Filozofiski
Apskatīt komentārus (0)
01.03.2015
Pētot HIV, britu zinātnieki secinājuši, ka aizsardzība pret slimību cilvēcei būtu varējusi izveidoties agrāk, nekā radies vīruss. Taču imūnā sistēma ir degradējusies gan ārējo faktoru iespaidā, gan novājinoties organismam, lietojot zāles, gan arī apkārtējās vides toksiskā kaitējuma dēļ. Tas nozīmē, ka vīruss ir nevis slimības cēlonis, bet tā projekcija, trenažieris cilvēku populācijai, kura ir spiesta atjaunot savu dabisko potenciālu. Balstoties uz šo teoriju, zinātnieki atklāja, ka vīruss sistematizē katra atsevišķa cilvēka dzīvi, izslēdzot no tās visus riska faktorus. Atkāpes no normas izraisa nāvi. HIV inficētā dzīve pārstāj būt spontāna, tajā ir ievērojami mazāk kļūdu.
Pozitīvas HIV analīzes maina cilvēka dzīvesveidu. Bet ne visi HIV inficētie saslimst ar AIDS. Gadu pēc gada vīrusa nēsātāju kļūst vairāk, bet saslimušo skaits procentuāli samazinās. Vai var uzskatīt, ka vīruss ir parūpējies par to, lai cilvēce nedegradētos, nenogalinātu sevi? Ir zināms, ka ikviens vīruss ir šūnu parazīts, tāpēc tam nav izdevīgi nogalināt savu saimnieku. Vīruss tikai cenšas piespiest saimnieku dzīvot tā, lai varētu dzīvot un vairoties. Citiem vārdiem sakot, vīruss uzvedas kā saprātīga radība. Vai tas ir labi vai slikti? Varbūt tā vienkārši ir divu populāciju līdzāspastāvēšana dabā, no kurām viena ir cilvēks?
Cilvēcei ir arvien vairāk iespēju iejaukties tajā, ko iecerējusi daba, un viens no galvenajiem dzinuļiem, kas rosina iejaukties, ir bailes. Mēs neuzticamies dabai, aizmirstot, ka paši esam dabas daļa.
(VIPdoctor.net)
Atpakaļ