Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

Nodaa papildinta 25.06.2019.

                                                     SUM  PAR  GALVENO
Pirmajs 72 stunds kop iespjam inficans ar HIV bra nekdi uz HIV-infekciju nordoie simptomi nav iespjami!!! Akts retrovrusu sindroms, tas ir - simptomtiska akta HIV infekcija, attsts vidji 2 - 5 (ldz 8) nedas pc inficans bra.
Zemk mintie simptomi var nordt uz HIV infekcijas esambu:
- tra svara zaudana;
- sauss klepus;
- periodi, kad atkrtoti ir augsta ermea temperatra un pamatga svana nakt;
- spcgs nogurums, ko nevar izskaidrot;
- paduu, cirku un kakla limfmezglu palielinans un iekaisums;
- caureja, kas ilgst vairk nek divas nedas;
- blgani plei un netipiskas mles las mutes dobum vai rkl;
- plauu iekaisums;
- sarkangi, roz vai zilgani plei zem das vai uz ts, vai mutes dobum, degun un uz acu plakstiiem;
- atmias zaudana un citas neiroloiskas slimbas.
Vairums infekcijas slimbu pirmm krtm pards uz mutes dobuma gotdas. Visbiek cilvkiem ar HIV/AIDS attsts tdas pardbas k krpas mutes dobum, herpes drudzis, matain leikoplakija (melna, "pkaina" mle), piena snte un aftozais stomatts. Tpat var pardties mutes sausums, kas var novest pie zobu karioziem bojjumiem, grtbm uzemt uzturu un sazias grtbm. Ja ir HIV, mutes dobuma stvoklis var atspoguot imnsistmas statusa prmaias. 
                       

    Mgais jautjums: kdi ir pirmie simptomi, ko novro pc inficans ar HIV?
Pc vrusa nokanas cilvka asins skas HIV infekcijas pirm stadija inkubcijas periods. Tas ir laika posms no cilvka inficans bra ar vrusu ldz organisma pirmajai reakcijai uz infekciju. Lielkajai daai saslimuo HIV infekcijas inkubcijas periods ilgst no trim ldz seiem mneiem, tau tas var bt sks vai ar ilgt vairkus gadus.
Saslimanas pirms pazmes var izpausties k drudzis ar paaugstintu temperatru ldz 37 -38 grdiem, spes kakl, palielinti limfmezgli, nespks, paaugstinta nogurdinmba un plankumaini izsitumi. Simptomu intensitte un ilgums var atirties: no dam dienm ldz trim-etrm nedm. Pc tam viss priet un iestjas slptais periods.
Retos gadjumos slimba var skties ar galvas smadzeu iekaisumu (encefaltu), ko izraisjis tiei vruss.
Daiem cilvkiem nav nekdu pirmo pazmju, un slimba jau no paa skuma norisins slpti ldz pards sekundrs saslimanas. Citai daai cilvku vieng s infekcijas pazme mdz bt palielintie limfmezgli, kuri tdi paliek visu dzvi.
Slpt perioda laik nav slimbas izpausmju, nepards izteikts imnsistmas deficts, un diagnoze var tikt noteikta tikai atrodot slimnieka asins specifiskas antivielas. Ar is periods var ilgt k vairkus mneus, t vairkus gadus. Liela daudzuma palielintu limfmezglu pardans bez jebkda redzama iemesla liecina par preju uz slimbas nkoo stadiju. Aizdomas uz inficanos ar cilvka imndeficta vrusu rada ar vairk nek trs grupu limfmezglu, kas atrodas augstk par diafragmu, palielinans ilgk nek divus mneus. Ar is periods var vilkties mneiem un gadiem ilgi.
Kopum slimbas pirmaj posm var novrot nosactu ldzsvaru starp vrusa aktvu vairoanos un imnsistmas pretoanos tam.
Sekundro saslimanu stadija attsts progresjoa imndeficta fon. Pards dadas oportnisks infekcijas un daas onkoloisks saslimanas. Atkarb no ierosintja izir: snu, protozoju, bakterils un vrusu infekcijas. stadija nereti skas ar infekcioziem das un gotdu bojjumiem seborejas dermatta, herptisku izsitumu, augou, snu infekcijas bojtu nagu, kandidozes un mutes gotdas bojjumu (stomatta) veid. Elpoanas orgnu bojjumi parasti skas ar ilgstou bronhtu, pc kura skas pneimonija. Visbiekais ts izraistjs ir pneumocystis carinii. Izraistjs ir plai izplatts apkrtj vid un nokst plaus ar ieelpojamo gaisu. Pie normlas imunittes pneimocista neizraisa saslimanu, tau cilvkiem ar nepietiekamu imunitti t vairojas plaus. Ts iedarbbas rezultt izdals biezs, viskozs sekrts, ko slimais, k likums, nevar atklepot. Agrns ts simptoms ir aizdusa, vispirms pie fiziskas slodzes, vlk ar miera stvokl. Raksturgs sauss klepus, izdals neliels daudzums viskozu krpu. Temperatras var ar nebt, augsta temperatra var liecint, ka pievienojusies vl kda infekcija.
Ar imndeficta vrusu infictiem cilvkiem daudz biek nek neinfictiem sastopama tuberkuloze, un tai ir virkne patnbu. No plauu bojjumiem jatzm galvenokrt to apakjo dau bojjumi, pie kam infekcijas izplatans organism notiek daudz straujk, kas patrina letlu iznkumu.
oti biei tiek bojts gremoanas trakts, pie kam novro mutes gotdas un barbas vada kandidozi, iekaisumu uz lpm (heiltu) un diareju. Aizdomas attiecb uz inficanos ar cilvka imndeficta vrusu (HIV) rada vdera izejas bieuma palielinans: ilgk par mnesi vairk nek trs reizes dien. Diarejas iemesls var bt kriptospordijas un vieni, kas parasti nerada saslimanu cilvkam ar normlu imunitti.
Biei tiek bojtas aknas, jo to nas tiek pakautas ne tikai hepatta vrusu, bet ar citu mikroorganismu iedarbbai. Akns attstjies iekaisums var beigties ar aknu komu.
Iekaisums var attstties ar urnizvadsistm. Var bt urnpa iekaisums un dadas iekaisgas nieru saslimanas. Nervu sistmas bojjumus var radt gan pats vruss, gan citi mikroorganismi. Tpc nervu sistmas bojjumi iespjami k slimbas agrnaj stadij (galvas smadzeu iekaisums), t ar sekundro saslimanu stadij, kad iespjami dadas iekaisgas nervu sistmas slimbas.
Raksturga pazme, kas norda uz inficanos ar cilvka imndeficta vrusu, ir citomegalovrusa infekcijas skartas acis, ko raksturo progresjos redzes zudums un akluma attstans.
Bez oportniskajm, HIV slimniekiem sastopamas ar onkoloisks slimbas: Kapoi sarkoma un aundabgs limfomas. Kapoi sarkoma ir audzjs, kas veidojas no asinsvadu apvalka un skar vispirms apakjs ekstremittes. Cilvkiem, kas ir inficjuies ar cilvka imndeficta vrusu, Kapoi sarkoma tri progres. rji Kapoi sarkoma ir nelieli (ldz vienam centimetram) apai, plakani izsitumi tumi sarkan vai violet krs, kas dau nedu laik prvras par izcilniem, blviem nespgiem mezgliiem un pltntm. Pakpeniski ts izplats uz gotdm un iekjiem orgniem. Neskatoties uz ts agresvo dabu, Kapoi sarkoma reti ir nves iemesls. aundabg limfoma, tpat k Kapoi sarkoma, biei sastopama HIV infictajiem. Ar limfomu saprot audzjus, kas veidojas no limfodajiem audiem. Visbiek tie izpauas k palielinti limfmezgli, paaugstinta temperatra, anmija, tromboctu skaita samazinans un citi simptomi. is audzju veids pieder pie vlnm slimbas izpausmm un apmram 12 16% slimnieku AIDS stadij mirst no t.
Terminlaj AIDS- stadij, slimbas, no kurm cie saslimuie, iegst neatgriezenisku virzbu. Pat adekvti veikta pretvrusu rstana un sekundro slimbu rstana nedod rezulttus un slimnieks iet boj dau mneu laik.

               
                                                      Diagnostika
Noteikt diagnozi tikai pc slimbas izpausmm ir grti. Saslimanas, ko var novrot infictajiem, liecina par oti lielu HIV infekcijas iespjambu, jo ts attsts jau izteikta imndeficta fon un praktiski nav sastopamas cilvkiem ar normlu imno reakciju.
Aizdomas uz HIV rada sekojoi stvoki:
-ermea masas deficts ldz 10% no skotnjs, dau mneu laik, bez iemesla;
-drudzis bez iemesla mnea laik;
-diareja bez iemesla mnea laik;
-limfmezglu palielinans bez iemesla ilgk nek divus mneus;
-pneimocistas izraists plauu karsonis;
-izplatta Kapoi sarkoma personm, kas jaunkas par sedesmit gadiem;
-kandidozs barbas vada iekaisums;
-citomegalovrusu izraisti acu bojjumi;
-kriptosporu izraisti zarnu trakta bojjumi.
Tau jebkuras aizdomas ir japstiprina ar laboratorijas analzm. Pie masveida izmekljumiem visur tiek izmantota antignu vai antivielu noteikana pret cilvka imndeficta vrusu. Vispirms antivielas asins serum nosaka ar imnfermentatvs analzes metodi (ELISA). Tau, emot vr metodes lielo jutbu, iespjami viltus pozitvi rezultti, tpc pozitvi rezultti pie ELISA ir tikai orientjoi.
Tdam serumam ir jiziet otrais izptes posms ar imn blotinga metodi, ar kura paldzbu nosaka ne tikai vienkri antivielas, bet ar antivielas pret noteiktm daim, vrusa olbaltumvielu struktrm, kam ir stingri noteikta masa. Tikai o antivielu atraana auj noteikt galgo diagnozi.
Tau ir iespjami ar o analu negatvi rezultti, lai gan cilvks ir bijis inficjies ar cilvka imndeficta vrusu. Tas ir iespjams pa slimbas skum (kad antivielu vl nav) un pas slimbas beigs (kad antivielu vairs nav). Antivielas pards asins vidji pc trs- divpadsmit nedm kop slimbas skuma un pazd slimbas beigs, kad imnsistmas novjinans rezultt, ts tiek oti maz raotas.
Cita HIV diagnostikas metode ir polimerzes des reakcija (PR). metode auj atklt bojto limfoctu genom iekauto HIV genomu. Tas ir iespjams, ja vrusa gni ir tikai 1 no 5000 nm, ar period, kad asins nav antivielu vai to lmenis ir nepietiekams noteikanai ar esoajm standarta metodm.
Tdjdi msdiengs HIV infekcijas laboratorijas diagnostikas metodes auj pietiekami droi veikt analzes HIV antivielu noteikanai un t olbaltumvielu
identificanai.
Skot ar diagnozes noteikanas brdi, regulri tiek kontrolts imnais statuss, kas auj sekot saslimanas attstbai, prognozt ts gaitu, un novrtt rstanas efektivitti.