Biedrba "Apvienba HIV.LV"+371 26062077 (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

(Tulkojums latvieu valod "Apvienba HIV.LV", 2011. gads; Nar-Anon Family Groups World Services, www.nar-anon.org; Nar-Anon grupa Latvij "FENIX", Vijciema iel 6/8, Rg (Rgas 3. arodskola, dienesta viesnca), piektdiens plkst. 18.00 - 20.00)

    

SKARB MLESTBA

Tuvinieki, kas dzvo blakus no narkotikm atkargam cilvkam, parasti ldzgi rea uz prmaim via uzvedb: apvainoans, dusmas, vainas apzia, nesavaldba, bezpaldzbas sajta un bezspcba.

 

VAINAS SAJTA

Visa narkomna imene ir izsista no norml ritma un cie. Vecki parasti jtas atbildgi par brna veselbas stvokli un uzdod sev jautjumus: Ko palaidm garm? Kur ir msu kda? Jautjumi ir pamatoti, bet pat atrodot atbildes uz tiem, js neieraudzsiet izeju no situcijas. Paam narkomnam ir izdevgi, ka js jtaties vaingi un vi/via t ar pierod apvainot: Js tiecties visdi mani ierobeot, komandt, pazemot, vai ar Jums nebija nekdas daas gar mani u. tml. Tas vl vairk pastiprina vecku (vai viena no viiem) vainas apziu.

 

DUSMAS

imen visi kst viegli aizkaitinmi. Nav nekds brnums, ka parasti nosvrti un veselgi domjoi pieauguie, sava brna krasi izmaints uzvedbas d sk runt un rkoties t, k agrk viiem nebija raksturgi. Garg sabrukuma brd cilvki var rkoties k nevaldmi vjprtgie. Vecki var prmest, draudt, apsaukt, brt, lgties, pat sist. Tau neviens no iem ldzekiem nenk par labu situcijai. Narkomns no saviem tuviniekiem sajt tikai draudus un nepatiku, kas pievieno apjukumu via slimgajm sajtm.


 

KAITG SAVA BRNA AIZSTVBA

Lai aizstvtu un pasargtu no liekm nepatikanm, daudzi vecki pai atdod narkomna pardus, zvana uz skolu vai uz darbu un izdom attaisnojumus via kavjumiem, melo, atbildot uz telefona zvaniem.

Vecki baids, ka narkomns sabojs savu dzvi, tpc cenas iejaukties un labot via rcbu, vadoties pc labkajiem nodomiem. Iespjams, ka daudzi vispirms dom par savu reputciju. Citus to visu dart rosina vainas apzia. Daiem ir neizturami redzt dla vai meitas cieanas.


 

BALVAS PAR SLIKTU UZVEDBU

Kad vecki glbj narkomnu un nogludina via kdas, tad vii atbalsta t tieksmi turpint savu dzvesveidu, kas ir via nelaimes iemesls. Jo par savu slikto uzvedbu vi/via saem apbalvojumu vispirms kaifa veid no narkotikas, bet pc tam visu seku likvidanas veid darb (mcbs) viss nokrtots, pardi atdoti, prdots lietas aizsttas ar jaunm.

Td veid gdgie vecki ir izdarjui visu, lai brns nejustu savas rcbas sekas un nevartu izdart secinjumus. Brns, kam visu laiku piedod to, ka vi neatbild par pardiem, par to, ka vi zaud (bet vlk ar zog) naudu un mantas tds brns pierod bt bezatbildgs sav imen, nedergs dzvei sabiedrb.

 

AIZIET MLESTBA

imen, kur aug narkomnija, jtama mlestbas samazinans. Ms esam tikai cilvki, tpc msu mlestba biei vien ir nosacta (to nosaka uzvedba). Ja mlestba netiek apbalvota ar gaidto, t izdziest. Mlestba dzvo no mlestbas. Ja k atbildi mlestbai ms nesaemam neko labu, t prvras par rgtumu.

 

VAJADZGA SKARBA MLESTBA

Kad narkotikas (ieskaitot alkoholu) kst to lietotjam svargkas nek via tuvinieku labkljba, mlestbas jtas tiek pakautas prbaudjumam un dieml biei prmrga lietoana pamazm nogalina mlestbu. Narkomnu vecki, kas jau ir apzinjuies savas ldzdalbniecisks uzvedbas postoo ietekmi ir atradui tai alternatvu. T ir skarb mlestba. Mlt savu brnu ar skarbu un stingru mlestbu tas nozm rpties par viu tik liel mr, lai prastu pateikt n, atbildot prmrgai lietoanai, nekaitt viam, bet bt gatavam stties pret pri dartjam.

Skarb mlestba saka narkomnam: Viss pietiek. Ms atsakmies vilkt r tevi no problmm, ko tu pats sev radi; ms tevi mlam un tpc sakm tev: Gribi ciest ciet. Negribi mekl ceu uz glbiu.

Kad vecki atrod sev spku un pacietbu skarbajai mlestbai, ikviens sk atbildt par savu rcbu un atbilstoi skas atveseoans process.

T ir vieng iespja atbrvoties no slimbas narkomnija, kas lielk vai mazk mr ir skrusi visus imenes locekus.

 

12 SKARBS MLESTBAS SOI


 

PIRMAIS SOLIS

Es esmu bezspcgs (bezspcga) atturt dlu (meitu) no narkotiku lietoanas. Es ldzu taj paldzbu mloajam Dievam.

Narkomnu vecki, sekojot 12 sou programmai, atzst, ka ir bezspcgi narkomnijas priek un nevar izlabot cita cilvka dzvi. Atzt savu bezspcbu ne tikai vrdos, bet ar darbos nav vienkri. Lielko dau no mums vienkri satriec tda doma Atstt brnu aci pret aci ar via (vias) problmu. Jo ms tau nevaram atdalt dla vai meitas dzvi no savas dzves. Man ir kaut kas ar viu jdara. Ja vi (via) vl nav mainjies, ttad man vairk jcenas, - uzskata narkomna mte. Vecki ir prliecinti, ka situcija vl ir viu roks, vajag tikai stiprk rt, draudt, pieprast, pierunt u.tml. Te pki Pirmais Solis piedv apstties un atzt savu bezspcbu.

Mums apgalvo: neko nevajag dart, tas ir velti plties pasargt narkomnu no krzes, uz kuru vi pats sevi dzen. Mums tau liekas, ka glui pretji tiei ms varam atrisint dla (meitas) problmu un mums tas jdara. Tpc tikai tad, kad ms esam sevi pilngi nomocjui un, mekljot narkomna ietekmanas ldzekus, msu fiziskie un morlie spki ir izskui, tikai tad ms samierinties un atzt ms nespjam viu maint, via slimba ir stiprka par mums.

Tikai sav bezspcb ms atzstam, ka msu spkos nav maint cita cilvka (pat sava brna) lmumus. Minjumi viu vadt nedod nekdu rezulttu, brns arvien vairk attlins no mums. Viss, kas eit uzrakstts nav vienkri loiska konstrukcija. T ir citu vecku pieredze. Vii pa o ceu ir gjui pirms mums, un vii apgalvo ce uz atveseoanos skas ar PIRMO SOLI: Atzties bezspcb un atbrvot. o soli spert vieglk ir tad, ja jums ir izpratne par Augstkajiem Spkiem (jeb Dievu). Js nevis vienkri atkpjaties no sava slim brna, bet gan uzticat viu Mlo un Visvaren Dieva rpm. Protams, ka js pai neprtraucat mlt un rpties, js tikai prtraucat uzspiest, ietekmt, labot via (vias) kdas. Protams, ka jsu dzv sirds bs baiu pilna, bet js ts prvarsiet kop ar Dievu un citiem cilvkiem (ar tdu pau problmu k jums), kas jau ir prkpui izmisuma robeu. Strdjot ar sevi, stiprinot garu, iegstot zinanas par slimbu narkomnija, js augsiet un atveseosieties, un tas atsts iespaidu ar uz pau slimnieku.

Savas bezspcbas atzana tas ir skums ceam uz atveseoanos.

 

OTRAIS SOLIS

Manam dlam (meitai) ir individulas vajadzbas un jtas; es pacentos saudzgi izturties pret via (vias) iekjo pasauli.

Cilvkam jebkur vecum ir savas specifisks vajadzbas. Zdainim nepiecieama maiga aprpe, baroana un aizsardzba. Brnam vajadzga aizsardzba, mcbas, godga un prasga audzinana. Pusaudzim jierauga un jiepazst pasaule rpus sevis, jbt atztam sev ldzgo vid. Pieauguajam nepiecieama persong nozmguma sajta un dzves mris. Cilvkam jebkur vecum jspj apmierint savas pamatvajadzbas, kas nepiecieamas via eksistencei vajadzbas pc diena, pajumtes, aprba. Bez pamatvajadzbm eksist vl ar citas, ne mazk svargas cilvka vajadzbas: vlans tikt atztam un bt nepiecieamam. Un vl: mums visiem ir vajadzgs miergs prts par sevi un saviem tuviniekiem.

Mums ir grti sajust otra vajadzbas, ja vi izrda vienaldzbu pret msu jtam, un pret savm ar. Kad ar narkotikm aizrvies brns sk melot, runt rupjbas, izvairties, piespiest ms kaut ko dart, ms sargtinmies, dusmojamies, reizm zaudjam pasavaldanos un izdarm nesaprtgas darbbas. Kad vi (via) pilngi nerpjas par savu veselbu, savu dzvi, nkotni, veckiem ir oti grti par viu rpties. K gan mlt to, kur krpjas un melo, kav nodarbbas un nobrauc uz divniekiem, izlido no mcbu iestdes, mjs run rupjbas, nepaldz un nevlas visu apspriest k viu mlt? Ms varsim daudz ko prskatt un iegt jaunu izpratni par mlestbu stingru mlestbu - msu apvienb Nar-Anon Narkomnu vecki. eit ms varsim atgt pazaudto dvseles ldzsvaru un veselo saprtu, bet pc tam aiz slimbas izpausmm (kaitgiem ieradumiem un graujou uzvedbu) ieraudzt sava brna patieso personbu. Ms skam saprast, ka brnam, kstot par pusaudzi, bija oti vajadzga persong nozmguma sajta, patstvba, tpc vi minja nepakauties jsu viszinbai un tieksmei visu izlemt via viet. No aizliegumu prkpanas vi guva labsajtu, t k vismaz tas viu paaugstinja savs un draugu acs. Mums ir grti paciest, ka savas paapzias mekljumos brns nogrieas pa nepareizo ceu un var kaitt sev un citiem. Tau msu apvienb ms daudz ko apzinmies no jauna. Sapratsim, cik dzias un stipras bija via vajadzbas uz panoteikanos bez msu vadbas, ka brns attlinjs no mums prk tlu un nokuva nelaim. Iespjams, ka s izmisgs cas par savu vietu, savu pasaules izpratni un savm jtm apzinans padars ms iecietgkus un ldzjtgkus.

 

TREAIS SOLIS

Es apzinos ar to, ka man ir persongs vajadzbas un jtas. Es sagaidu, ka mans brns ciens manas jtas un vajadzbas.

Atzt savas persongs vajadzbas dareiz izrds daudz grtks uzdevums nek cita vajadzbu atzana.

Tuvinieki, kas ir apkrt narkomnam, aizmirst par savm problmm, tik oti via (vias) nelaime izstumj no dzves visas citas domas un rpes. Ms pacietgi samierinmies, kad msu nepiecieambu pc atptas iztrauc stereoaparatras kakofonija vai msu mot brna kompnijas klaigana. Ms esam sargtinti un zaudjam darba vai radoo noskaojumu, kad esam norpjuies par zvanu no skolas vai milicijas. Paa narkomna uzvedbai liekas nepiemt nemazk ciea pret cita cilvka jtm un vajadzbm: vi var piezvant un sarunt visdas briesmgas lietas, var pamodint nakts vid, var pazust nebrdinjis u.tml. T k ms briem ar pai aizmirstam par savm vajadzbm un it k kaunamies, atceroties par to. Daudziem no mums piemt paradums smalkjtgi atsaukties uz katru tuvinieku ( msu brnu vai citu imenes loceku) prasbu. Ms darm visu, lai nevienu neapvainotu, lai visiem btu labi. Dieml labi nezin kpc neizdodas. Ms savukrt ar o paradumu visiem izdabt pilngi aizmirstam par savm vajadzbm, un agrk vai vlk ms izdegam nonkam pie fizisko un morlo spku izskuma. Ms esam aizmirsui par to, ka ikviens no mums t ir personba; ka lai saglabtu gargo, psihisko un fizisko veselbu, mums ir japmierina savas persongs vajadzbas un jaizstv ts, ja citi mums trauc. Ja to nedarsim, tad perspektv vd slimbas, depresija, izdegana.

Tau tie, kas dzvo blakus narkomnam zina: gaidt un pieprast cieu pret sevi ir tas pats, kas runt ar sienu. Ms pat neceram tikt uzklausti, tpc viengais veids k saglabt veselbu parpties par sevi paam, prstt bt kda un kaut k vergam. Verdzba uzplaukst, kad ms atsakmies no savm cilvktiesbm uz dzvi un laimi. Msu apvienbas sapulcs ms mcmies teikt N! vai Atvaino, bet man ar vajag!. Ms mcmies noteikt stingras robeas msu darbbai citu lab, mcmies novest ldz via apziai to, ka bez via ir ar apkrtjie ar savm persongajm prasbm, vajadzbm un tiesbm. Apmcbas mlt sevi pc 12 sou programmas laik, ms varam novrot, ka dlam (meitai) nepatk msu jaun, cieas piln attieksme pret savu personbu. Tau ms nedrkstam bt atkargi no viu labvlgas attieksmes, mums ir jturpina iet pa zinanu par sevi un slimbu pilnveidoanas ceu. Ar sevis pieemanu, tdu kds es esmu, ar savu juteklisko reakciju uz apkrt notiekoo iepazanu, ar savu iekjo spju laboanas pieredzi ms msu apvienb nonkam pie garg ldzsvara un veselgas domanas.


 

CETURTAIS SOLIS

Es pacentos izdart visu, kas no manis k vecka, kur atbild par savu brnu ir atkargs.

Vecku atbildba t nav vienkra lieta. Atbildt par pilngi bezatbildgu brnu vl saretka, bet dareiz ar pilngi neiespjama lieta. Cik gan biei tie, kas dzvo kop ar narkomnu, zaud savaldanos un uzvedas k prtu zaudjui, atbildot uz slimnieka uzvedbu! Mums visiem ir pazstams is izmisgais savaldbas zudums. Bdami princip veseli cilvki, kas sevi kontrol, ms reizm baiu un dusmu uz narkomnu iespaid speram neprtgus sous. Novesti ldz morlam, fiziskam un finansilam kraham, ms saprotam, ka mums ir aizvien grtk atbildt paiem par sevi. oti biei emocijas em virsroku pr veselo saprtu, un ms prvramies par luma pret sevi, Dusmu, Atriebbas iemiesojumu. Nav grti saprast, ka negatvu jtu spcgaj ietekm ms uzvedamies bezatbildgi. Par tdiem briem ms sakm: Es nevaldju pr sevi. Kad narkomna d sk mainties msu uzvedba, tas nozm, ka via slimba ir skrusi ar ms. Nelaime sks ar vieglu bezatbildbu pret saviem pienkumiem un prvrts par lielu problmu visai imenei. Liekas, ka visi imenes loceki ir zaudjui veselo saprtu. Ttad msu centieniem atgt normlu dzvi sev un brniem jbt saisttiem ar pienkuma apziu, ar atbildbu. Ldzu, nedomjiet, ka tagad par to nav vrts domt. Saprtgas, nobrieduas, apdomtas darbbas tiei tagad ir visvairk vajadzgas. Protams, iemct brnam atbildt par savu rcbu ir ilgstos process, kas ir rpus ts kritisks situcijas rmjiem, kur vi palaik atrodas. Tau vispirms mums paiem jsaem sevi roks, jnomierina satrauktie nervi, jatmet bailes no rtdienas, jkoncentrjas uz odienas iespjm un cerbm - tas ir msu vecku pienkums.

J, ms esam izsisti no ikdienas ritma, pazudui, iedzti strupce. Tagad ir laiks atrast pamatu zem kjm, savest sevi krtb, lai paldztu slimajam brnam.

 

PIEKTAIS SOLIS

Es gribu, lai dls (meita) piedals imenes sadzv.

Tds apgalvojums, visticamk, izsauks aunu smnu vai smieklus tiem, kas dzvo kop ar narkomnu. Gaidt, lai narkomns mjs kaut ko dartu tas ir vienkri mugi. Jebkur vecks pateiks: Es nevaru pat iedomties, ka vi (via) vartu rkoties k normls cilvks. Viam tau ne gar ko nav daas, ka tikai dabtu kaifu. Pat ja vi apsola, es nekad neceru.

J, dieml stenb tas t ar ir. No rgts pieredzes ms zinm par narkomna bezatbildbu, tpc sagaidm no via (vias) tikai slikto, tikai krtjos dvseles ievainojumus. Tau, neskatoties uz to, tda pozcija jau iepriek atteikties no via atbildbas par imenes lietm mums ir kaitga. Ms tau turpinm veikt visus mjas pienkumus. Ms nespjam ietekmt via atkarbu, tpc mums vajadzs paciest visu, kas saists ar narkomna uzvedbu. Ms varam un mums ir jpieauj, lai narkomns izjt uz sevis savu nepareizo lmumu rezulttus. Ja vi dara visu, lai iektu nelaim, bet ms darm visu, lai nelaime nenotiktu td veid ms viu pieradinm pie bezatbildbas. Ms varam un mums ir jnosaka pieaujam robeas. Piemram, var jau laikus izvirzt noteikumus sakar ar zdzbm, traiem, kautiiem, kaifotju kompnijm mjs un daudz ko citu. Ja nekas nav sarunts, nav noteikti ierobeojumi, mja prvras par kaujas lauku, kur kuru katru brdi var notikt sprdzieni.

Ja narkotiku lietotjam via tuvinieki atauj dzvot blakus, ttad no via sagaida cilvcisku attieksmi pret sevi. Vecki, kas nav prasgi un visu piedod, konstatjot, ka visi labie centieni nedod rezulttus, apvainojas un sirds dziumos kultiv neizmrojamu lumu pret sevi. Kad kds cilvks kaut ko dara otra viet, vi veicina tam vainas apzias, depresijas un nepakvbas raanos. Labvlis pats kst atkargs no vajadzbas visu laiku kaut ko dart otra viet.

Tpc ir oti svargi veckiem saglabt vismaz kaut kdu cerbu un gaidt, lai narkomns sptu atbildt par sevi. Nav jgas gaidt prk daudz, tas noveds pie vilans. Tau gaidt prk maz un neko neprast tas nozm uzaicint uzssties sev kakl ar bdgu rezulttu abm pusm.

 

SESTAIS SOLIS

Es pacentos nebt auns un nosodos vecks.

Es zinu, ka ikvienam cilvkam ir patkama izpratne, atbalsts, uzticba, un es paminu ieraudzt un paslavt ikvienu via (vias) minjumu atbildt par saviem darbiem, vrdiem un domm. Ms visi esam msu apvienb tpc, ka mums tuvs cilvks ir aizrvies ar narkotikm un via (vias) dzves stils ir pretrun ar citu imenes loceku uzskatiem. Ms ar ausmm sapratm, kdas krasas prmaias narkotiku lietoanas d ir notikuas ar dla (meitas) persongajm rakstura pabm. Tie, ko ms pazinm k labus, atsaucgus un gudrus, pki ir prvrtuies par monstriem, kas pastvgi melo, irgjas, zog, un tas viss tikai d vlmes iegt savu apmierinjumu. Mums liekas, ka visa pasaule apgriezusies otrdi. Nav nekds brnums, ka ms esam kuvui viegli aizkaitinmi un auni. K ms vlamies izraut aunuma saknes, kas plosa msu mos! Tau dieml ms izdarm spiedienu nepareizaj viet: iemeslu viet ms plosm upuri. Visu naida pret narkomniju spku ms vram pret to, kas cie no s slimbas. Bdgi, bet fakts skusies msu tuviniekam, slimba ir skrusi ms paus. Nelaimes lok ir ievilkta visa narkomna imene.

Ja ms vl esam spjgi miergi spriest, mums ir jsaprot: aizvainojums un dusmas noteicos jtas nav tie labkie palgi izejas mekljumos. Mums ir nepiecieams dvseles ldzsvars, lai domtu un pieemtu pareizos lmumus. Ja mums bs traumta psihe tas kaits msu slimniekam.

Ja ms uzskatm, ka t viam (viai) vajag ttad ms nevlamies via izveseoanos. Pardot ar savu dzvi nelaimga liktea piemru, ms it k attaisnojam narkomna tieksmi aizbgt no s dzves.

Narkomnam vairk par labu nks un veselgka bs pieeja ar uzslavas, atzinbas, atbalsta izmantoanu. Tas bs pai svargi, kad ms pamansim narkomna minjumus izrauties no postoajiem tkliem un atgriezties pie normliem cilvkiem. Daudzi no mums nenovrt tdas vienkras lietas k smaids, labs vrds un mums. Tagad ms esam tik satraukti un norpjuies, ka vienkri baidmies kt draudzgi.. Ms daudzas reizes esam sadegui, minot bt mloi, tpc tagad ms esam atturgi. Tomr daudz kas vl joprojm ir atkargs no mums vai ms spsim sev prvart spes, bailes aizvainojumu un izmisumu. Mums ir jrda savam brnam piemrs k bt atbildgam par savu dzvi, par savu laimi; k kt par cilvku, kas spj pieemt citu ldzjtbu k ar sniegt to citiem. Tpc, ja jsu pozitvais piemrs izraiss kaut nelielas prmaias uz labo pusi, tas ir taktikas mainanai patrto pu vrts; vrts, lai prsttu bt par vajtju un ktu citds.

Princip, kam tas nks par aunu, ja js no auna, neiecietga, viegli aizkaitinma cilvka ksiet par labu, iecietgu, saprtgus lmumus pieemou cilvku?

 

SEPTTAIS SOLIS

Es pacentos bt relistiska savs pretenzijs pret slimo brnu. Tau es apzinos ar, ka man jnosprau viam pieaujams uzvedbas robeas mjs.

Lai msu prasbas narkomnam btu relistiskas, ir vajadzga pieple. Mums vajag skaidri apzinties, ka mums blakus dzvo slims cilvks ar izkropotiem uzskatiem un jtm. Ms varam redzt k vi (via) maina savas sejas: gan nolojams, nomkts stvoklis; gan naidgums, spiediens, cietsirdba; gan nedabisks draudzgums un runtgums. Krass garastvoka maias ir atkargas no biomisk stvoka, kas ir saistts ar narkotikas devu. Td veid ar narkomna imenes dzve ar ir saistta ar atkarg garastvoka svrstbm. Kd veid mums izdosies bt relistei cerbs un prasbs? Mums vienkri jsaglab savas cerbas, jnosaka robeas un noteikumi un jpieprasa to ievroana. Citdi msu mjs valds ar prmrgu narkotiku lietoanu saistts haoss.

12 Sou programma aicina atzt savu bezspcbu maint vai mint vadt cita cilvka dzvi. Tau programma ms iedvesmo mums ir tiesbas maint uz labu sevi un savu dzvi. Termins skarb mlestba atgdina mums: mums ir tiesbas uz persongo dzvi, ir savas vajadzbas, ko nepiecieams apmierint. Mums ir tiesbas uz miergu un drou pajumti. Mums ir tiesbas atteikties no nemiergm naktm telefona zvanu, mzikas skau un kliedzienu, klauvjienu pie durvm (saraksts var bt gar) d. Mums ir tiesbas noteikt, kas mums nav pieemams tuvinieka uzvedb, lai gan mums nevajag tpc viu apvainot. Mums ir tiesbas pateikt N! jebkurai nesaprtgai narkomna prasbai.

Msu vecku pienkums noteikt pieaujam robeas un neatkpties no tm.

oti biei psiholoisk vajadzba bt mltiem padara ms par mkstmiesgiem izdabtjiem, ms pacieam to, kas mums kait.

Nav vrts gaidt neiespjamo. Tau nepiecieams cient sevi tik daudz, lai aizliegtu otram neemt ms vr, aunprtgi izmantot, turt ms verdzb. Ja ms neersimies pie savu tiesbu un pacieas atjaunoanas, izvairsimies no vecku pienkumiem, tad citi neievros msu tiesbas, - ldz pat tam, ka ms galgi zaudsim cilvcisko seju.

 

ASTOTAIS SOLIS

Es zinu cilvks nevar bt idels, tpc es negaidu idelu uzvedbu ne no sevis, ne no narkomna. Es pieliku ples, lai godgi analiztu savus trkumus un kdas, centos kt labka.

Daudzi no mums jau ir cietui no cilvku trkumiem. K gan gribtos, lai cilvki uzvedas k eei! Tau, kamr citu uzvedba ms neskar, ms iecietgi izturamies pret cilvku trkumiem.

Ir ar izmumi. Dareiz ms minm likt atzmes sev un saviem tuviniekiem, kas dzvo mums ldzs. Reizm mums ir vienaldzgs kds trkums, ja tas piemt lielkajai daai cilvku, bet paos is trkums kaitina. Daudzi narkomnu vecki asi izjt savu nepilnvrtbu un vaino sevi par to, ka brns ir kuvis bezatbildgs un nelaimgs. Mums ir kauns, ms cieam, jautjot sev: Kur palaidm garm? Ar kdu rcbu vai vrdiem ms viu ievainojm? Ms visi, kas nk uz apvienbu Narkomnu vecki, izmisgi mekljm atbildi. Veckiem ir raksturgi visu sakves smagumu uzvelt sev.

Apvienb ms uzzinm, ka panosodana un paapvainoana neko nedod lietas lab. J, protams, godga savu nepareizo uzskatu, paradumu un attiecbu atzana tas ir labi. Tau tagad, kad brna dzvba ir briesms, nepiecieams atzt, ka pasavaldans un savas persongs pacieas atjaunoana ir nepiecieama k sevis, t ar brna-narkomna glbanai.

Td pa veid ms izturamies ar pret narkomnu. Saprotams, ka via vai vias rcba ir tlu no pilnbas. Ms negaidsim neiespjamo. Tau jbt oti uzmangiem, lai nepalaistu garm narkomna minjumus paplties maint uzvedbu uz labo pusi. Tad no mums bs vajadzga spja aizmirst pagjuo dienu un gadu aizvainojumus un vilans, spja dzvot odienai, risinot tikai visbtiskks imenes vai pat paa narkomna problmas.

Ms to visu mcmies kopgi apvienb Nar-Anon.

 

DEVTAIS SOLIS

Es uzzinu, ka lielkajai daai vecku (vai citiem imenes locekiem) ir tieksme glbt brnus no kmgm situcijm, kuras brni pai ir radjui.

Es saprotu, ka minjums uzemties atbildbu par otru cilvku nepaldz viam, bet glui otrdi, padara viu vl vjku. Es centos, lai mans brns pats uz saviem pleciem iznestu savas uzvedbas un savas kdains izvles sekas.

Kad narkomns nokst nelaim, ir pilngi dabiski, ka imenes loceki sk rkoties, lai viu glbtu. Mlou cilvku mris ir pasargt no cieanm un grtbm. Lai glbtu savu nelaimes putnu, ms esam iztrjui ne mazums naudas. Protams, katr konkrtaj gadjum tikai katrs pats var atrisint savu problmu k paldzt tuviniekam nelaim.

Msu apvienba sniedz paldzbu un atbalstu saskarsm ar narkomnu: ms mcmies analizt savu uzvedbu, saskatt, k realiztas noteiktas neveselgas savstarpjs attiecbas, cik oti visiem kait msu glbana. Jo paglbjot viu no grtbm, ms pieradinm ar tlk virzties pa to pau ceu.

Ja narkomns nav piedzvojis fiziskas vai morlas cieanas, viam nav iemesla kaut ko maint sav dzv. Jo narkotikas sniedz baudjumu, atvieglo dzvi kpc gan no t bgt? Kad ms paejam mal, izdarm t saukto Atdalanos no via (vias) problmm, ms pieaujam, ka narkomna dzv pards via negatvs uzvedbas negatvs sekas. Tikai ts var piespiest viu skt meklt ceus uz glbanos. Nepiecieama via paa vlans.

Mums iet, ka mlestbas jtu vadti, ms minm glbt. Ms gribam padart viu stiprku, atbrvot no nvjos atkarbas. Dieml msu paldzbas rezultts ir tiei pretjs: ms traucjam brnam attstt patstvbu un atbildbu, ms padarm viu vju.

Msu programma mums atgdina: lai sniegtu patiesu paldzbu narkomnam, ir jauj viam ciest, varbt tikai cieanas dos viam stimulu izaugsmei!

 

DESMITAIS SOLIS

Katram jnes sava nasta. Es pieliku visus spkus, lai pretotos savai vlmei bt ar narkomnu pr vien spl

Kad es uzeros uz via viltbm, tas izraisa manas dusmas un aizvainojumu, bet viam (viai) kalpo par iemeslu vl vairk attlinties no manis.

Daudziem cilvkiem, lai palielintu persong nozmguma sajtu, nepiecieams kaut kd veid piedalties citu dzv. Td veid ms kstam atkargi no apkrtjiem, viu vrtjuma un zaudjam pacieu.

Pc ts paas shmas attsts attiecbas ar narkomnu. Pieaugot via (vias) atkarbai no narkotikm, vi vai via arvien biek sk aunprtgi izmantot savus tuviniekus, liekot viiem dart to, ko viam vajadztu dart paam.

Parasti narkomns prstj pelnt naudu un brnigi iekrtojas uz strdjoo radinieku rina. Nav nekds brnums, ka vi rko sautuma scnas, kad radinieki viam nesagd vlams lietas. Vi prmet tiem vienaldzbu, skopumu, atpalicbu un neizpratni u.tml. Visbiek ms padodamies, piekpjamies, darm to, ko vlk nolojam. Iespjams, ka uz to ms mudina neprejo savas vainas apzia.

Pretoties narkomna vlmei bt atkargam no mums ir samr grti. Msu labie nodomi, vainas apzia, vlme izpatikt paldz viam manipult ar mums un td veid vairk pastiprint savstarpjo atkarbu. Tau vienlaicgi ar via atkarbu aug via neapmierintba ar mums. Skum tas nav redzams. Kad ms kaut ko darm via lab, ms domjam, ka tas padars viu laimgu un pateicgu mums. Tau nezin kpc ir otrdi, brns kst arvien naidgks. Kad ms regulri kaut ko darm via viet, vi sajt pieaugou nicinjumu pret sevi. Vi sk ienst ar tos, kas ir izraisjui o persongs bezpaldzbas sajtu. Td veid viss, ko ms varam dot narkomnam tikai kait viam. No mums tiek prasta stingrba, nelokmba un spja pateikt N, neielaioties paskaidrojumos.

Apvienba paldz mums rels paldzbas ce, t.i. atbalsta msu skarbs mlestbas taktiku un ms ar lielu vribu atsakmies piedalties narkomna krian, atsakmies audzint via necieu paam pret sevi.

 

VIENPADSMITAIS SOLIS

Es zinu, ka viengais cilvks, par kuru es varu atbildt, esmu es pats.

Tas nav viegli, bet es pacentos izdart visu, ko es spju, lai ar savm jtm, rcbu un domm nenodartu kaitjumu sev un tuviniekiem.

Es spju tikt gal ar luma jtm pret sevi un aizvainojumu. Ir lietas, ko ms nevaram dart otra cilvka viet, piemram, elpot vai kaunties. No rgts dzves pieredzes ms esam prliecinjuies, ka nevaram atturt otru no narkotiku lietoanas vai no sliktas uzvedbas pieauanas. Saprotams, ir daudz gadjumu, kad ms varam un mums vajag sniegt tuviniekam atbalstu un paldzbu, bet dart otra viet to, ko viam jiemcs dart paam nozm kaitt.

Msu apvienb ms uzzinm, ka atdalans momentam ir rkrtgi liela nozme narkomnijas slimnieka dzv. Ms mcmies jaunu attieksmi pret problmu uzmanbas fokusa novirzanu no narkomna paradumiem uz saviem persongajiem. Mums bs pietiekoi daudz darba, kad ms ersimies pie sevis. Uzdevums, kas mums jatrisina vispirms atgriezt sev psihisko, fizisko un morlo veselbu. Ar sev ldzgo grupas paldzbu ms skam atlabanas procesu, pamazm tuvojoties dvseles ldzsvaram. To veicina msu atdalans. Ms esam piemui savu bezpaldzbu narkomnijas priek, samierinjuies ar to, ka nespjam otru maint ar varu.

Tagad ms visus spkus novirzm uz to, kas pakaujas msu gribai pai uz sevi. Cenamies kt nosvrtki, iegt jaunas pozitvas rakstura pabas, kas msu apstkos ir tik oti nepiecieamas. Ms atmetam ranos, draudus, moralizanu visu, kas lika citiem izvairties no saskarsmes ar mums. Ms prstjam sevi lot un apvainoties ar to ms tikai kaitjam sev un citiem. Ms veidojam jaunu attieksmi pret problmu: Es nevaru viu maint. Es parpos par sevi, izdaru visu, ko varu, lai mana dzve ktu labka. Tda attieksme nks par labu man, imenei un narkomnam.


 

DIVPADSMITAIS SOLIS

Man ir vajadzgi cilvki, un es tiem esmu vajadzgs (vajadzga).

Es pieliku visus spkus, lai veicintu savu izaugsmi un citu msu apvienbas Narkomnu vecki pc 12 sou papilnveidoans programmas strdjoo loceku izaugsmi.

Visiem saprotams, ka motajam cilvkam ir vajadzgi ar citi cilvki. Msu vieta sabiedrb ir atkarga no citu, pat mums nepazstamu, cilvku: prdevju maizes veikal, telefona operatoru, sabiedrisk transporta vadtju, rcbas. Sav imen ms esam atkargi no tuviniekiem, skot ar garastvokli un beidzot ar dzves nodroinjumu. Msu apvienb Nar-Anon ms esam pai vajadzgi cits citam. Ikviens spl savu lomu otra izrstan. Apvienb ms audzinm sev pareizu attieksmi un pieeju narkomnijas problmm. Jauns pieejas pamati t ir sava brna liktea nodoana Augstko Spku aprp; veselgas domanas iegana, strdjot ar sevi un prtraucot minjumus maint otru.

Jaunie paradumi nepardsies vien mirkl. Mums vajadzs uzctbu un pacietbu. Tau regulri apmekljot grupas sapulces, ms neapaubmi sasniegsim pozitvas prmaias. Mums izdosies prvart skepticismu, aubas un bailes, un ms sajutsim savu gargo izaugsmi.

Apvienbas jaunie loceki sk augt un mainties, pateicoties to, kas izgjui o ceu jau agrk, iedvesmojoajam piemram. Veterni vl pai nav ideli, bet vii jau ir kaut ko sasniegui un vlas taj dalties ar jaunpienkuajiem. Ms sniedzam rokas cits citam. Jaunpiencjs saem atbalstu cerbu, mri, uz ko virzties, tiei tpat jauniais dalsies ar citiem ar savu uzmanbu, ldzjtbu, dzves pieredzi.

Pieredzjuie apvienbas loceki paldzs organizt citas Nar-Avon grupas. Kstot par apvienbas locekli, Js sajutsiet citu cilvku mlestbas atveseojoo spku un Jums ar radsies vlans dalties sav mlestb ar citiem.