Latvijas Cilvēktiesību centra seminārs
Apskatīt komentārus (0)
28.10.2011
Nevalstiskajām (jeb pilsoniskās sabiedrības) organizācijām ir ļoti būtiska loma diskriminācijas apkarošanā un vienlīdzības nodrošināšanā un šī loma sniedzās daudz plašāk par diskriminācijas aizliegumiem valsts likumdošanā vai tiesu prāvām diskriminācijas gadījumos. Semināra mērķis stiprināt nevalstisko organizāciju spējas veiksmīgi strādāt ar pret-diskriminācijas un vienlīdzības jautājumiem. Seminārā būs iespēja uzzināt vairāk, izdiskutēt un piedalīties praktiskajās nodarbībās par sekojošiem jautājumiem:
Informācijas vākšana un darbības plānošana. Informācija ir zināšanas, kas ir nepieciešamas, lai rīkotos; plānošana ir organizācijas turpmākās darbības izvērtēšana atbilstoši pieejamajiem informācijas, finanšu, cilvēku un materiālajiem resursiem. Lai uzlabotu nevalstisko organizāciju ietekmi un darbības efektivitāti strādājot ar vienlīdzības un pret-diskriminācijas jautājumiem, tiks apskatīti pieejamie instrumenti, informācijas nozīme, kā arī saikne starp esošo un vēlamo informāciju un plānotajām darbībām.
Situācijas testēšana: metode, ko var izmantot, lai noteiktu vai pārbaudītu diskrimināciju. Metodes būtība ir labi organizēts eksperiments, kurā divi līdzīgi cilvēki pretendē uz kādu labumu (darbu, mājokli, publisko pakalpojumu, utt.), no kuriem viens atšķiras pēc kādas pazīmes, kas var novest pie nevienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas (etniskā izcelsme, ādas krāsa, invaliditāte, dzimums, vecums, reliģija, seksuālā orientācija). Ja viens no cilvēkiem saskaras ar atšķirīgu attieksmi, tas var norādīt uz diskriminējošu rīcību.
Interešu aizstāvība (angl. Advocacy): organizēti centieni panākt izmaiņas, nodrošinot pierādījumus un argumentus, kas apliecina to, kāpēc un kādas pārmaiņas vajadzīgas. Pārmaiņas var būt nepieciešamas politikā un tiesību aktos, attiecīgo politikas dokumentu vai tiesību aktu īstenošanas procesā vai cilvēku informētībā par attiecīgo politiku un viņu personiskajām tiesībām. Jēdziens stratēģiskā interešu aizstāvība apzīmē rūpīgi izstrādātu, plānotu un īstenotu darbību kopumu, ko veic konkrētas personas, lai īstenotu noteiktu mērķi.
Uzvedības kodeksi: brīvprātīgs instruments, kas atspoguļo obligātus pieņemamus uzvedības standartus un organizācijas pamatvērtības, atbildot uz dažādiem izaicinājumiem, tostarp attiecīgo cilvēku (darbaspēks, labuma guvēji, klienti, partneri) dažādību. Uzvedības kodekss attiecas uz visiem uzņēmējdarbības aspektiem, un tas ir jāievēro gan atsevišķiem indivīdiem, gan visai organizācijai. Uzvedības kodeksus šī moduļa kontekstā saprot kā ietvaru, kas īsteno ētikas kodeksos noteiktos centienus. Uzvedības kodeksi ir īpaši aktuāli pret-diskriminācijas un vienlīdzības kontekstā, jo tiem ir būtiska loma, veidojot darba vidi un padarot to iekļaujošu. Šajā kontekstā organizācijas ētikas kodeksu pieņem, lai palīdzētu lēmuma pieņēmējiem saprast atšķirību starp pareizi un nepareizi un piemērot šo izpratni savos lēmumos. Ētikas kodeksi var būt vērsti uz sociāliem jautājumiem un tajos var būt izklāstīti vispārēji principi par organizācijas uzskatiem tādos jautājumos kā misija, kvalitāte, privātums, dažādība vai apkārtējā vide.
Seminārs tiek organizēts sadarbībā ar Eiropas humanitāro konsultāciju biroju (Human European Consultancy, www.humanconsultancy.com) un Migrācijas politikas grupu (Migration Policy Group, www.migpolgroup.com) pateicoties Eiropas Savienības finansējumam Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS ietvaros.
Atpakaļ