Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
75057

Ârsts.lv par HIV decembrî
Apskatît komentârus (0)


15.12.2016


Avots «ârsts.lv» | http://arsts.lv/jaunumi/hiv-infekcija-vai-ta-attiecas-uz-mums | Tiek pârpublicçts bez labojumiem! |
      
HIV INFEKCIJA - VAI TÂ ATTIECAS UZ MUMS?
Autors: Dr.med., Mg.sc.sal. Anda Íîvîte, RSU Sabiedrîbas veselîbas un epidemioloìijas katedras docente, Baltijas HIV asociâcijas un Latvijas Sabiedrîbas veselîbas asociâcijas valdes locekle.

Vçl tikai mirklis, un klât bûs pirmâ Advente un Ziemassvçtku gaidîðanas laiks, kad izjûtam prieku par gaidâmo tikðanos ar saviem mîïajiem pie balti klâta svçtku galda un smarþîgâ egles zarâ mirdzoðâm sveèu liesmiòâm. Taèu decembra pirmajâ dienâ pasaule atzîmç arî ar pavisam citâdâm sajûtâm saistâmu notikumu – Starptautisko AIDS dienu. Kas tad îsti ir HIV/AIDS, un vai tas attiecas arî uz Latviju?!

Pagâjuðâ gadsimta septiòdesmitajos gados attîstîtajâs pasaules valstîs bija plaði izplatîts uzskats, ka, pateicoties antibiotiku un vakcînu atklâðanai, mikroorganismu izraisîtas slimîbas ir uzvarçtas un tâm vairs nevajadzçtu satraukt ne ârstus, ne sabiedrîbu. Taèu drîz vien veselîbas nozares profesionâïiem nâcâs atzît savu aloðanos, jo 1983. gadâ tika atklâts jauns mikroorganisms – HIV (human immunodeficiency virus, kas tulkojumâ no angïu valodas nozîmç cilvçka imûndeficîta vîruss), pret kuru vçl ðodien nav atrasta ne efektîva vakcîna, ne medikamenti, kas spçtu to pilnîbâ izârstçt. Par HIV dzimteni tiek uzskatîta Âfrika. Zinâtnieki ir atklâjuði, ka HIV vîruss lîdzinâs pçrtiíu imûndeficîta vîrusam, kas laika gaitâ ir pârvarçjis sugu robeþu, Âfrikas valstu iedzîvotâjiem pastâvîgi saskaroties ar pçrtiíu asinîm – turot tos kâ mâjdzîvniekus, tos medîjot un çdot gaïu neapstrâdâtâ veidâ. Zinâtnieki ir izanalizçjuði arî vçl senâkus pagâtnes notikumus un nonâkuði pie atklâjuma, ka gan pçrtiíu vidû sastopamais vîruss, gan attiecîgi HIV pirms vairâkiem miljoniem gadu bijis raksturîgs truðiem.

HIV vîrusu mûsdienâs no dzîvniekiem iegût nav iespçjams. To var iegût tikai, nonâkot cieðâ kontaktâ ar kâdu no èetriem cilvçka organisma ðíidrumiem – asinîm, spermu, izdalîjumiem no sievietes dzimumorgâniem (vaginâlajiem izdalîjumiem) un mâtes pienu. Attiecîgi iespçjams trîs situâcijas, kad var notikt inficçðanâs. Pirmkârt, vîruss var tikt iegûts inficçta cilvçka asinîm nonâkot veselas personas asinsritç, kas var notikt, ja, piemçram, pîrsinga veidoðanai draudzenes izmanto vienu un to paðu adatu. Ðajâ gadîjumâ risks gan ir zems. Riskantâka ir situâcija, kurâ ir iesaistîts lielâks asiòu daudzums, piemçram, kâdam asiòojoðam cilvçkam sniedzot neatliekamo palîdzîbu, vienlaikus arî paðam gûstot savainojumus. Bûtisks elements ðeit ir traumas gûðana paðam palîdzîbas sniedzçjam, jo caur veselu, nesavainotu âdu, arî nonâkot sveðas personas asinîm uz tâs, inficçðanâs notikt nevar. Otrs veids, kâ var notikt inficçðanâs, ir seksuâlie kontakti starp pretçja vai viena dzimuma partneriem. Der atcerçties, ka sievietçm dzimumkontaktu laikâ iespçja iegût vîrusu ir augstâka nekâ vîrieðiem. Tas saistîts ar faktu, ka sievietes dzimumorgâniem ir salîdzinoði lielâks gïotâdas laukums, lîdz ar to daudz vairâk vietas, kur seksa laikâ veidoties nelielâm traumâm, caur kurâm vîruss var iekïût asinsritç. Un, treðkârt, vîrusu HIV inficçta mamma grûtniecîbas, dzemdîbu vai zîdîðanas laikâ var nodot bçrnam. Tas arî viss – maldîgs ir uzskats, ka HIV var iegût no oda koduma, ja insekts pirms tam ir barojies no inficçta cilvçka. Tâpat vîrusu nevar iegût no saslimuðâ cilvçka siekalâm vai sviedriem, ar viòu sarokojoties, apskaujoties vai dzerot no vienas tçjas krûzes.

HIV vîruss bojâ cilvçka imunitâti, bet diezgan ilgu laiku organisms ar vîrusu spçj cînîties saviem spçkiem, tâpçc cilvçkam pçc inficçðanâs nav nekâdu sûdzîbu. Ja cilvçkam paðam nerodas aizdomas par kâdu riskantas uzvedîbas brîdi un viòð neveic atbilstoðâs asins analîzes, tas var nodzîvot pusi mûþa, nezinot par vîrusa klâtbûtni savâ organismâ un nododot to tâlâk citâm personâm. Tikai pçc vidçji desmit vai pat vairâk gadiem imunitâte ir tik novâjinâta, ka cilvçks to sâk just, jo papildus HIV infekcijai sâk slimot ar daþâdâm citâm kaitçm, kuras cilvçkam ar veselu imunitâti iet secen. Latvijâ visbieþâk HIV inficçti cilvçki slimo ar tuberkulozi, sçnîðu infekcijâm, atseviðíâm audzçju formâm. Ðo novâjinâtâs imunitâtes jeb HIV infekcijas gala stadiju sauc par AIDS jeb, tulkojot no angïu valodas, iegûto imûndeficîta sindromu.

Tâ kâ HIV pirmsâkumi meklçjami Âfrikâ, nereti cilvçkiem ir priekðstats, ka tâ ir tikai ðî kontinenta problçma un tâdas valstis kâ Latvija ðis vîruss neskar. Taèu tâ diemþçl nav taisnîba. Raugoties Eiropas mçrogâ, Latvijâ novçrojami vieni no augstâkajiem HIV izplatîbas râdîtâjiem. Pirmais HIV gadîjums mûsu valstî tika reìistrçts tikai èetrus gadus pçc paða vîrusa atklâðanas – 1987.gadâ. Var sacît, ka patlaban katru dienu kâds cilvçks Latvijâ uzzina, ka viòam ir HIV, proti, ik gadu tiek konstatçti aptuveni 350–400 jauni inficçðanâs gadîjumi. Ðis râdîtâjs, kas ir otrais augstâkais Eiropâ (aiz Igaunijas), trîs reizes pârsniedz reìiona vidçjo râdîtâju, kas ir visnotaï satraucoðs fakts. Kopumâ paðlaik Latvijâ dzîvo vairâk nekâ 5200 inficçtu cilvçku, kas ir aptuveni trîs personas no 1000 jeb katrs 380. iedzîvotâjs. Rîga, Pierîga un Ventspils ir reìioni ar visaugstâkajiem inficçðanâs râdîtâjiem.

Tâpat bieþi Latvijas iedzîvotâju vidû valda uzskats, ka ar HIV inficçjas tikai narkomâni un homoseksuâli vîrieði. Ilgu laiku tas mûsu valstî tâ arî bija, taèu nu jau vairâk nekâ piecus gadus ðâds uzskats ir aplams. Proti, kopð 2008. gada vadoðais infekcijas pârneses veids Latvijâ ir heteroseksuâli dzimumkontakti (aptuveni 40% visu reìistrçto gadîjumu), un ðâdâ ceïâ visbieþâk inficçjas gados jaunas sievietes. Tas likumsakarîgi rezultçjies arî ar augstu inficçto bçrnu skaitu – 2013. gadâ bija sasniegts rekordaugsts jauno diagnosticçto HIV inficçto bçrnu skaits – 10.

Raksta turpinâjumu par pieredzes stâstiem no HIV pacientiem, kâ arî par HIV infekcijas diagnostiku lasiet þurnâla "ârsts.lv" 2016. gada decembra numurâ!

Portâlâ "ârsts.lv" publicçto rakstu pârpublicçðana iespçjama tikai tâdâ gadîjumâ, ja ir norâdîts raksta avots!




 
      Atpakaï

atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:




Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA