Arsts.lv: Ko tik visu nevar dabūt dzimumattiecībās
Apskatīt komentārus (0)
18.03.2017
Noteikti izlasiet Dr. Kristīne Poišas, dermatoveneroloģes pilnu rakstu ARSTS.lv saitē https://arsts.lv/jaunumi/ko-tik-visu-nevar-dabut-dzimumattiecibas (Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!)
<... Infekciju transmisija jeb nodošana otram var notikt gan ar dažādiem ķermeņa šķidrumiem, kā asinīm, spermu, vagināliem, rektāliem izdalījumiem, gan arī vienkārši saskaroties ar bojātu ādas perēkli.
Vissmagākā no šīm infekcijām ir HIV/AIDS jeb cilvēka imūndeficīta vīruss, kuram līdz pat mūsdienām nav izdomāta ārstēšana un efektīva vakcīna. Šis vīruss pamazām nomāc imūno sistēmu, tādējādi neļaujot cīnīties ar dažādām citām infekcijām. Latvijā situācija ar inficēšanos ir diezgan dramatiska pašlaik mēs ieņemam 2. vietu Eiropas Savienībā pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju un 1. vietu pēc jaunatklāto AIDS gadījumu skaita, kad slimība tiek atklāta pēdējā stadijā. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti gandrīz 7000 HIV inficētu pacientu, taču, iespējams, tikpat daudzi vēl nenojauš, ka varētu būt inficējušies. Visbiežāk inficēšanās ar HIV notiek anāla un vagināla seksa laikā, kā arī lietojot kopīgas šļices un adatas. Retāk HIV var nodot orāla seksa laikā, kā arī no mātes bērnam grūtniecības laikā, ja māte ir informēta par savu slimību un lieto atbilstošus medikamentus. HIV vīruss tiek nodots ar ķermeņa šķidrumiem, tādiem kā asinis, sperma, vagināliem un rektāliem sekrētiem. Tiem nonākot kontaktā ar bojātu ādu vai gļotādu, vīruss var nonākt asinsritē un notikt inficēšanās.
Sifiliss arī ir ļoti nopietna STS. To ierosina baktērija Treponema pallidum. Seksuālo kontaktu laikā baktērija caur bojātu ādu vai gļotādu nonāk organismā. Īpaši infekciozs ir sifilītiskais šankrs jeb blīva, nesāpīga čūliņa, kas var atrasties gan uz dzimumorgāniem, gan mutē. Ne vienmēr tā var būt labi pamanāma. Sekundārai stadijai raksturīgi dažāda veida izsitumi pa visu ķermeni, kā arī perēkļveidīga matu izkrišana. Vēlāk var sekot ilgs bezsimptomu periods, pat 1020 gadus. Beidzamajā stadijā slimība sāk bojāt smadzenes un iekšējos orgānus. Neārstēšanās gadījumā iznākums var būt letāls.
Biežākās STS infekcijas ir cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcija, ģenitālā herpesvīrusa infekcija, trihomoniāze, hlamidioze, mikoplazmoze un ureaplazmoze. Gandrīz katrai seksuāli aktīvai personai ir HPV. Apmēram 40 tā tipi var tikt nodoti seksuāli transmisīvā ceļā. Lielākoties tie nerada nekādus simptomus un nav bīstami, taču daži tipi var izraisīt ģenitālās kārpas, skart arī mutes un rīkles gļotādu, kā arī var izraisīt dažādas onkoloģiskas slimības, piemēram, dzemdes kakla vēzi. HPV vīruss ir ļoti augsti kontagiozs, tas var iekļūt ādā caur nelielām skrambām, plaisām un noberzumiem. Rutīnas izmeklēšanā parasti nenosaka šī vīrusa tipus, bet konkrētu slimību gadījumos, kur var būt vainojams šis vīruss, tiek veikta HPV tipa noteikšana. Specifiskas ārstēšanas HPV infekcijai nav, bet ir izstrādātas vakcīnas pret bīstamākiem tipiem, kas var izraisīt, piemēram, dzemdes kakla vēzi. Latvijā ir pieejamas Silgard un Cervarix vakcīnas.
Mums visiem ļoti labi zināmās aukstumpumpas jeb orālo herpesvīrusa infekciju ierosina herpesvīrusa 1. tips. Šādi niezoši, kņudinoši, ar šķidrumu pildīti pūslīši var būt ne tikai uz sejas lūpām, deguna vai acs gļotādas, bet arī dzimumorgāniem herpesvīrusa 2. tips. Ģenitālu herpesvīrusa infekciju var ierosināt arī 1. tips un orālo arī 2. tips. Arī šis vīruss ir ļoti lipīgs, pietiek tikai ar inficētas ādas kontaktu, lai cilvēks, iespējams, inficētos.
Hlamidioze ir apmēram piecas reizes biežāka nekā gonoreja un apmēram 10 reižu biežāka nekā sifiliss. Šī ir visai bieža STS, kuru ierosina baktērija Chlamydia trachomatis, un līdz pat 80% gadījumu tā norit bez simptomiem. Ilgstošas neārstēšanās gadījumā sievietēm hlamīdijas var izraisīt ārpusdzemdes grūtniecību, priekšlaicīgas dzemdības vai olvadu saaugumus, kas var novest pie neauglības, bet vīriešiem izraisa urīnceļu vai prostatas iekaisumu. Hlamīdijas var izraisīt arī locītavu iekaisumu un, nonākot acīs, acs gļotādas iekaisumu jeb konjunktivītu.
Dažādus dzimumceļu vai urīnceļu iekaisumus, kā arī grūtniecības komplikācijas var izraisīt arī mikoplazmas un ureaplazmas, kuru infekcijām arī reti ir kādi simptomi.
Nereti maldīgs ir uzskats, ka ar STS nevar inficēties orālā seksa laikā, taču var gan ar gandrīz visu to pašu kā ģenitāla kontakta laikā. Biežākās infekcijas, kuras var gūt orāla seksa laikā, ir herpesvīrusa infekcija, gonoreja un sifiliss. Orālā seksa laikā iegūto infekciju simptomi var būt dažādas čūlas mutē, kakla sāpes, angīna, acs iekaisums, kas nepadodas parastai ārstēšanai ar ārsta izrakstītajiem acs pilieniem. Pēdējos gados ir pierādīta ļoti cieša HPV vīrusa saistība ar dažādiem mutes audzējiem, aiz sevis atstājot tādus izraisošos faktorus kā smēķēšana un alkohols. Palielinoties seksuālo partneru skaitam, palielinās arī iespēja inficēties ar dažādiem HPV vīrusa tipiem. ...>
Atpakaļ