Joprojām aktuāli
Apskatīt komentārus (0)
12.05.2013
·Mērķa grupas lielākā daļa darbaspējīgā vecumā nav nodarbināti. HIV/AIDS riska grupām raksturīgs bezdarbs, zems ienākumu līmenis, pārsvarā zems izglītības līmenis, darba pieredzes un elementāro dzīves prasmju trūkums, tādejādi būtiski palielinās šo iedzīvotāju sociālās atstumtības risks un dzīves kvalitāte.
·Aptauja liecina par mērķgrupas pasīvu attieksmi pret integrāciju/reintegrāciju nodarbinātībā, jo būtisks mērķgrupas vairākums pēdējo 12 mēnešu laikā darbu nav meklējis. Šai grupai ir raksturīga zema aktivitāte savas kvalifikācijas celšanā, lai gan NVA piedāvātais pārkvalifikācijas un apmācības pakalpojumu klāsts rajonā ir pietiekošs.
·Respondentu izglītība ir faktors, kas pozitīvi ietekmējis mērķgrupas nodarbinātību starp respondentiem ar augstāku izglītības līmeni (vidējā un augstākā) strādājošo skaits ir būtiski lielāks.
·Liela daļa aptaujāto atzīst, ka viņiem "nepieciešama motivācija/ vēlēšanās/ griba/ strādāt", kā arī apkārtējo atbalsts. Tas vedina secināt, ka motivācijas programmu realizācija un individuālais darbs ar daļu no mērķgrupas varētu dot pozitīvus rezultātus nodarbinātības veicināšanai.
·Atbilstoši Latvijas likumdošanai HIV inficētai personai, tāpat kā jebkurai personai, ir tiesības uz izglītību, darbu, ģimeni, draugiem, kā arī uz sociālu, psiholoģisku un cita veida palīdzību un atbalstu. Darba devēju zināšanas par Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajām HIV inficēto personu tiesībām ir nepietiekamas. Lai to novērstu, būtu jāparedz HIV/AIDS tiesisko un psiholoģisko jautājumu iekļaušana darba devēju un personāla vadītāju apmācībā.
·Galvenie faktori, ka kavē mērķgrupas integrāciju legālā nodarbinātībā, pēc darba devēju domām, ir saistīti ar viņu kvalifikāciju, atkarībām, personiskajām īpašībām, darba motivāciju, pagātnes pieredzi, nevis ar HIV infekciju vai tās risku.
·Pēc darba devēju domām, masu saziņas līdzekļos, ieskaitot internetu, ir maz informācijas par inficēšanās risku, tādējādi šis risks bieži tiek neadekvāti un pārspīlēti novērtēts. Tiek uzsvērts, ka "tā ir valsts atbildība informēt par šīm problēmām sabiedrību, jo mēs maksājam valstij nodokļus".
·Ekspertu (valsts un pašvaldību institūciju pārstāvju) paustie viedokļi liek secināt, ka riska grupu nodarbinātības veicināšanas problēmas risināmas tikai kompleksi ar narkotiku atkarības problēmas risināšanu, jo lielākajai daļai riska grupu pārstāvju zemo darba motivācijas līmeni, nevēlēšanos strādāt nosaka narkotiku atkarība.
·Nodarbinātības jautājums ir jārisina kopā ar terapiju, ārstējot mērķgrupas pārstāvjus no narkotiku atkarības, kā arī no alkoholisma. Bet darba terapija nav rentabls process, tādejādi izvirzās nepieciešamība pēc subsidēto darba vietu izveides.
·Pozitīvi mērķgrupas nodarbinātības problēmu risināšanu ietekmētu valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora sadarbības tīklu veidošana.
Atpakaļ