Latvijā pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies situācija B un C hepatīta pacientu ārstēšanā
Apskatīt komentārus (0)
04.06.2018
Avots: RAKUS | https://www.aslimnica.lv/lv/jaunumi/arstu-konference-austrumu-slimnica-runas-par-b-un-c-hepatita-arstesanu-latvija |
<... "Latvijā joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuri dzīvo ar hronisku B vai C hepatītu. Par B hepatītu tiek runāts mazāk, taču tās abas ir bīstamas un potenciāli nāvējošas infekcijas, kas laika gaitā var izraisīt aknu cirozi un aknu vēzi. Ja attīstās aknu ciroze, vienīgais veids, kā to izārstēt, ir aknu transplantācija, taču šādos gadījumos viss ļoti bieži atduras pret vairākām problēmām: ierobežoto finansējumu, donora nepieciešamību un paša pacienta stāvokli," stāsta Austrumu slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Aleksejs Derovs.
"Lielākā daļa no pacientiem, kuri visā pasaulē gaida rindā uz aknu transplantāciju, ir C hepatīta slimnieki," stāsta Austrumu slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste profesore Ludmila Vīksna. "Ārkārtīgi priecīgs notikums medicīnā bija etioloģisku jeb pret ierosinātāju vērstu zāļu radīšana C hepatīta ārstēšanai, kas vairāk nekā 90% gadījumu pilnībā atbrīvo organismu no vīrusa. Ja ārstēšanu uzsāk novēloti, kad jau izveidojusies aknu ciroze, jaunās paaudzes medikamenti, atbrīvojot pacientu no vīrusa vai samazinot tā daudzumu organismā, pacientam ļauj veiksmīgāk sagaidīt aknu transplantāciju. Tāpēc C hepatīta ārstēšanu ir būtiski uzsākt savlaicīgi, neļaujot attīstīties nopietniem aknu bojājumiem."
Latvijā pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies situācija B un C hepatīta pacientu ārstēšanā, tomēr joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu. "Ar katru gadu pieaug pacientu skaits, kuriem valsts nodrošina bezmaksas ārstēšanu ar efektīvajiem jaunās paaudzes medikamentiem, tomēr joprojām ir tūkstošiem pacientu, kuri ārstēšanu nesaņem. Tiek lēsts, ka Latvijā pašlaik varētu būt aptuveni 50 tūkstoši C hepatīta slimnieku, no kuriem daļa par inficēšanos nemaz nezina," saka profesors Derovs.
C hepatīts izplatās ar inficētu asiņu starpniecību, un ar to var inficēties ikviens. Tas var notikt, veicot dažādas skaistumkopšanas procedūras, piemēram, manikīru, pedikīru, pīrsingu vai tetovēšanu, kā arī veicot dažādas manipulācijas medicīnas centros, ja instrumenti nav pienācīgi sterilizēti. Tāpat iespējama inficēšanās dzimumakta laikā.
Profesore Vīksna norāda, ka problēmas nereti rada C hepatīta ārstēšanai paredzēto medikamentu savietojamība ar citām zālēm, piemēram, sirds zālēm.
Situācija ar B hepatītu Latvijā nav tik dramatiska, jo pret šo infekciju pieejama vakcīna, tomēr Latvijā joprojām ir liels skaits cilvēku, kuri kādu iemeslu dēļ nav vakcinējušies pret B hepatītu vai pat nav dzirdējuši par šādu iespēju. Inficēties ar B hepatītu ir vieglāk nekā ar C hepatītu, jo šo vīrusinfekciju var iegūt, ne tikai nonākot saskarē ar B hepatīta slimnieka asinīm, bet arī citiem ķermeņa šķidrumiem.
Latvijā diemžēl nav precīzas statistikas par ar B un C hepatītu inficēto skaitu, taču tiek lēsts, ka ar B hepatītu inficēto personu skaits ir nedaudz mazāks. ...>
*************************
Jūnija beigās Sofijā notiks starptautiskā konference Screening and prevention for viral hepatitis and HIV in CEE. Common challenges, joint solutions.
The conference will be held on 28-29 JUNE 2018 IN SOFIA, BULGARIA | http://hephiv2018.hepasist.com |
Regional multistakeholder meeting under the auspices of the Bulgarian Presidency of the Council of the EU, the Bulgarian Healthcare Committee and the Ministry of Health of the Republic of Bulgaria
Scope focus: Bulgaria, Greece, Macedonia, Romania, Croatia, Hungary, Poland, Latvia, Czech Republic and Bosnia and Herzegovina.
Objectives of the conference:
To identify key hurdles faced by the stakeholders and policy makers in terms of screening and prevention.
To exchange best practices from the region and beyond such as: existing programs, infrastructure and capacities, strategies (examples for integration of HIV/Hepatitis strategies, examples for prevention programs, examples of using EU Structural Funds and others).
To develop country-specific action plans for initiating and/or accelerating the establishment of national screening and prevention programs.
To adopt a resolution which will point to the major challenges within the region and provide recommendations for actions. After the event, the recommendations will be disseminated among the participants in the event and the variety of policy makers of EU and national level.
Link the upcoming presidencies of Romania (January-June 2019) and Croatia (January-June 2020) with the Regional event in Sofia during the Bulgarian Presidency of the Council of the EU.
Atpakaļ