Senioru un pacientu organizācijas aicina partijas pildīt savus solījumus veselības aprūpes uzlabošanā
Apskatīt komentārus (0)
15.10.2014
(Prasības tekstu lasiet saitē http://www.apvienibahiv.lv/docs/729/2014_dazadi/NVO_prasiba.pdf )
Pirms vēlēšanām valdošās politiskās partijas konsekventi norādīja, ka veselības nozare jaunajā sasaukumā beidzot būs viena no prioritātēm. Teju visas partijas solīja rūpēties par primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, samazināt pacientu līdzmaksājumus pakalpojumiem un kompensējamiem medikamentiem, kā arī stiprināt veselības aprūpi reģionos.
Lai arī kopš vēlēšanām aizritējušas jau divas nedēļas, tā vietā, lai runātu par konkrētāku veselības aprūpes sistēmas attīstības vīziju un uzņemtos atbildību par nozari, publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par to, ka Veselības ministrija nespēj tik galā ar efektīvu nozares pārvaldību un tādēļ papildus līdzekļus piešķirt nevajadzētu. Lēmumu pieņēmējiem jādomā ilgtermiņā un uz veselības budžeta palielināšanu jāraugās kā uz investīciju nevis izdevumiem, jo katrs eiro, kas tiks ieguldīts ambulatorās aprūpes uzlabošanā un medikamentu pieejamībā, nesīs atdevi jau tuvākajos gados, samazinot valstij izmaksas, kas rodas no invaliditātes, cilvēku nespējas strādāt, pāragras mirstības.
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa: Mēs aicinām palielināt veselības aprūpes budžetu, kā arī uzlabot ārstēšanās pieejamību un veicināt ārstēšanās kvalitātes uzlabošanu. Valsts pārvaldē jāsāk domāt caur ekonomikas prizmu un priekšplānā jānoliek cilvēks. Nenoliedzami, nepieciešami uzlabojumi pašā veselības aprūpes sistēmā, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka tieši pacienti būs cietēji, ja veselības aprūpes budžets netiks palielināts jau nākamajā gadā. Cilvēki vienkārši nespēs samaksāt par zālēm, ārstēšanos un sagaidīt rindas pie speciālistiem.
Rīgas aktīvo senioru alianses valdes priekšsēdētāja Terēzija Mackare: Seniori ir tā sabiedrības daļa, kuru valdībai vajadzētu spēcināt. Neaizmirsīsim, ka tie ir cilvēki, kas lielā mērā veidojuši šo valsti un ir svarīgi, lai viņi justos valstij vajadzīgi arī tad, kad sāk klibot veselība un ir nepieciešama papildus palīdzība nokļūšanai pie ģimenes ārsta, konsultāciju saņemšanai pie speciālista vai operācijas veikšanai ieguldījums viņu veselībā ir ieguldījums darba spējās, kas parīt vainagosies ar lielāku ekonomisko aktivitāti un mazāku slogu uz sociālo budžetu.
*Nevalstisko organizāciju izstrādāto Prasību par veselības aprūpes budžeta palielinājumu 2015.-2016.gadā parakstījušas 25 organizācijas - tostarp, Rīgas Aktīvo senioru alianse, pacientu biedrība ParSirdi.lv, Latvijas Senioru alianse, biedrība Apvienība HIV.LV, Latvijas Politiski represēto apvienība, Latvijas Lauku sieviešu apvienība, Latvijas Samariešu apvienība, Astmas un alerģijas biedrība, Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība, EAPN-Latvia, Alūksnes invalīdu biedrība, Latvijas Diabēta asociācija, Latvijas nieru slimnieku asociācija, Sieviešu klubs Magnolija, Latviešu sieviešu invalīdu asociācijas Aspazijas Varakļānu nodaļa, Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrība, Valkas invalīdu biedrība, Valmieras invalīdu biedrība Atspēriens, Rojas invalīdu biedrība, Viļānu Bērnu un jauniešu invalīdu biedrība Saulstariņš, Latvijas Epilepsijas biedrība, Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija Aspazija, Krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība VITA, Mērsraga invalīdu atbalsta centrs, Biedrība Motus Vita.
Galvenie Prasības punkti:
1. Palielināt zāļu kompensācijas apjomu par 20 miljoniem EUR gadā, lai tas tuvāko 2 gadu laikā (līdz 2016. gadam) sasniegtu vismaz Igaunijas un Lietuvas budžeta līmeni, rēķinot uz vienu cilvēku.
2. Nekavējoties atjaunot zāļu kompensācijas apmēru tām diagnozēm, kam krīzes laikā tā tika samazināta
3. Palielināt valsts veselības aprūpes budžetu 2015. gadā par 15% jeb par 108 milj. EUR (salīdzinot ar 2014. gada 724,75 milj. EUR) un 16% - 2016. gadā.
Informācijai:
Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem, kompensējamie medikamenti šobrīd nepieciešami un tos lieto 25% Latvijas iedzīvotāju.
Latvija veselības aprūpes pieejamības ziņā atpaliek ne tikai no attīstītajām Rietumeiropas valstīm, bet arī no kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas, kur, piemēram, kompensējamo medikamentu budžets uz vienu cilvēku ir par ~30% lielāks nekā tas ir Latvijā (Latvijā 57 EUR, Lietuvā 78 EUR, Igaunijā 80 EUR).
Pacientu līdzmaksājumi ir augsti! Piem., saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas aprēķiniem, viena insulta pacienta izmaksas sasniedz 6800 EUR/gadā, no tiem ~30% (~2000EUR) maksā pats pacients.
Papildu informācija:
Inese Mauriņa
ParSirdi.lv vadītāja
inese.maurina@parsirdi.lv
Mob.: 29197957
Terēzija Mackare
Rīgas Aktīvo senioru alianse
biedrība.rasa@inbox.lv
Mob.: 29579879
Atpakaļ