Jurista atzinums par HIV infekcijas ārstēšanas uzsākšanu Latvijā
Apskatīt komentārus (0)
06.10.2012
<...> Jebkura ārstniecība (t.sk. HIV infekcijas) Latvijā veicama saskaņā ar Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmās daļas prasībām, kas nosaka: ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, metodiskajiem ieteikumiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus. Ārstniecības likuma 9.1 panta otrā daļa nosaka, ka klīniskās vadlīnijas izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Publiski pieejama informācija1 liecina, ka 2004. gadā un 2009. gadā valsts aģentūra Latvijas Infektoloģijas centrs bija izstrādājusi HIV infekcijas ārstēšanas vadlīnijas. Tomēr Nacionālā veselības dienesta datu bāzē nav atrodamas ziņas, ka šādas vadlīnijas būtu izstrādātas, izvērtētas, reģistrētas un ieviestas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka tādas vadlīnijas Latvijā nav. Publiski nav pieejama informācija par to, ka būtu izstrādāti HIV infekcijas ārstniecības metodiskie ieteikumi. Pastāvot šādiem apstākļiem, HIV ārstniecība Latvijā veicama atbilstoši ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus. Attīstoties medicīnas zinātnei, ir pašsaprotami, ka ārstam jāpiemēro tā ārstniecība, par kuru konkrētā brīdī ir pietiekami daudz efektivitātes un drošības pierādījumu.
2009. gadā Veselības Ekonomikas centrs sadarbībā ar valsts aģentūru Latvijas Infektoloģijas centrs izstrādāja Racionālas farmakoterapijas rekomendācijas no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātai antiretrovirālai terapijai HIV/AIDS infekcijas ārstēšanai. Rekomendācijās bija norādīts, ka tās sastādītas, izmantojot PVO rekomendācijas HIV/AIDS protocols on treatment and care in the European Region (2007, atsevišķas daļas pārskatītas 2008) WHO clinical protocol Patient evaluation and Antiretroviral treatment of Adults and Adolescents. Iepriekšminētās rekomendācijas cita starpā noteica arī HIV infekcijas terapijas jeb antiretrovirālās terapijas (turpmāk tekstā - ART) uzsākšanas kritērijus. PVO rekomendācijas 2007. - 2008. gadā atbilstoši tā laika pierādījumiem medicīnā noteica, ka ART pieaugušiem un jauniešiem uzsākama, vērtējot CD4 šūnu daudzumu 1 mm3 asiņu: Atkarībā no klīniskās stadijas, ja CD4 šūnu skaits bija mazāks nekā 350/mm3, ART uzsākšana bija tikai apsverama. Savukārt CD4 šūnu skaitam samazinoties zem 200/mm3, ART bija noteikti uzsākama. Ierobežota veselības aprūpes budžeta finansējuma apstākļos Veselības ekonomikas centrs noteica, ka ART uzsākama tikai tad, ja CD4 šūnu skaits kļūst mazāks nekā 200/mm3.
Taču jāņem vērā, ka 2010. gadā PVO izdeva jaunas rekomendācijas ART uzsākšanai, kuras bija pamatotas ar vairāku randomizētu klīnisko pētījumu rezultātiem. Saskaņā ar šīm rekomendācijām ART ir uzsākama visiem HIV inficētiem pacientiem, kuriem CD4 šūnu skaits ir mazāks nekā 350/mm3. Turklāt šīs rekomendācijas PVO novērtējusi kā pārliecinošas (angl. - strong) un vidēji ticamas (angl. - moderate evidence level), kas nozīmē, ka līdzšinējie pētījumi apstiprinājuši, ka iespējamie ieguvumi, ievērojot jauno rekomendāciju, ir lielāki nekā iespējamais kaitējums un ka turpmākie pētījumi ar lielu varbūtību apstiprinās rekomendācijas pozitīvo efektu. PVO atzīmējusi, ka, ievērojot jaunākās rekomendācijas, ar HIV saistīto mirstību ir iespējams samazināt pat par 20 %.
Diemžēl Latvijas valsts pārvaldes iestādes līdz šim nav pārņēmušas PVO 2010. gada rekomendācijas. Šādos apstākļos Latvijas ārstiem saskaņā ar Ārstniecības likuma 9.1 panta pirmo daļu jāpiemēro tāds ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējums (rekomendācija), kas veikts, ievērojot jaunākos pierādījumus medicīnā - tātad PVO 2010. gada rekomendācijas. No juridiskā viedokļa nav korekta veselības aprūpes jomā strādājošo valsts pārvaldes iestāžu rīcība, ja tās, slēdzot līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, pievieno šiem līgumiem novecojušas rekomendācijas, faktiski piespiežot tās ievērot. Tādējādi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji tiek pretlikumīgi piespiesti ievērot novecojušās rekomendācijas un līdz ar to pārkāpt likuma prasības.
Saprotams, ka PVO 2010. gada rekomendāciju ievērošana saistīta ar papildu izdevumiem. Tomēr, valstij izlemjot neieviest jaunākās rekomendācijas, būtu jāpierāda, ka sagaidāmais finansiālais ieguvums varētu būt ievērojami lielāks nekā ieguvums no HIV inficēto personu mirstības samazināšanās. Šajā gadījumā nevar neņemt vērā to, ka HIV un AIDS izplatības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā10. Turklāt, neieviešot PVO 2010. gada rekomendācijas, Latvija pēc 01.01.2013. var izrādīties vienīgā valsts Eiropā, kurā HIV inficētiem pacientiem netiek uzsākta agrīna ārstniecība (t.i., tāda ārstniecības, kura tiek uzsākta, CD4 šūnu daudzums samazinoties zem 350/mm3).<...>
Atpakaļ