Eiropas komisijai nav tiesību iejaukties
Apskatīt komentārus (0)
05.02.2016
Lasiet pilnu rakstu NRA.lv: Inga Paparde | «Veselības komisārs: jūsu politiķi nav no Mēness» | http://nra.lv/latvija/161944-veselibas-komisars-jusu-politiki-nav-no-meness.htm |
Veselība visās politikas jomās ir vienīgais veids, kā nodrošināt veselību valsts iedzīvotājiem, viesojoties vienas dienas vizītē Rīgā, sacīja Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrukaitis. «Jautājiet saviem politiķiem! Viņi nav no Mēness, viņi nav no debesīm!»
Eiropas komisārs Rīgā piedalījās diskusijā par veselības aprūpi un uzsvēra, ka «atnācis šurp klausīties», taču arī kā ierasts sev raksturīgā uzvedībā enerģiski atbildēja uz jautājumiem. Paklausīties un uzdot jautājumus bija ieradušies gan prominenti ārsti, profesori, gan pacientu organizāciju pārstāvji. «Galvenais uzdevums ir ieguldīt veselībā, lai paildzinātu veselīgi nodzīvotos mūža gadus, piemēram, man ir tikai 65 gadi,» teica komisārs. Viņš atbalsta jebkuru iniciatīvu, kas vērsta veselības saglabāšanai un slimību profilaksei, tāpēc apsveica Latviju ar likumu par enerģijas dzērienu ierobežošanu un aizliegumu tos tirgot bērniem, bet Rīgas pilsētu ar vēlmi cīnīties pret alkoholisma problēmu.
Tomēr gan Eiropas komisāram, gan Latvijas veselības ministram Guntim Belēvičam nācās atbildēt uz jautājumiem par Latvijas veselības aprūpes budžeta apmēru, proti, niecīgo tā finansējumu. G. Belēvičs, kurš, visticamāk, turpinās pildīt veselības ministra pienākumus arī nākamajā valdībā, atzina: diemžēl nākamās valdības deklarācijā (ja tā būs Māra Kučinska veidotais Ministru kabinets) nebūs ierakstīti «konkrēti cipari» par to, kā un par cik palielināsies finansējums veselības jomai. Plānots, ka deklarācijā būs vairāki punkti, kas ļaus uzlabot pacientu situāciju. Kādi ir šie punkti, veselības ministrs nekonkretizēja. «Veselības nozare ir hroniski nenofinansēta,» teica G. Belēvičs, «ierobežotais finansējums ir iemesls problēmai sabalansēt minimālo nodrošinājumu un pieejamību veselības aprūpei ar budžeta iespējām. Tāpēc veidojas rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.» Tieši tāpēc Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Valērijs Valdmanis vaicāja augstajai amatpersonai V. Andrukaitim: vai komisija ir gatava iejaukties šādā Latvijas politikā, kas ne tikai neparedz papildu finansējumu veselībai, bet arī pieļauj situāciju, ka Latvijā pacientu līdzmaksājumi ir augstākie Eiropā un tāpēc cilvēki novēloti vēršas pie ārsta, kļūstot arvien slimāki un slimāki.
«Eiropas Komisijai nav tādu tiesību iejaukties lēmumos, kuri jāpieņem nacionālās valsts valdībai. Mēs esam gatavi sadarboties un sniegt atbalstu, konsultēt, īpaši jomās, kur ir Eiropas direktīvas,» teica V. Andrukaitis.
***********************
Lasiet pilnu rakstu NRA.lv: Inga Paparde | «Veselības pieejamība mīts» | http://nra.lv/latvija/162310-veselibas-pieejamiba-mits.htm |
Satversme tiesības uz veselību regulē īsi un kodolīgi, nosakot, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, konkrēti nedefinējot, kā interpretējams šis minimums, norāda tiesībsargs Juris Jansons. Arī Ārstniecības likums paredz, ka valsts pienākums ir sniegt neatliekamo palīdzību, taču skaidru kritēriju šīs palīdzības satura definēšanai nav. Valsts apmaksātās neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu pašlaik nepamatoti nosaka Ministru kabinets, lai gan tas ir Saeimas kompetences jautājums. Arī attiecībā uz citiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir spēkā Ministru kabineta noteikumi par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kuros uzskaitīti valsts apmaksātie pakalpojumi un tie pakalpojumi, kuru izdevumus valsts nesedz. Problēmas rodas situācijā, ja cilvēkam ir kāda slimība, kas nav iekļauta Ministru kabineta regulējumā, bet apdraud dzīvību. «Valstiski regulēta mehānisma, kā rīkoties šādos ārkārtas gadījumos, nav,» secina tiesībsargs.
Kaut gan kopumā tiesiskais regulējums veselības aprūpes pieejamības jomā Latvijā ir ļoti detalizēts, problēmas sagādā šā regulējuma interpretācija un piemērošana atbilstoši tā jēgai un mērķiem. «Cilvēkam nav garantiju, ka sarežģītākos veselības problēmu gadījumos neskaidrie normatīvie akti netiks interpretēti viņam par sliktu. Latvijā sabiedrība to apzinās, par ko liecina lielais iedzīvotāju atbalsts, ziedojot līdzcilvēkiem veselības problēmu risināšanai,» saka tiesībsargs.
Sabiedrību interesē, lai katrā individuālā gadījumā cilvēkam tiktu sniegta nepieciešamā palīdzība. «Tā ir pārliecība, par kuru viņi ir gatavi maksāt divreiz vispirms samaksājot nodokļus, un tad arī katrā individuālā gadījumā, kad valdības noteiktajā regulējumā kaut kas līdz galam nav paredzēts,» vērtē tiesībsargs.
No vienas puses, valsts pamatlikums paredz, ka valsts garantē vismaz minimālo veselības aprūpi ikvienam, un, no otras puses, valdības piedāvātais risinājums ir problemātisko gadījumu atstāšana pašu indivīdu vai sabiedrības ziņā. Šī pretruna liek domāt, ka veselības aprūpes konstitucionālās garantijas vismaz pašlaik Latvijā ir mīts.
Atpakaļ