Farmācijas nozare, ārsti, pacienti un nevalstiskās organizācijas
Apskatīt komentārus (0)
24.05.2013
Farmaceitisko firmu ietekme uz ārstiem gan pozitīva, gan negatīva | Elīna Badune | 24.05.2013. | http://www.farmacija-mic.lv/main/zinasw/5/6335
2013. gada 23. maijā notika ESF finansētā projekta NVO kapacitātes stiprināšana sabiedrības interešu aizstāvībā un izglītošanā ar medikamentiem un citiem veselības aprūpes aspektiem saistītos jautājumos informatīvais seminārs - rezultātu apkopojums. Semināra prezentācijas saitē http://www.veselibasprojekti.lv/?page=117
***************************************************************
23. maijā biedrība "Veselības projekti Latvijai" atklāja pētījuma "Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā" rezultātus. Pētījuma mērķis bija analizēt ārstu, pacientu organizāciju un farmācijas nozares pārstāvju viedokli par ārstu un farmācijas nozares sadarbību. Pētījums tika veikts laika posmā no 2012. gada septembra līdz 2013. gada maija vidum. Par pamatu pētījumam tika izmantota organizāciju Health Action International un Medicines Transparency Aliance izstrādātā metodoloģija farmācijas firmu pārdošanas veicināšanas pasākumu pētījumiem. Tā kā šis bijis kvalitatīvs nevis kvantitatīvs pētījums, tajā iesaistīti 25 ārstu profesionālo organizāciju, 25 pacientu un patērētāju organizāciju un konkrēti farmācijas nozares pārstāvji.
Galvenie pētījuma secinājumi par farmācijas firmu ietekmi uz ārstiem, liecina, ka pašreizējā Latvijas situācijā ārsti farmācijas nozares finansiālo atbalstu uzskata par nozīmīgu, tomēr svarīgi šo sadarbību veidot, ievērojot augstus ētikas standartus, lai nekaitētu ārsta profesijas prestižam.
Runājot par farmācijas firmu pārstāvju vizītēm ārstu kabinetos, ārsti norādījuši, ka nereti šādas tikšanās traucē ārstu darbu, turklāt pacientus neapmierina šo vizīšu organizēšana ārsta pieņemšanas laikā, liekot pacientiem ilgāk gaidīt rindā. Kopumā gan pētījumā secināts, ka zāļu ražotāju pārstāvju un ārstu sadarbības noteikumi pēdējos 20 gados ir būtiski uzlaboti un tikšanās dod ārstiem iespēju iegūt informāciju, taupot laiku, taču arī iepriekš minētie negatīvie aspekti vēl aizvien ir aktuāli. Firmu pārstāvjiem būtu arī jārūpējas par korektu informācijas pasniegšanas formu, jo ārstu viedokļu vidū bija arī norādes uz uzbāzīgo veidu, kādā jaunumi tiek pasniegti.
Vērtējot firmu pārstāvju informācijas kvalitāti, ārsti ne vienmēr bijuši ar to apmierināti, it īpaši runājot par zāļu blaknēm. Akadēmiskajā vidē strādājošie ārsti uzskata, ka spēj labāk izvērtēt firmu pārstāvju sniegto informāciju. Svarīgs esot arī informācijas pasniegšanas veids un firmas pārstāvja profesionalitāte. Pētījuma dalībnieki norādījuši, ka pārstāvja sniegtās informācijas kvalitāte ir atkarīga no viņa kvalifikācijas. Nereti tiem, kam nav medicīniskās izglītības, esot grūti atbildēt uz ārsta jautājumiem. Savukārt tie, kas paši ir ārsti, atbildīgāk izturoties pret sevis sniegto informāciju.
Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) pārstāvji norāda, ka lielākajai daļai zāļu firmu pastāv iekšējie kārtības noteikumi - informācija tiek saskaņota medicīnas departamentā. Abas organizācijas pieļauj, ka informācijas saturs atšķiras, ja tikšanās notiek ar speciālistiem vai ģimenes ārstiem, jo speciālistiem bieži vien ir pastiprināta interese par pētījumu dizainu, pacientu skaitu, utt. Taču, SIFFA un LPMA ir pārliecinātas, ka medicīnisko pārstāvju kvalifikācija ir vienāda.
Runājot par asociāciju rīkotu pasākumu sponsrēšanu, secināts, ka ārsti vēl aizvien augstu vērtē firmu finansiālo atbalstu, taču šī atbalsta apjoms pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājies. Atsevišķi ārsti pauduši bažas par farmācijas firmu ietekmi uz pasākumu saturu, taču pētījuma gaitā dominējis uzskats, ka caurskatāmība šajā sadarbības jomā ir pietiekama.
Jautājumā par firmu apmaksātu konferenču apmeklēšanu, piemēram, ārvalstīs, ārsti pauduši, ka viņu atalgojums nenodrošina iespēju apmeklēt konferences, tāpēc ražotāju finansējums ir būtisks atbalsts. "Ārstniecības likums nosaka, ka ārstiem ir jāizglītojas, tikai neviens nepasaka, no kādiem līdzekļiem tas ir jāizdara," norādījuši pētījuma dalībnieki. Pētījumā secināts, ka ārsti šādu pieredzes apmaiņu un jaunu informācija uzskata par profesionālās izaugsmes pamatu, taču trūkstot skaidru kritēriju finansējuma piešķiršanai. Pētījumā dominējis uzskats, ka pašreizējā situācijā ārstu braucienu izmaksu publiskošana var nodarīt kaitējumu ārsta tēlam. Ieteikts firmu līdzekļus ārstiem sadalīt caur speciālu fondu vai asociāciju un vērtēt, kurus ārstus patiesi ir vērts sūtīt uz konferencēm. "Ir jau tie gadījumi, kad sponsorē ārstus, kas nesaprot valodu, ir kolēģi, kas kongresā vispār neparādās, braukā un šopingu taisa, šādu viedokli paudis kāds pētījuma dalībnieks. Kā skaidro SIFFA un LPMA, tas tiešām būtu labi, ja profesionālās asociācijas savā vidū nolemtu, kuriem ārstiem būtu vēlams doties uz šādām apmācībām, un tas tā bieži jau notiekot.
Kopumā vērtējot ārstu un farmācijas firmu sadarbību, pētījumā secināts, ka informācija par ārstu un firmu sadarbību ir pārspīlēta, ka vairākums ārstu ir godīgi. Taču pacienti atzinuši, ka praksē ir redzams, ka sadarbība notiek, turklāt nereti uzskata, ka saikne ir cieša un ārsti ir atkarīgi no farmācijas firmām.
Runājot par ārstiem maksātiem farmācijas firmu honorāriem, secināts, ka tā ir bieži praktizēta sadarbības forma, kurā vairāk iesaistīti viedokļa līderi. Ārsti uzskata, ka honorāri neietekmē viņu medikamentu izrakstīšanas paradumus, bet, iespējams, ietekmē citus ārstus. Manā pieredzē ir bijuši tādi gadījumi, ka viņi [firmu pārstāvji] atnes dokumentus, kur ir pasvītrots tas, ko viņi grib, lai es runāju. [..] Jā, es pieļauju, ka ir ārsti, kuri runā to, ko viņiem piedāvā," paudis kāds aptaujātais speciālists. Kāds cits kolēģis izteicies: "Es uzskatu. pirmkārt, ka tas ir zem mana goda pūst katrā stabulē, kas man samaksā." Savukārt vēl kāds ārsts atklājiss: Ja nolasa lekciju, par to ir attiecīgi arī [..] atbilstošs honorārs, kas tiek oficiāli maksāts [..]. Tas nekādā gadījumā neietekmē medikamentu izrakstīšanu. Tika pausti pretrunīgi viedokļi par šīs sadarbības formas publiskošanu.
Diskusijā par firmu dāvātiem suvenīriem, secināts, ka suvenīru klāsts pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājies. Bieži arī bijis grūti definēt atšķirības starp jēdzieniem dāvana un suvenīrs. Aptaujātie ārsti atzinuši, ka suvenīri ir noderīgi ārsta vai viņa palīgpersonāla darba organizēšanā un tika pausta pārliecība, ka suvenīri, vismaz apzinātā līmenī, neietekmē ārstus. Pacienti, savukārt, uzskata, ka suvenīri veido ciešākas savstarpējās saites ar farmācijas firmām, taču tie noder situācijās, kad valsts nenodrošina nepieciešamās lietas, un ir pārliecināti, ka sīki suvenīri nevar ietekmēt ārstus.
Runājot par dāvanām, secināts, ka nozīmīgu dāvanu pasniegšana ir izzūdoša prakse. Ārsti uzskata, ka dāvanas ir noteiktas valsts kultūras sastāvdaļa: Mūsu valstī ir pieņemts dāvināt viens otram puķes un tā tālāk. Tāpēc mūsu acīs tas neizskatās nekas tāds." Konfektes un dāvanas Ziemassvētkos ārsti uzskata par pieklājības žestu nevis korupcijas sastāvdaļu. SIFFA un LPMA skaidro:
Zāļu ražotāju Ētikas komisijā ir izstrādāti priekšlikumi, kas ir iesniegti Veselības ministrijā un Veselības inspekcijā izskatīšanai. Tiksimies ar korupcijas apkarošanas biroju, lai kopā vienotos, kas ir dārgi, kas ir dāvana un kas nav dāvana. Suvenīrs atgādina par kāda medikamenta vai firmas nosaukumu. Pildspalva vai blociņš netiek uzskatīti par dāvanu, savukārt dārgas vāzes, kas savulaik tika dāvinātas jubilejās, ir kategoriski aizliegtas. Ir nepieciešams likumdošanā skaidri noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst."
Pētījuma sadaļā par bezmaksas zāļu paraugiem, secināts, ka bezmaksas paraugu apjoms ir krasi samazinājies, ir ieviests stingrāks regulējums zāļu paraugu apritei un zāļu paraugu sniegtie pozitīvie ieguvumi ir nozīmīgāki nekā riski. Tāds bezmaksas medikaments manā praksē, kurā ir daudz nabadzīgo pacientu - viņš pat noder. Pacientam iedodu, un viņš tik laimīgs... stāsta kāds pētījuma dalībnieks. SIFFA un LPMA skaidro, ka visam jābūt uzskaitītam: "Zāļu valsts aģentūra šobrīd saņem divreiz gadā atskaites, kuri ārsti, cik saņem paraugus. Farmācijas firmas sniedz divreiz gadā atskaites par to, kuri ārsti, cik un kurus medikamentus ir saņēmuši.
Par klīniskajām vadlīnijām pētījumā konstatēts, ka trūkst valsts finansiālā atbalsta vadlīniju veidošanai un nav pilnībā izslēgta finansētāju ietekme uz vadlīniju saturu. Aptaujātie ārsti atbalstīja nepieciešamību deklarēt vadlīniju autoru interešu konfliktus. Būsim godīgi, ka farmācijas industrija ietekmē arī pasaules vadlīnijas, saka kāds no aptaujātajiem ārstiem. SIFFA un LPMA norāda: Agrāk bija tendence, ka atbalstīja viena firma, turklāt lika arī vadlīniju grāmatiņās zāļu reklāmas. Tas nav pareizi. Tas praktiski vairs nenotiek.. Interešu konflikta deklarēšana vadlīniju kontekstā ir diezgan pieņemta prakse Eiropā."
Runājot par zāļu ražotāju ietekmi uz medikamentu parakstīšanu, ārsti un pacienti pauda viedokli, ka zināma ietekme uz medikamentu parakstīšanu pastāv, bet šo ietekmi lielā mērā nosaka iesaistīto pušu ētikas standarti. Mazajā Latvijā pastāv korporatīvas un radniecības saites starp daudziem ārstiem un farmācijas firmu pārstāvjiem, tāpēc grūti izvairīties no tā, ka ārstam ar firmu pārstāvjiem ir ciešāks personīgs kontakts, kas veicina labvēlīgu attieksmi pret konkrētā pārstāvja firmas produktiem. Ārsti gan pauda viedokli, ka zāles izvēlas atbilstoši pacienta veselības stāvoklim, un noteiktas firmas zāļu izvēle var ietekmēt pacientu tikai finansiāli. Taču viņi arī atzinuši, ka tieša ietekme bijusi vērojama agrāk un šobrīd tā mazinājusies: Tu izrakstīsi tik un tik zāles, dabūsi to un to - nu tas bija pirms gadiem desmit, piecpadsmit. Savukārt pacienti domā: Ko izraksta kurš ārsts, kas to ietekmē, nu to, manuprāt, neviens īsti nav analizējis, bet es domāju, ka tur ir savas aizkulises, ka šis kompensējamās receptes kaut kur uzskaitās, un, es domāju, ka zāļu firma tiek pie šīm te atskaitēm. Tam nepiekrīt SIFFA un LPMA: Nē, to [kādas zāles konkrēti ārsti izraksta] farmācijas firmām nav iespējams kontrolēt. Tas arī ir pilnībā aizliegts. Mūsu noteikumos ir rakstīts, ka mēs nedrīkstam nekā ietekmēt ārsta paradumus, kur nu vēl prasīt un pieprasīt, lai izraksta vairāk un kontrolēt viņu izvēli, kā ārstēt. Katru ražotāju interesē, kurā pilsētā tiek pirktas viņu zāles un kurā netiek, tādēļ ražotāji pērk datus par tirdzniecības apjomiem Latvijas reģionos. Protams, ražotājiem nav pieejama informācija par to, cik un kādas zāles izraksta konkrēti ārsti.
Pētot farmācijas firmu ietekmi politiskā līmenī, secināts, ka farmācijas firmas veic politisko lobēšanu. Pacientu pārstāvji pauda viedokli, ka farmācijas firmu finansējums var ietekmēt pacientu organizāciju darbību.
Runājot par ārstu un farmācijas firmu attiecības regulējošiem mehānismiem, secināts, ka normatīvo aktu un ētikas dokumentu izmaiņas ir sekmējušas situācijas uzlabošanos, ārstu profesionālās organizācijas pašregulācijas procesā ir pasīvākas nekā farmācijas firmu organizācijas, bet ētikas kodeksu ievērošanu ietekmē kultūras konteksts un individuālā izpratne par ētikas principiem.
SIFFA un LPMA atzīst, ka darbojas tāda pašregulējoša sistēma, ka ražotāji uzrauga viens otru: "Tā strādā labi. Daudzām zāļu ražotāju firmām publicēšana kaut kur medijos par kādiem pārkāpumiem, kas būtiski ietekmē viņu reputāciju, ir ļoti bargs soda mērs. Tādēļ šī sūdzība ētikas komisijai jau ir diez gan nopietna lieta, no kā ražotāji izvairās. Daudz tādu sūdzību arī nav..
Ārstu, pacientu un farmācijas firmu ieteikumi situācijas uzlabošanai: ir jāpalielina caurskatāmība ārstu un farmācijas firmu attiecībās, jāmazina ietekme politiskā līmenī , jāpalielina valsts atbalsts.
Pētījuma laikā kā būtiska problēma nozarē identificēta vertikālā integrācija (vienas vai vairāku saistītu personu dalība tādu uzņēmumu kapitāla daļās un/vai pārvaldē, kas var nodrošināt šai personai vai personām pilnu kontroli pār tādām darbībām, kas nodrošina pilnu vai daļēju uzņēmējdarbības ciklu). Ārsti uzskata, ka vertikālā integrācija ir nozīmīga problēma, kas būtiski ietekmē ārstu lēmumus un situāciju veselības aprūpes sistēmā kopumā. "Tā repa [farmācijas firmas pārstāvja] būšana patiesībā Latvijā rada 0,1% satraukumu. Mani daudz vairāk satrauc tas, ka medicīnas centri pieder zāļu vairumtirdzniecības kompānijām, un, ka viņiem ir, pirmkārt, tieša digitāla sasaiste ar viņu pašu aptieku, stāsta pētījuma dalībnieki. Tas ir ārprāts. Ja tu tur strādā, tur ir stingra kontrole, un tev ir jāizraksta tikai tās zāles, ko šī lieltirgotava tirgo viņu aptiekās. Ja tu to nedarīsi, tad būs, acīm redzot, sankcijas, un laikam tas ir piesegts kaut kādā veidā, pētījumā izteicies kāds cits tā dalībnieks. Daudz nopietnāka ir lieltirgotavu ietekme uz izrakstītajām zālēm un saistībā ar to. Es domāju, ka tā ir daudz bīstamāka sfēra kur papētīt, šādi un līdzīgi viedokļi izskanējuši vairākkārt.
Pētījuma autors biedrība "Veselības projekti Latvijai", noslēdzot pētījumu, uzskata, ka korektas un caurskatāmas sadarbības priekšnosacījumi ir šādi:
Tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem un pārstāvju sniegtā informācija:
Nepieļaut tikšanās ar firmu pārstāvjiem ambulatorajās praksēs pacientu pieņemšanas laikā
Kontrolēt tikšanās regulējošo noteikumu ievērošanu slimnīcās, un apsvērt nepieciešamību veidot stingrākus noteikumus
Uzlabot zinātnisko rakstu datu bāzu pieejamību ārstiem, lai veicinātu kritisku informācijas izvērtēšanu
Veidot izglītības programmas medicīnas studentiem, lai attīstītu prasmes kritiski izvērtēt farmācijas firmu sniegto informāciju, kā arī atpazīt dažādas pārdošanas veicināšanas stratēģijas.
Asociāciju rīkoto pasākumu atbalstīšana:
Šobrīd sabiedrībai pieejamā informācija par farmācijas firmu rīkotajiem vai finansiāli atbalstītajiem pasākumiem neuzrāda precīzus datus par pasākuma organizēšanai izlietoto naudas apjomu. Lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību, būtu jāparedz šādas informācijas publiskošana.
Ārstu tālākizglītības atbalsts: Honorāri
Ja ārsti saņem honorārus no farmācijas nozares par veiktajiem pakalpojumiem (lekciju lasīšana, publikāciju gatavošana, u.c.), informācijai par šāda veida sadarbību jābūt sabiedrībai pieejamai.
Suvenīri, dāvanas
Nelietot suvenīrus ar firmu un medikamentu logo pacientu pieņemšanas laikā
Precīzi definēt jēdzienus dāvanas un suvenīri
Nav pieļaujamas dāvanas ārstiem, kuru vērtība pārsniedz suvenīru vērtību
Klīniskās vadlīnijas
Ieviest prasību deklarēt interešu konfliktus klīnisko vadlīniju autoriem
Pacientu organizāciju loma
Stiprināt NVO lomu ārstu un farmācijas firmu sadarbības caurskatāmības veicināšanā Latvijā
Alternatīvu finansējuma avotu meklēšana, lai veicinātu pacientu organizāciju neatkarību
No pētījuma izrietošie papildus aspekti
Vertikālās integrācijas 1 zināmie negatīvie aspekti ir oligopolu rašanās medikamentu aprites tirgū, samazinot konkurenci un palielinot zāļu cenu pieauguma risku. Pētījuma dati atklāja, ka šādas struktūras potenciāli var negatīvi ietekmēt ārstu medikamentu izrakstīšanas paradumus. Lai noskaidrotu šādas ietekmes apjomu, būtu jāveic turpmāki pētījumi.
Izveidot skaidrus kritērijus individuālo braucienu finansēšanai un dalībnieku atlasei
Publiskot informāciju par to, kuru ārstu braucieni ir apmaksāti
Lai novērstu sabiedrības šaubas par šādu pasākumu sponsorēšanai tērēto summu lietderīgumu, sabiedrības izglītošanā un informēšanā jāiesaistās gan ārstu un farmācijas nozares asociācijām, gan valsts iestāžu amatpersonām.
Ar profesionālo asociāciju palīdzību jānodrošina plašāka informācija ārstiem par alternatīvām tālākizglītības iespējām.
Pētījuma rezultātu prezentācijas noslēgumā ilgi nerima kaislīgas klātesošo diskusijas par to, kas un kā darāms, lai uzlabotu situāciju. Biedrība ar saviem priekšlikumiem vērsīsies attiecīgās valsts institūcijās. Ar pilnu pētījuma rezultātu prezentāciju var iepazīties šeit: http://www.veselibasprojekti.lv/upload/Petijuma_Kopsavilkums_22052013.pdf
92,07% projekta finansējuma nodrošina Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
Atpakaļ