020″, ar kuras palīdzību plānots mazināt disbalansu, būtiski atpaliek no reālās situācijas. Lai sāktu ražot nepieciešamās substances, vajadzīgi vismaz 4-5 gadi, tāpēc valsts aprēķinājusi, ka tas varētu notikt līdz 2020. gadam. Līdz 2016. gadam plānots vietēji ražotu substanču sarakstam pievienot 18 jaunas substances, taču eksperti ir pārliecināti, ka tas ir kā piliens jūrā.
Portāla Znak.com informācijas avots, kas saistīts ar prezidenta administrāciju, uzskata, ka zāļu krīze Krievijā varētu būt nopietnāka problēma par valūtas, cenu un banku krīzi. Tas varētu kļūt par jaunu sociālu sprādzienu.
Atpakaļ