Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

               HIV inficto brni un imenes. Psiholoiskie aspekti
 
Nav iespjams preczi pateikt, cik brni cietui no t, ka viu vecki, bri, msas vai citi imenes loceki bijui HIV inficti. Starp viiem ir:
- brni, kuri piedzimui HIV pozitvm mtm;
- HIV pozitvi brni un brni, kuriem viens no veckiem ir inficts;
- brni, kuriem ir HIV pozitvs tvs (biei vii cie ar no hemoflijas);
- brni, kuriem vecki mirui no AIDS.
Das frikas valsts brni ir smagi cietui, zaudjot visus savas imenes locekus, kas mirui no AIDS.
Aplkosim problmas, kas rodas brniem, kuru imenes loceki HIV inficti vai slimo ar AIDS, vai ar kuri pai ir HIV inficti. Lk, daas no m problmm:
- k brniem izststt, ka viu radinieki ir inficti ar HIV vai slimo ar AIDS;
- brnu testana uz HIV;
- to brnu kopana, kuri cietui no HIV/AIDS;
- k organizt HIV inficto brnu adoptanu vai aizbildnbas uzemanos.

K brniem izststt, ka viu radinieki inficjuies ar HIV vai slimo ar AIDS
      
Rpga sagatavoans
Pieemot lmumu, ka brnam vai pusaudzim vajadztu izststt par HIV, jem vr via vecums un izpratne par atseviiem jautjumiem (piemram, par dam organisma funkcijm, slimbu raksturu u. c.). Ar o uzdevumu vislabk tiks gal vecki. Ja tas nav iespjams, par HIV jizststa kdam citam, kuram ir cies kontakts ar brnu vai pusaudzi. Btu labi, ja brna vai pusauda vecki prastu imen radt uzticans un atvrtbas gaisotni, lai brns vartu uzdot jebkurus jautjumus vai paust viedokli par to, ko dzirdjis.
Brns var ievrot, ka mjs kaut kas nav t, k bija iepriek, un uzdot jautjumus: Kpc pie mums skui nkt vairk cilvku? vai Kpc js neprtraukti slimojat un dodaties uz slimncu? Dakrt  brni nespj izteikt vrdos savas izjtas, kas radus ievrojot, ka mjs kaut kas ir mainjies. Stress viiem var izpausties k izmaias uzvedb, nakts murgi, uzmcba vai neuzmanba. Td situcij ir stais brdis, lai vecki brnam izststtu par to, ka viens no imenes locekiem ir inficjies ar HIV.
Daudzs imens is process var aizemt ilgku laiku. Skum veckiem jizststa par HIV vispr, lai brns gtu priekstatu, kas t ir par slimbu.
Informcija par HIV, ko izplata plasazias ldzekos vai skol, var mudint brnu izteikt komentrus vai uzdot jautjumus par HIV. Vecki var atbildt uz iem jautjumiem, tikldz tie rodas. Tas paldzs sagatavot augsni, lai vartu brnam izststt, ka viens no imenes locekiem ir inficjies ar HIV.
Pc tam jizststa brnam par konkrto faktu. Vecki cer ds ststs divos piegjienos samazins iespjambu, ka brns uz dzirdto reas negatvi, jo viam bs izveidojies preczs priekstats par HIV un daudz tieka attieksme pret slimnieku, nek to apraksta pres. Vecki tpat cer, ka, pasniedzot fragmenttu informciju, vii brnam paldzs labk apjaust, ka viens no imenes locekiem ir inficjies ar HIV.
Svargi apsvrt, kad btu labk izststt brnam par HIV infekciju. Vecki biei uzskata, ka tas jdara, kad brnam ir labs emocionlais stvoklis vai ar kad citas lietas nenovr uzmanbu, piemram, skolas brvlaik vai pc eksmeniem. Pareizi izvlts brdis aus veckiem izsmeoi paskaidrot brnam to, ko vii vlas paststt. Brnam var rasties jautjumi, var bt nepiecieams laiks, lai miergi un nekdgi paustu savas jtas.
        
Kpc dakrt labk neststt par slimbu
Daudzi vecki neststa brnam par savu statusu, jo baids, ka tiks "apzmogoti" vai diskriminti. Veckiem var bt bail, ka brns, balstoties uz iepriek saemto negatvo informciju par "AIDS nstjiem", novrssies no viiem. Ja ar nenovrssies, tad var skt uzskatt, ka vecki ir izdarjui kaut ko "sliktu" vai "nepareizu".
Bailes izststt patiesbu veckiem var bt  ar plai izplatt priekstata d, ka "HIV tas ir AIDS, t ir nve", jo brns var nodomt, ka via vecki drz mirs vai jau mirst. Vecki biei vien nevar saemt du, lai izststtu par savas nves iespjambu, mdz ar bt, ka nves tma imen ir tabu.
    
imenes noslpumi
Vecki lielkoties baids, ka brni nesps saglabt noslpum viu statusu. oti satraucas, ka brni, apkrtjiem uzzinot, ka vecki ir inficti ar HIV, var ciest tikt pakauti diskrimincijai skol vai ar no viiem var novrsties draugi. Vecki baids, ka brns atkls noslpumu briem, msm vai citiem radiniekiem, kuri pagaidm neko nezina. Kaut dai vecki ir prliecinti, ka viu brns prot glabt noslpumus, tomr uzskata, ka tik smagu nastu brnam nedrkst uzkraut. Jo nevar zint, kdu iespaidu uz brnu var atstt noslpuma glabana. 
Brni parasti zina imenes noslpumus, piemram, to, ka imenes loceki lieto narkotikas, dara pri brniem, ka mjs valda vardarbba u.tml. Tds situcijs viiem raksturgas dadas negatvas reakcijas: atsveinans no draugiem, nevlans citus brnus aicint ciemos pie sevis mjs, sajta, ka vii nav tdi k citi, vlans paslpties no visiem. Tau, izststot kdam par o imenes tradiju, sekas HIV stigmas d var bt daudz graujokas, nek izststot citus imenes noslpumus.
Dai vecki, kamr nav smagi saslimui, neko neststa brniem, vai vispr nerun par slimbu. Jo jt, ka tas var uz visiem laikiem maint brnu dzvi. Vii grib, lai brni dzvotu "normlu dzvi", bez neprtraukta satraukuma par veckiem vai tiem cilvkiem, kas aizstj veckus. Savukrt brnus var nomkt tas, ka vii zina par vecku slimbu, tpc uzemas vairk pienkumu mjs vai sk prk uzmant vecku rcbu un veselbu.
    
Grtie jautjumi
Daiem veckiem sava statusa apsprieana ar brniem var izrdties prk sareta, jo vii nezina, k lai paskaidro tdas mazsaprotamas lietas k HIV un AIDS. Neviens nevar ar prliecbu pateikt, vai saslims, bet, ja saslims, kad nomirs. Vecki nevlas nomkt brnus ar emocionlu neprliecintbu par nkotni.
Dai uzskata, ka radsies iespja izrstties, tpc obrd negrib traumt brnus ar ststiem par savu nvjoo slimbu, cerot, ka rt tiks atkltas zles, kas aus izrstties.
Ja vecki brniem ir paststjui faktus par HIV/AIDS, tad persong statusa atklana brnos var radt jautjumus par to, k vecki ir inficjuies. Reizm ir oti grti brniem paststt par saviem ieradumiem, piemram, par narkomniju, homoseksulm vai biseksulm nosliecm, neizsarganos seksa laik. Lai izvairtos no liekiem jautjumiem, vecki var nolemt, ka neko neststs brniem par savu HIV statusu.
    
Cik kaitgi ir neko neststt?
Ptjumi par brnu reakciju, uzzinot, ka veckiem ir slimba, kas apdraud dzvbu (piemram, vzis), prliecina, ka labk ir par to izststt. Tomr dai vecki un specilisti uzskata, ka da rcba nav glui pieemama, ja ir HIV/AIDS, jo citas neizrstjamas slimbas neizraisa tdu stigmu  un diskriminciju.  
T k zintnieki zintnieki turpina ptt vrusu, bet HIV infekcija ne vienmr attsts ldz AIDS stadijai un ir letls iznkums, daudzi uzskata, ka varbt nevajadztu brniem ststt par slimbu vai iespjambu, ka vecki var nomirt no slimbm, ko izraisjis HIV.
Teikt vai neteikt brniem par savu statusu ir ar atkargs no viu vecuma un tradcijm imen. Piemram, daudzi vecki neko neststs trsgadgam brnam, tau padalsies savs bds ar atvasi, kurai ir vairk gadu. Ja, ievrojot imenes vai kultras tradcijas, jaunkie brni nepiedals imenes jautjumu leman, veckiem bs grti atklti izststt par tik saretu problmu k HIV infekcija.
     
imenes loceku emocionlais stvoklis
Vl viens iemesls, kd vecki nolemj neststt savus noslpumus, var bt viu vai viu brnu emocionlais stvoklis. Pirms ststt par savu statusu, veckiem ir jnomierins, lai vartu brniem paldzt prdzvot emocionlo stresu un ldz minimumam samazint iespju, ka situcija tiks prmrgi dramatizta.
Mdz bt ar citas situcijas, brns tikko scis justies stabili, tpc vecki negrib viam o sajtu sagraut. Piemram, brns var bt tikai nesen apradis ar domu, ka tvs ir miris, tpc mte nevlas viam atklt, ka ir nerstjami slima. Vai brnam var bt pirms kda laika izststts, ka vecki iras vai ir narkomni, un via emocionlais stvoklis ir nestabils. Ja viam vl pateiktu, ka vecki ir HIV inficti, tas brna dvselei btu prk liels prdzvojums.
     
Kdos gadjumos vlams izststt par slimbu
Pieredze rda, ja vecki nolemj atklt savu statusu, vii to biei vien dara, kad brni sasniegui astou gadu vecumu vai ir mazliet vecki. Jo uzskata, ka brni aj vecum jau pietiekami pieaugui, lai uztvertu o jaunumu, it pai gadjumos, ja viiem iepriek ir ststts par HIV. Skot ar minto vecumu, brni spj izskaidrot savas jtas un vlmes, k ar ir emocionli uzmgki.
Ja vecku slimba progres, vii var nolemt, ka ir piencis "piemrots brdis", lai brniem izststtu par savu diagnozi, protams, emot vr viu vecumu. Vecki saprot, ka viu slimba brnus emocionli iespaidos. Lmums izststt par savu slimbu var bt saistts ar vlanos sagatavot brnus iespjambai, ka vecki var nomirt.
    
Atvrtba imenes attiecbs
Dai vecki, kuriem nav noslpumu no brniem, var justies neveikli, neizststot atvasm par savu HIV statusu vai vius mnot. T k ir oti svargi, lai vecku un brnu saskarsm valdtu uzticans, vii var satraukties, ka brns uzskats, ka viam neuzticas, ja pa vecku slimbu viiem izststs kds cits. Vecki cenas bt atklti un godgi pret brniem, vii neslpj literatru par HIV un neprtrauc sarunu pa telefonu, kad brns ienk istab.
Lai, risinot problmas, imen valdtu savstarpja uzticans un atkltba, dai vecki rosina brnus paust savas domas un priekstatus par nkotni.
Cits iemesls, kas var mudint veckus atklt savu statusu, ir nepiecieamba paskaidrot prmaias imenes paradumos. Vii uzskata, ka nav godgi no brna slpt to, kas notiek. Brni uz m prmaim var reat, uzdodot veckiem daudz jautjumu vai ar ievrojami mainot savu uzvedbas modeli.
     
Statusa nejaua izpauana
Ja vecki par savu diagnozi uzzinjui nesen un uzskata, ka drz mirs, vii var izststt par savu statusu. Tiem, kas to jau ir atkljui citiem, bs vieglk izststt brnam. Vius var mkt bailes, ka brns par slim vecka statusu uzzins nejaui vai ar sks par notiekoo izprat sveus cilvkus. Veckiem par savu statusu brnam bs vieglk izststt ar tad, ja imen ir vl kds pieaudzis cilvks, kas var sniegt atbalstu brnam.
      
Specilistu rekomendcijas
Dakrt no veckiem nav atkargs, vai vii brniem atkls savu statusu, to var uzstjgi rekomendt specilisti td, ka no profesionl skatpunkta reizm nav vlams slpt patiesbu. Turklt specilistus var satraukt brnu emocionl labsajta.
Dieml das situcijs specilistiem nkas paust baas, vai netiek prkptas brnu tiesbas, jo mains brna uzvedba, kas liecina, ka vi nojau par notiekoo. Specilisti uzskata, ka atklta saruna ar brnu paldzs via uzvedbu ietekmt pozitv virzien. Td gadjum veckiem ir tikai jpasaka brnam, ka vii ir slimi (nav obligti jatklj, ka ar HIV), un brnu uzvedba uzlabosies.
Dai specilisti veckiem iesaka brniem izststt par savu statusu divu iemeslu d. Pirmais balsts uz ptjuma rezulttiem, kas apliecina jo agrk brnam izststa par vecku slimbu un iespjamo nvi, jo agrk brns bs gatavs iespjamm prmaim via dzv. Daiem veckiem tda brnu sagatavoana iespjamm prmaim var iedarboties k pamudinjums atklt savu statusu. Vrojot imenes, kas cietuas no smagm slimbm, atkljs, ka brni par daudz ko nojau un viu fantzijas biei ir bijuas daudz ausmgkas, nek ir rel lietu krtba.
Otrs iemesls, kura nozmbu uzsver dai specilisti, ir brnu tiesbu aizsardzba. s idejas piekritji uzskata, ka brniem ir obligti jizststa par HIV statusu (viu pau vai viu vecku) tpc, ka viiem ir tiesbas to zint.
    
Noslpuma atklanas posmi
Taskers sav grmat "K man to izststt?" raksta par noslpuma atklanas etriem posmiem, kuriem var iet cauri imene.
Noslgtba
aj posm pieauguie ir tikko uzzinjui savu diagnozi, prdzvo emocionlo stresu un nevlas nevienam ststt par savu statusu. Vecki var uztict savus noslpumus tikai pris situcijs, piemram, kad ieraduies pie rsta, kur skotnji noteica diagnozi.
Minjumi
Vecki turpina savu diagnozi glabt noslpum, tau laika gait kst mazk noslgti. Vii var izjust pretjas jtas "ststt vai neststt?" Vii var skt ststt brniem par HIV "caur pum".
Gatavba
Vecki plno savu statusu atklt brniem.
Atklana
Ar laiku vecki nolemj izststt par savu statusu. Vii var izmantot specilu plnu, atbildt uz brnu jautjumiem vai vienkri izststt par visu brd, kad sajt ir piencis laiks to dart.
Ko vajadztu izststt brniem
Nebtu slikti, ja vecki vartu ar kdu apspriesties par sava statusa atklanu un to, kdus vrdus labk izvlties. Atkarb no situcijas var izdomt ar citus veidus, k par to paziot brniem. Var mint kop ar brniem organizt lomu spli, kur brni atbildtu uz dadiem jautjumiem vai pieraksttu savas atbildes, vai atrastu grmatu par HIV/AIDS, ko vecki vartu last priek brniem.
Daudzi vecki nolemj izststt brniem par savu slimbu, bet neteikt, ka t ir saistta ar HIV. Varbt tiei to brns ar gaida no veckiem, bet detaliztku informciju viam var izklstt vlk.
Veckiem ir jizvrt, ar kdu informciju viu brns sps tikt gal. Mazi brni var saprast vienkru skaidrojumu par to, kas ir HIV. Piemram: "Visiem cilvkiem ir labas asinis, balts asins nas. Ts paldz cilvkiem neslimot. Bet manas asins nas ir saslimuas, tpc es dakrt tri piekstu un slimoju."
Skaidrojumu var balstt uz sadzviskm situcijm, piemram, izmantot rsta apmekljumu. rsts var pateikt, ka brnam ir augjo elpoanas ceu vruss. Vecki var brnam paskaidrot, ka vii ar ir inficjuies ar vrusu, tikai nevis ar to, kas izraisjis brna saslimanu, bet ar citu. is vruss nekur nepazd, tpc dakrt mamma/ttis jtas slikti un "tpc nevar ar tevi parotaties" vai "tpc mammai vai ttim ir jrstjas slimnc, lai rsti viiem iedotu zles, no kurm vii jutsies labk".
Kad brns paaugsies, viam piemrot brd var pateikt, k sauc o vrusu. Veckiem brniem un pusaudiem var paziot ldzgu informciju, balstoties uz viu izpratni par slimbas dabu, organisma funkcijm, narkotikm un seksulajm attiecbm.
Citi brni un pusaudi o informciju var iegt plasazias ldzekos vai HIV tematiku apsprieot skol. Balstoties uz o informciju vai uz pieredzi par savu vecku pagtni, brni var nojaust, ka viu imenes loceki ir inficti ar HIV.
Tas, ko brnam var ststt, ir atkargs ar no verblm un neverblm pazmm, kas norda, k brns tiek gal ar jauno informciju. Piemram, brns var sakreties, prtraukt sarunu vai maint tmu, vai ar izskriet no istabas.
Veckiem ir jprrun ar brniem, ka o informciju ir svargi saglabt noslpum. Tas nozm, ka brnam jzina, kas vl ir informts pa o jautjumu un ar kuru var par to runt. Brniem ir jpasaka, ka viiem par vecku statusu nevienam nekdos apstkos nav jststa. Jatrod viu vecumam atbilstos skaidrojums, piemram, ka dai cilvki dom slikti par HIV, tpc var rasties nepatikanas.
Brnu reakcija uz informciju par to, ka imen ir HIV infictie
Brni, uzzinot, ka kds no imenes locekiem ir inficts ar HIV, rea dadi. T k pieauguajiem brnu reakcija var izrdties neprognozjama, lai gtu atbalstu, veckiem btu ieteicams konsultties ar specilistiem, kuriem ir pieredze darb ar brniem un jaunieiem. Brnu reakcija uz du informciju ir atkarga gan no viu vecuma, gan spjm paust savu viedokli, gan t, vai veckie imenes loceki auj paust viedokli, gan ar brna prasmes domt.
Daiem veckiem ir nepiecieama paldzba, jo vii nespj pieaut, ka brni uz du informciju vartu reat negatvi. Tdiem veckiem ir jpaldz samrot savu prdzvojumu, kds bija, izdzirdot diagnozi, ar brnu reakciju.
Brni glui tpat k pieauguie uz dzirdto var reat tikai pc kda laika. Vii var izjust bdas tuva cilvka zaudjuma d, kaut patiesb vi vl ir dzvs. Viiem var ist, ka viu norml dzve imen ir beigusies. Vii var neprtraukti domt par mirstoo radinieku, var zaudt stabilittes un drobas izjtu vecku mjs, k ar zaudt pierasto saskarsmi ar radinieku, kur inficts ar HIV. Ja brns pats ir inficts ar HIV, vi var zaudt cerbas uz nkotni, k ar cerbas, ka viam kdreiz bs imene, darbs un izgltba.
Daiem brniem, kas nojautui, ka kds no imenes locekiem ir HIV inficts, paziojums par o faktu rada atvieglojumu, jo ir apstiprinjus viu nojausmas un vairs nevajag izlikties, ka vii neko nezina.
Dakrt var ist, ka brns vispr nek nerea uz izststto. Tas notiek tpc, ka vi nesaprot s informcijas nozmbu vai ar informcija neizraisa spcgu reakciju. Brnam var bt nepiecieams laiks, lai par visu padomtu vienatn, tpc ka imen nav pieemts izpaust emocijas.
Brni var bt tik pamatgi okti, ka rji neizrda nekdas emocijas.
Ja vecki vai citi pieauguie sniegs brnam morlu atbalstu, vi vars ar tiem apspriest savas jtas un bailes, uzdot jautjumus un paust emocijas, kuras izjt.
      
Atbalsts brnam
Patlaban daudzs valsts dados lmeos tiek realizti paskumi, lai atbalsttu un apkalpotu brnus un pusaudus, kas ir inficti ar HIV. Vecki du atbalstu var atrast, izmantojot "savus kanlus, piemram, draugus, bazncu vai sabiedrisks organizcijas". Baidoties, ka netiks ievrota konfidencialitte un bs jpiedzvo tai sekojo apzmogoana, vecki biei mekl alternatvus ceus, lai vartu atbalstt savus brnus.
Reizm brni mekl paldzbu, par to neinformjot veckus. Dai vecki uzskata, ka skol, kur mcs viu brns, kdam jpaststa par to, ka imen ir HIV infictie. Vii cer, ka tas var kt par brna atbalsta avotu un vi tpat k iepriek vars aktvi piedalties skolas dzv.
Skola brnam biei var sniegt atbalstu. Vecki brnam var neko neststt, tau skola gan ir jinform, lai btu iespjams izskaidrot brna nepieemamo un dvaino uzvedbu, piemram, neuzmanbu vai, glui pretji, pieeranos. Ja vecki brnam jau ir visu pateikui, vii var uzskatt, ka btu labi, ja brns ar vl kdu apspriestu savas jtas.
Cilvkus biei satrauc, k uz brnu iedarbosies informcija par imenes loceka HIV statusu. Skola var paldzt izveidot saikni starp imeni un dienestiem, kas sniedz paldzbu brniem, piemram, ar izgltbas sistmas socilajiem darbiniekiem, ar brnu klnikm vai skolas psihologu dienestu.
imenm biei ir ciea saikne ar sabiedriskajm organizcijm vai medicnas darbiniekiem, kuri kst par galvenajiem atbalsttjiem. Slimncu socilie darbinieki, psihologi, terapeiti un konsultanti ar var tikt iesaistti aj darb.
Citus atbalsta veidus var saemt valsts un brvprtgajs brnu organizcijs. Tm ir bagtga pieredze, tpc brniem var piedvt daudzveidgu paldzbu dadu problmu risinan. Tau dam no m brnu organizcijm pietrkst nepiecieams pieredzes, lai sniegtu paldzbu, jo HIV problemtika saistb ar brniem radusies saldzinoi nesen.
No otras puses, viena no grtbm, ar kurm saskaras daudzas imenes, kas cietuas no HIV, ir pieauguo organizciju zinanu trkums par brnu vajadzbm. Dau pret HIV/AIDS organizciju darbs vie optimismu, veidojas darba un rado sadarbba starp tm organizcijm, kas strd ar pieauguajiem un ar brniem.
Lai apkarotu HIV epidmiju, pieauguo un brnu organizcijm ir jpapildina zinanas par HIV un jkoncentr uzmanba uz brnu vajadzbm.
    
BRNU TESTANA UZ HIV
Agrnas testanas problmas
HIV tests nosaka HIV antivielu daudzumu asins. Brnu asins, kas jaunki par 18 mneiem, var bt saglabjus mtes antivielas, tpc testam, kas veikts aj vecum, var nebt ticami rezultti. Brniem ldz 18 mneu vecumam ir ar citi HIV diagnosticanas testi, tau tos rpus specializtajiem centriem veic reti. Tos var izmantot, lai testtu brnus vecum no trim ldz seiem mneiem.
Veckiem ir rpgi jkonsultjas, lai iegtu informciju par visiem iespjamiem brna testanas veidiem. Starp jautjumiem, ko prrun, ir testanas sekas, brna tiesbas un ko viam var ststt par testanas norisi. Brni, kas ir vecki, var pai izlemt, vai veikt testanu. Tas norda, cik svargas ir pirms testanas veikts konsultcijas, kas orienttas uz brniem.
             
Kpc nepiecieams veikt testanu
Vecki var nostt brnu uz testanu, lai pc iespjas trk saemtu piekuvi pakalpojumiem, kuri var bt nepiecieami brnam, lai rsttos. Viam var bt HIV asocito slimbu izpausmes, un is apstiprinjums par HIV kltbtni aus veckiem un brniem izvlties konkrtas metodes, lai rsttu brnu.
Vairums zdaiu, kas piedzimui HIV pozitvm mtm, saem rstanu, kdu parasti nozm gadjumos, kad ir inficans ar HIV. Piemram, vii iziet profilaktisks rstanas kursu, ko nozm, lai novrstu pneimocists pneimonijas attstbu. Dai vecki satraucas par o zu blaknm, jo medikamenti ir samr jauni un to izpte atrodas skuma stadij.
Reizm vecki nolemj zdaini vai mazgadgo brnu nostt uz testanu tpc, ka uzskata ja testa rezultts negatvs, brnam tiks nozmts mazks skaits medicnisko procedru. Vairum medicnas centru veckiem piedv katru gadu brnus vest uz atkrtotm prbaudm.
Veckiem daudz vienkrk ir nostt mazgadgu brnu uz agrnu testanu, nevis brnu, kam ir vairk gadu. Veckiem td gadjum nav jskaidro, kpc vajadzgs is tests, un nav jdom par brna tiesbu ievroanu.
Citi vecki baids, ka viu brnam var atklt HIV. Vii satraucas par sava mazua veselbu, piemram, ja viam ir klepus, dom - vai tas saistts ar HIV vai ir parasta saaukstans? Vecki var nostt brnu uz testanu, lai gadjum, ja viam tiks atklts HIV, maintu savu dzvesveidu. Var sastdt brna kopanas un rstanas plnu, padomt par atbalstu, kas viiem var bt nepiecieams, un apspriest to, vai imen vrts plnot vl kda brna radanu.
Iemesls, kpc brnu sta uz testanu, ir bailes vai vainas izjta par iespjambu, ka vecki ir inficjui brnu. Ja testanas rezultti izrdsies negatvi, visas s neizteikts bailes beigsies. Negatvais rezultts veckiem var ar nozmt, ka vairs nav juztraucas par to, k kopt ar HIV infictu brnu.
      
Iemesli, kpc neveikt testanu
Kaut daudzi vecki saprot, ka ir inficjuies, stjoties neaizsargtos seksulos kontaktos, lietojot narkotikas vai tas noticis, prlejot asinis, tomr vii negrib, lai brnam veiktu testanu, jo bs grti sarast ar domu, ka vii ir inficjui savu brnu.
Dakrt veckiem iet ja pret brnu iztursies k pret veselu, viiem bs motivcija, "kpc dzvot tlk". Ja vii brnu nosts uz testanu un rezultts izrdsies pozitvs, tas sagraus viu cerbas par brna nkotni un viiem vajadzs kt par lieciniekiem tam, k attsts brna slimba.
Dai vecki nolemj brnu nestt uz testanu tpc, ka viiem nebs pa spkam atrisint problmas, kas varbt radsies.
Ja brns izrdsies HIV pozitvs, vai veckiem par to ir jststa radiniekiem un draugiem, tdjdi atkljot savu statusu? Vecki var uzskatt, ka no testanas brnam nav nekda labuma, jo nav zu, lai izrsttu HIV. Piemram, Lielbritnij visiem brniem, kas piedzimui HIV pozitvm mtm, veic obligto rstanu un prbaudes ldz tam laikam, kamr testi ir negatvi.