Jāpārbauda pašam
Apskatīt komentārus (1)
27.08.2018
Lasiet pilnu rakstu NRA.lv | Inga Paparde | «Kādu veselības aprūpi saņems "dzīves pabērni", stājoties spēkā obligātai veselības apdrošināšanai?» | https://nra.lv/latvija/255473-kadu-veselibas-aprupi-sanems-dzives-paberni-stajoties-speka-obligatai-veselibas-apdrosinasanai.htm |
<... Jāatgādina, ka no nākamā gada sāk darboties valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma, kuras ietvaros tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus būs atkarīgas no tā, vai cilvēks ir veicis sociālās iemaksas. Tomēr, kā norāda Veselības ministrijā, medicīniskā palīdzība neatliekamā gadījumā, kā arī ģimenes ārstu aprūpe būs pieejama ikvienam. Par Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri nesaņems pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, izskanējuši dažādi dati vai, precīzāk, aplēses. Likuma par veselības apdrošināšanu tapšanas gaitā izskanēja skaitlis, sākot no 100 līdz pat 300 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri, ieviešot šo valsts obligāto apdrošināšanu, varētu nesaņemt veselības aprūpes pilno grozu. 300 000 cilvēku bija sākotnējās aplēses, kuras balstījās datos par personām, kuras ir darbspējas vecumā un kuras neveic sociālās iemaksas. Cik no šiem cilvēkiem atrodas un strādā ārvalstīs, īsti neviens nezina (arī ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji valsts finansētu veselības aprūpi nesaņems, jo nodokļus maksā valstī, kurā strādā).
Datubāzi veido Nacionālais veselības dienests, un tajā tiks norādīti apdrošinātās personas dati un informācija, kas apliecina medicīniskās palīdzības pieprasītāja atbilstību apdrošinātās personas statusam. Ārstniecības personām, farmaceitiem un arī pašiem apdrošinātajiem cilvēkiem informācija par tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus būs pieejama e-veselībā. Tajā personas statuss jeb pieejamais veselības aprūpes pakalpojumu grozs būs īpaši atzīmēts. Informāciju par personu datubāzē iekļauj un aktualizē vairākas atbildīgās institūcijas - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un citas - kopā 17 institūcijas. Datubāzē jāiekļaujas arī 228 sociālo pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, sociālās aprūpes centriem) un 119 pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Riska grupā visi ar zemām algām
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka 2018. gada pirmajā ceturksnī vispārējā nodokļu režīmā sociāli apdrošināti bija 826 363 darba ņēmēji un 8550 pašnodarbinātie, kopumā šāgada piecos mēnešos bija 921 963 obligāti sociāli apdrošinātas personas, no tām 292 382 cilvēkiem vidējā mēneša iemaksu alga bija vienāda vai zemāka par minimālo algu. No šiem datiem izsecināms, ka daļa personu, par kuriem sociālās iemaksas tiek veiktas no ienākumiem mazākiem nekā minimālā alga, jau tagad ir riska grupā - viņi pilno veselības aprūpi varētu nesaņemt, jo saskaņā ar likumu valsts veselības apdrošināšanā iedzīvotājs iekļaujas, ja veic nodokļu maksājumus vismaz no minimālās algas. Taču, cik Latvijā ir šādu cilvēku, droši pateikt arī neviens nevar. Faktiski to zina tikai paši cilvēki - kādi ir viņu mēneša ienākumi un no kādiem maksā sociālās iemaksas. Veselības ministre Anda Čakša nosaukusi 30 000 personas, kurām ir zemi ienākumi, bet kuri nav nevienā no kategorijām, kuras automātiski apdrošinās valsts (piemēram, bezdarbnieki). Tāpat arī valsts iestādēm neskaidrs ir jautājums, cik ir tādu personu, kas strādā (vai nestrādā), nemaksā nodokļus un nav arī nevienā automātiski apdrošinātā kategorijā. Šie dati pašlaik nav savienoti vienotā datubāzē - tas, vienkārši runājot, būtu tā, ka pamata datus par personu datubāze saņems no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus - vai cilvēks ir sociāli apdrošināts, vai varbūt jau pensionārs, Nodarbinātības valsts aģentūras - datus, vai šis cilvēks nav reģistrēts bezdarbnieks, no Stradiņa slimnīcas - vai nav černobilietis, no dažādiem dienestiem arī būs jāsaņem informācija, vai cilvēkam nav invaliditāte, vai persona ir audžuvecāks, vai cilvēks nav sociālās aprūpes centrā un viņu pilnībā apgādā valsts vai pašvaldība, un galu galā - būs jāpārbauda, vai persona nav mūks vai mūķene, šos datus nodrošinās reliģiskās konfesijas. Turklāt datubāzei vajadzēs strādāt tā, lai slimnīcā informāciju - apdrošināts vai nē - varētu ieraudzīt uzreiz, nevis pieslēdzoties atsevišķām datubāzēm.
Jāpārbauda pašam
Īpašu satraukumu par to, cik cilvēku neiekļausies valsts obligātajā veselības apdrošināšanā, neviena valsts atbildīgā iestāde neizrāda. Jāsagaida datubāze, kas visiem pieejama būs no nākamā gada 1. janvāra. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders stāsta, ka pilnīgi precīzi situāciju redzēsim 1. janvārī, taču jau no septembra datubāzi sāks izmēģināt, tiesa, ne iedzīvotājiem pieejamā veidā. ...>
Atpakaļ