Hronoloģija
Apskatīt komentārus (0)
08.03.2019
Avots: NRA.lv | Māris Krūmiņš | «Ne brīnumlīdzeklis, bet iespēja vēl vienam ar HIV inficētajam vīruss nomākts» | https://nra.lv/pasaule/274932-ne-brinumlidzeklis-bet-iespeja-vel-vienam-ar-hiv-inficetajam-viruss-nomakts.htm |
HIV UN AIDS HRONOLOĢIJA
XX gadsimta divdesmitie gadi - tiek uzskatīts, ka cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas izraisa saslimšanu ar iegūto imūndeficīta sindromu (AIDS), mutāciju ceļā radies kaut kad ap šo laiku mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā. Vietējie iedzīvotāji uzturā lietojuši ar pērtiķu imūndeficīta vīrusu (SIV) inficētu šimpanžu gaļu, tāpēc vīruss nonācis cilvēku organismā un ar laiku mutējis. Āfrikā HIV sācis izplatīties jau XX gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, taču tobrīd mediķi par šāda vīrusa esamību pat nenojauta
1981. gads - amerikāņu ārsti pirmo reizi pievērsa uzmanību lielajam skaitam gados jaunu, homoseksuāli orientētu vīriešu, kuri slimoja ar reti sastopamiem pneimonijas vai vēža paveidiem, kas ļoti bieži noveda pie letāla iznākuma. Sākotnēji šo slimību nodevēja par Ar homoseksuālismu saistītu imūndeficītu (GRID)
1982. gads - ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs (CDC) jaunās slimības identificēšanai sāka izmantot nosaukumu AIDS. Tobrīd jau bija skaidrs, ka ar vīrusu, kas izraisa šo slimību, iespējams inficēties asins pārliešanas laikā, nesterilu šļirču adatu lietošanas gadījumos, turklāt ārstiem vairs nebija šaubu, ka slimība ir seksuāli transmisīva
1983. gads - franču zinātnieku grupa Lika Montaņjē vadībā identificēja vīrusu, kas varētu izraisīt AIDS, un nosauca par LAV. Nākamajā gadā retrovīrusu, kas, iespējams, izraisa AIDS, atklāja arī amerikānis Roberts Gallo, nosaucot to par HTLV-III. Vēlākajos pētījumos noskaidrojās, ka tas ir viens un tas pats vīruss, kas patiešām ir AIDS izraisītājs. 1986. gadā tam oficiāli tika dots HIV nosaukums, bet 2008. gadā L. Montaņjē un viņa kolēģe Fransuāza Barē-Sinusī par savu atklājumu saņēma Nobela prēmiju medicīnā un fizioloģijā
1983. gads - noskaidrojās, ka ar AIDS var saslimt arī bērni un heteroseksuālas sievietes. Pasaules Veselības organizācija (WHO) sasauca pirmo apspriedi, kurā tika lemts, kā reaģēt uz slimības globālo epidēmiju, jo pazīmes par tās sākšanos jau bija acīmredzamas
1985. gads - ASV un vēlāk arī citu valstu slimnīcās kļuva iespējams veikt asins analīzes, lai noskaidrotu, vai cilvēks nav inficējies ar HIV. Atlantā notika pirmā starptautiskā AIDS konference (kopš tā laika sarīkots vēl 21 šāds forums), bet amerikāņu aktieris Roks Hadsons ievadīja bēdīgo no AIDS mirušo slavenību sarakstu
1986. gads - tika secināts, ka ar HIV inficējušās mātes var nodot vīrusu mazuļiem, tos barojot ar krūti
1987. gads - lietošanai Savienotajās Valstīs tika apstiprināts pirmais antiretrovirālās terapijas preparāts - AZT. Šis medikaments gan bija ļoti dārgs un pieejams tikai turīgākajai sabiedrības daļai, turklāt tā lietošanai bija daudzas, reizēm ļoti bīstamas, blaknes
1988. gads - Pasaules Veselības organizācija pasludināja 1. decembri par Pasaules AIDS dienu
1991. gads - par simbolu cīņā pret HIV/AIDS kļuva sarkana lentīte
1992. gads - ASV Pārtikas un medikamentu pārvalde (FDA) atļāva izmantot pirmo efektīvo medikamentu kombināciju AIDS ārstēšanai
1996. gads - vienpadsmitajā starptautiskajā AIDS konferencē Vankūverā tika paziņots par kombinētās antiretrovirālās terapijas metodes izstrādāšanu. Metode, kas pazīstama ar nosaukumu ART, ļāva ievērojami pagarināt ar HIV inficēto cilvēku dzīves ilgumu, lai gan pašu slimību tā neārstē
1999. gads - Pasaules Veselības organizācijas un Apvienotās ANO AIDS programmas (UNAIDS) speciālisti paziņoja, ka kopš HIV parādīšanās ar to visā pasaulē inficējušies jau vairāk nekā 50 miljoni cilvēki, no kuriem vismaz 16 miljoni ir miruši
2000. gads - UNAIDS izdevās vienoties ar vairākiem lielajiem farmācijas uzņēmumiem, kuri samazināja cenas tā dēvētajām attīstības valstīm piegādātajiem medikamentiem, kas nepieciešami ar HIV inficētajiem
2005. gads - pirmo reizi visā pasaulē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās AIDS izraisītu nāves gadījumu un jaunu ar HIV inficēto skaits
2009. gads - amerikānis Timotijs Brauns, kurš ārstējās Berlīnē, kļuva par pirmo zināmo cilvēku, kurš izārstēts no AIDS. Tas izdevās, pateicoties divām kaulu smadzeņu transplantēšanas operācijām
2012. gads - pārdošanā nonāca pirmie PrEP grupas medikamenti, kuru regulāra lietošana faktiski izslēdz risku inficēties ar HIV
2014. gads - UNAIDS izsludināja mērķus, kas sasniedzami līdz 2020. gadam, jeb tā dēvēto programmu 90-90-90. Tā paredz, ka vismaz 90% ar HIV inficēto šis vīruss būs diagnosticēts, 90% no viņiem tiks ārstēti, izmantojot ART metodi, un 90% regulāra medikamentu lietošana ļaus nomākt slimības simptomus
2016. gads - pirmo reizi vēsturē vairāk nekā puse no visiem ar HIV inficētajiem ārstējās, izmantojot ART metodi
Atpakaļ