Ļoti noderīgs raksts
Apskatīt komentārus (0)
05.02.2017
Lasiet plašu rakstu: «HIV infekcijas ārstēšanas iespējas mūsdienās»
Avots: Žurnāls «Doctus» | Zeltiņa I., Madelāne M. | Janvāris 2017 | http://www.doctus.lv/2016/12/hiv-infekcijas-arstesanas-iespejas-musdienas |
<... HIV infekcijas diagnostika
Atbilstīgi starptautiski atzītu vadlīniju ieteikumiem HIV diagnozi nevar noteikt bez infekciju apstiprinošas laboratoriskas analīzes references laboratorijā. Sijājošās diagnostikas nolūkā veic ELISA testu HIV1/2 antivielu noteikšanai vai ELISA testu HIV1/2 antigēna/antivielu noteikšanai. Tomēr HIV gadījumu apstiprina tikai tad, kad diagnoze precizēta ar Western blot vai Immunoblot testu, kā arī ar polimerāzes ķēdes reakciju HIV RNS noteikšanai. Ir arī ELISA tests HIV antigēna noteikšanai, kas kopā ar HIV RNS testu noder agrīnas HIV infekcijas gadījumā diagnozes precizēšanai neilgi pēc inficēšanās. Mūsdienu laboratoriskie testi ir ļoti jutīgi un specifiski, tāpēc viltus pozitīvi un negatīvi rezultāti uzrādās reti. Virkne specifisku laboratorisko analīžu nepieciešamas ikdienā, regulāri novērtējot ar HIV inficētā veselības stāvokli un izvērtējot ārstēšanas efektivitāti. Ikdienas darbā infektologi nosaka HIV RNS slodzi, CD4+ šūnu skaitu, rezistences testus, kas precizē HIV ārstēšanā izmantojamo medikamentu neefektivitāti pret vīrusu. Tomēr ikdienā svarīgi iedomāties par iespējamu HIV infekciju, lai HIV testu veiktu savlaicīgi un iespējami agrīni diagnosticētu HIV infekciju. Šobrīd galvenā problēma HIV infekcijas diagnostikā saistāma ar nepilnībām ārstu zināšanās par HIV infekcijas klīniskajām izpausmēm dažādos infekcijas norises periodos.
Indikācijas
Ārsta pienākums ir noteiktām pacientu grupām ieteikt izmeklēšanu uz HIV. Ar to saprotam izmeklēšanu uz HIV epidemioloģiskā riska grupu pacientiem, piemēram, cilvēkiem ar palielināta riska uzvedību: injicējamo narkotisko vielu lietotājiem, cilvēkiem ar biežu seksa partneru maiņu, prostitūtām, ar HIV inficēto seksuālajiem partneriem. Tomēr jāatceras, ka bez pacienta piekrišanas nosūtīt uz HIV testu nevar, cilvēkam ir tiesības atteikties no piedāvātā izmeklējuma. Obligāti uz HIV pārbauda visus donoru materiālus, par to informē personu. Grūtniecēm HIV testu pēc ārstniecības personas ieteikuma var ordinēt ne mazāk kā reizi grūtniecības laikā, lai nepieciešamības gadījumā laikus sāktu terapiju un mazinātu risku bērnam inficēties ar HIV. Tomēr lielākās grūtības atcerēties par HIV testu rodas tad, ja pacients nav transmisīvo asins slimību riska grupā. Galvenie klīniskie kritēriji jeb indikācijas HIV testam ir CDC HIV infekcijas klasifikācijā, ko praktiskajā darbā izmanto daudzu pasaules un Eiropas valstu ārsti. Jebkura B vai C klīniskās kategorijas pazīme uzskatāma par indikāciju HIV testam. Piemēram, viens no C kategorijas kritērijiem ir atkārtota bakteriālas pneimonijas epizode 12 mēnešos. Ja pacients nav epidemioloģiskā riska grupā, tad piedāvāt HIV testa veikšanu pēc otrās pneimonijas epizodes ir izaicinājums pat pieredzējušam speciālistam. Ārsts paredz neizpratni no pacienta puses, kas nereti robežojas ar aizvainojumu, jo aizspriedumi par HIV infekciju vēl arvien ir gan mediķiem, gan pacientiem. Attiecīgi vizītes laiks pagarinās, jo nepieciešama pirmstesta konsultācija. Iepriekšminētie aspekti var ietekmēt testēšanas pieejamību, mazināt pareizas diagnozes noteikšanas iespējas un attiecīgi radīt apdraudējumu pacienta veselībai. ...>
Atpakaļ