Jums taču ir aptieku lojalitātes kartes. Veselības ministrija aizliegs tās. Toties ieviesīs obligātas signatūras recepšu zālēm
Apskatīt komentārus (0)
15.04.2014
Sabiedriskā apspriede par noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 Aptieku darbības noteikumi notiks 2014. gada 23. aprīlī Veselības ministrijā, 309. telpā, plkst 15:00. Atbildīgā persona Silvija Riekstiņa, tālrunis: 67876115, silvija.riekstina@vm.gov.lv
Ar pilnu MK noteikumu projektu un anotāciju varat iepazīties saitē http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas_lidzdaliba/sabiedriska_apspriede/
Izvilkums no sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas)
MK noteikumu Nr. 288 32. punkts nosaka, ka farmaceitiskās aprūpes ietvaros, lai nodrošinātu vienotu zāļu lietošanas uzraudzības sistēmu un veicinātu ģimenes ārsta un farmaceita sadarbību, aptiekā var veidot aptiekas pastāvīgo apmeklētāju reģistru. Datus reģistrā iekļauj ar klienta piekrišanu, ievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības. Zāļu lietošanas uzraudzība ietver informācijas apmaiņu starp farmaceitu, klientu un ārstu, laikus informējot klienta ārstējošo ārstu par iespējamiem zāļu lietošanas sarežģījumiem, lai atklātu, novērtētu un novērstu iespējamos sarežģījumus, kas saistīti piemēram, ar zāļu mijiedarbību, dubultmedikāciju vai pseidodubultmedikāciju, tas ir, ja vienlaikus lieto divas vai vairākas zāles ar līdzīgu sastāvu un līdzīgu zāļu formu vai dažādu sastāvu un dažādu zāļu formu, bet vienādu farmakoterapeitisko iedarbību. Diemžēl, šobrīd ir tikai nedaudzas aptiekas, kas pastāvīgo klientu reģistru veido un izmanto MK noteikumos Nr.288 noteiktajam mērķim zāļu lietošanas uzraudzībai, lai nodrošinātu kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. Lielākā daļa aptieku, sevišķi tīklu aptiekas, kuras ir apvienotas vienā uzņēmumā, klientu piesaisti savām aptiekām veido ar lojalitātes programmu un atlaižu karšu palīdzību, kuru mērķis veidot bonusu sistēmu, kas stimulē klientu iepirkties atkal un atkal, vai arī pēc principa jo vairāk pērk, jo lielākas atlaides. Pēc kartes derīguma termiņa beigām (vai gada) neizmantotie punkti tiek automātiski anulēti, pat iepriekš par to nepaziņojot kartes īpašniekam. Savukārt sasniegtās atlaides, piem. 10%, kuras tiek piešķirtas, veicot preču iegādi par 1400 eiro, pēc kartes derīguma termiņa beigām tiek anulētas un viss jāsāk no sākuma. Paši komersanti ir atzinuši, ka aptieku kartes klientu pirkumu uzkrātie punkti vērtība ir par 120% lielāka nekā klientiem bez lojalitātes kartes. Šāda sistēma ir izdevīga komersantam, jo veicina aptiekas preču, tajā skaitā zāļu, pārdošanu un palielina aptieku peļņu. Klientu lojalitāte ir nosacīta, jo vairumam klientu ir 3 4 dažādu aptieku lojalitātes kartes, un šādu klientu nevar uzskatīt par konkrētas aptiekas pastāvīgo klientu. Bieži vien komersanta piedāvātās zāļu cenas reklāmas bukletos ir maldinošas, jo tikai par dažiem centiem atšķiras no Zāļu valsts aģentūras interneta vietnē www.zva.gov.lv norādītās maksimāli pieļaujamās zāļu aptiekas cenas.
"Baltic Institute of Social Sciences" pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veica pētījumu "Administratīvo prasību analīze un kontrolējošo institūciju darbības novērtējums veselības aprūpes pakalpojumu jomā" (turpmāk - pētījums), tajā skaitā aptaujājot iedzīvotājus par aptieku lojalitātes karšu izmantošanu. Pētījums parādīja, ka no tiem iedzīvotājiem, kuri apmeklē aptiekas, 50% ir iegādājušies un izmanto kādas aptiekas lojalitātes karti, kuras lietošanu visbiežāk pamato ar iespēju iegūt atlaidi medikamentiem un citiem aptiekas produktiem. Daļa respondentu norāda, ka nezina, kāds ieguvums ir no konkrētās kartes, un tas ir iemesls, ar ko iedzīvotāji skaidro kartes nelietošanu. Katrs ceturtais šādas kartes īpašnieks (25%) ir pārliecināts, ka tā nedod vērā ņemamas atlaides. Kāds no respondentiem uzsver, ka viņam nav pieņemama ar lojalitātes kartēm īstenotā aptiekas klientu uzskaite.
Bez tam, Veselības inspekcija aptiekās ir konstatējusi vairākus pārkāpumus un uzlikusi administratīvos sodus juridiskām personām saistībā ar atlaižu piemērošanu kompensējamām zālēm pacientiem ar lojalitātes kartēm.
Līdz ar to var secināt, ka aptiekas klientu piesaiste ar lojalitātes kartēm nav virzīta uz farmaceitiskās aprūpes kvalitātes nodrošināšanas galveno mērķi zāļu lietošanas uzraudzību, kāda ir noteikta MK noteikumos Nr.288, bet lai veicinātu aptiekas produktu, tajā skaitā zāļu vai uztura bagātinātāju lietošanu.
Veselības ministrija uzskata, ka aptieku konkurence ir realizējama, pirmkārt, nodrošinot kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, piesaistot pastāvīgos klientus ar profesionālu kompetenci, apkalpošanas un konsultāciju kvalitāti un zāļu lietošanas uzraudzību. Zāļu un citu aptiekas produktu cenas arī ir nozīmīgs faktors klientu piesaistei, un aptiekas var konkurēt ar cenām arī bez speciālu lojalitāšu programmu un atlaižu karšu palīdzības.
Ņemot vērā minēto, MK noteikumos Nr.288 ir paredzēts iekļaut normu, kas aizliedz aptiekas klientu piesaisti, izmantojot klientu lojalitātes programmas, tajā skaitā klientu lojalitātes kartes, un citas mārketinga aktivitātes, kas veicina zāļu un citu aptiekas produktu lietošanu.
Noteikumu projekta 5. punkts veicinās racionālāku zāļu lietošanu, jo nebūs stimulējošā faktora bonusu krāšanas vai izdevumu palielināšanas, lai saņemtu lielāku atlaidi. Atlaides zālēm un citiem aptiekas produktiem klients var saņemt tāpat, aptieku savstarpējās cenu konkurences rezultātā.
Aptieku komersantiem samazināsies administratīvais slogs un izmaksas saistībā ar aptiekas klientu lojalitātes sistēmas uzturēšanu un lojalitātes karšu izgatavošanu. Šīs izmaksas, savukārt, varēs izmantot lietderīgāk - nodrošinot uzlīmes uz recepšu zālēm, izsniedzot tās pacientiem ar zāļu lietošanai svarīgu informāciju, kā arī nodrošinot ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem.
MK noteikumu Nr. 288 30. punkts nosaka, kādu informāciju farmaceits sniedz aptiekas apmeklētājiem par izsniedzamajām zālēm, tajā skaitā, nosaka, ka recepšu zāles tiek izsniegtas kopā ar 32.2. apakšpunktā noteiktu rakstisku informāciju, kas ir viegli salasāma. Šobrīd nav noteikts, kādā veidā šī informācija tiek pievienota recepšu zālēm, līdz ar to aptiekās farmaceits šo pacientam nepieciešamo informāciju sniedz mutiski vai uz sekundārā iepakojuma uzraksta tikai lietošanas nosacījumus, piemēram, 1 x dienā pa tabl. Pacients, lietojot zāles, var kļūdīties, sevišķi gadījumos, ja mājās ir vairāki slimnieki un lietojamo zāļu klāsts ir liels, tāpēc nepieciešams 32.2. apakšpunktā iekļauto normu precizēt, nosakot, ka rakstiska informācija tiek pievienota recepšu zālēm ar aptiekas uzlīmi, lai nodrošinātu, ka pacients nepārprotami identificē zāles, kuras izrakstītas tieši viņam, kā arī precīzus lietošanas nosacījumus. Nepieciešams arī noteikt, kādu informāciju uz zāļu iepakojuma nedrīkst aizklāt aptiekas uzlīme (piem. Braila rakstu).
Atpakaļ