Pats galvenais HIV ārstēšanā
Kad jāsāk ārstēties?
Iepriekš visas rekomendācijas par ART (antiretrovīrusu terapijas) uzsākšanu balstījās uz CD4 šūnu līmeni. Vispirms uzskatīja, ka ārstēšana jāuzsāk tikai tad, kad imūnais statuss samazinājies līdz 200 šūnām kubikmilimetrā asiņu, vēlāk nolēma ārstēt visus ar imūno statusu 350 šūnas/mm³, bet vēl pēc tam visus, kam imūnais statuss kļuvis mazāks par 500 šūnas/mm³. Un, visbeidzot, 2015. gadā Pasaules Veselības organizācija nāca klajā ar aicinājumu sākt ART visiem cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV, neatkarīgi no CD4-limfocītu skaita.
Pētījumi liecina, ka agrīna ART terapija samazina oportūnistisku slimību rašanos un nāves risku. Praksē daudzi ārsti pievērsa uzmanību tam, ka dažiem pacientiem ar samērā augstu imūno statusu ir HIV infekcijas izpausmes piemēram, trombocītu līmeņa samazināšanās vai dažāda rakstura saslimšanas. Imūnā statusa noteikšanas tests nosaka CD4 šūnu daudzumu. Taču šīs šūnas jau var būt vīrusa skartas, tātad, nestrādājošas. Līdz ar to analīžu rezultāti, neatspoguļojot reālo ainu, var radīt mānīgu mieru.
HIV ne tikai samazina imūnšūnu līmeni. Tā ietekme uz organismu ir daudz dziļāka un ne vienmēr var tikt novērota ar standarta analīžu palīdzību. Piemēram, ir pierādīts, ka vīruss izraisa sistēmisku sasirgšanu imunsistēma jūt ienaidnieka klātbūtni un nepārtraukti cīnās ar to. Imūnsistēmas nepārtraukta superaktivitāte to novājina. Turklāt HIV tiešā veidā grauj nervu šūnas, smadzenes un sirdi.
Kāpēc ārstēties, ja es tāpat jūtos labi?
Cilvēks zemo imūno statusu ļoti bieži neizjūt līdz brīdim, kamēr nesaslimst vēl ar kādu smagu slimību. Ja ir zems imūnais statuss, vairākkārt pieaug risks saslimt ar tuberkulozi, citomegalovīrusu infekciju, toksoplazmu, plašu herpi un sēnīšu infekcijām. Nevajag gaidīt veselības stāvokļa pasliktināšanos, lai sāktu ārstēt HIV.
Agrīnas ART uzsākšanas izdevīgums apkārtējiem
Pētījumi liecina - ja cilvēks, kas dzīvo ar HIV, lieto ART terapiju, ir daudz mazāka iespējamība, ka viņš vīrusu nodos citam. Tas ir tikai loģiski jo zemāka vīrusa slodze, jo lielāku daudzumu inficējošā šķidruma vajag, kas nozīmē, ka ir mazāka iespējamība saņemt inficējošu devu. Tomēr HIV līmenis asinīs un izdalījumos no dzimumorgāniem var būtiski atšķirties.
Ir nepareizi domāt: ja jau lietoju zāles, nevaru nevienu inficēt. Pret HIV preparāti ievērojami samazina iespējamību vīrusu nodot citiem cilvēkiem, taču šī iespējamība nav novesta līdz nulles līmenim. Svarīgi saprast, ka pat diennakts laikā mēdz būt vīrusa slodzes uzplaiksnījumi. Bez tam pastāv iespēja, ka var veidoties HIV noturība pret zālēm.
Tāpēc rekomendācija obligāti lietot prezervatīvu netiek atcelta pat tiem cilvēkiem, kam asins plazmā ir nenoteikta vīrusa slodze!
Visi ART preparāti ir efektīvi, tomēr daži ātrāk nekā citi samazina vīrusa slodzi. Turklāt lai ārstēšanas shēma būtu efektīva, nepieciešams, lai tiktu lietoti preparāti ar diviem atšķirīgiem iedarbības mehānismiem. Parasti divu preparātu shēma bloķē vienu vīrusa fermentu, bet otram preparātam noteikti ir jābloķē kāds cits ferments.
Drošība tas nozīmē, ka zāles ir nekaitīgas cilvēka organismam. Visi preparāti, kas nonākuši līdz pacientiem, tiek vairākkārt pārbaudīti. Ja kaut vai vienā no pārbaužu posmiem preparāts izrādās toksisks, tā lietošana kļūst neiespējama.
Tomēr preparāti uz katru cilvēku var iedarboties atšķirīgi. Piemēram, bīstamu reakcijun uz abakavīru nosaka cilvēka ģenētiskās īpatnības. Ir izstrādāts speciāls tests. Ja testa rezultāti ir pozitīvi, abakavīrs netiek lietots. Tas nodrošina, ka preparāta lietošana būs droša.
Līdz šim par zālēm pret HIV izplatījās daudz baisu stāstu, taču tagad tās lietot ir daudz vienkāršāk, nekā iepriekš, un mūsdienu zālēm ir mazāk blakņu. Pilnīgi iespējams, ka vajadzēs lietot tikai vienu-divas tabletes vienu-divas reizes dienā.
Ja pirmajā laikā jums ir grūti atcerēties, kurā brīdī vajag uzņemt zāles, vienmēr ir iespējams uzlikt atgādinājumu telefonā vai uzvilkt modinātāju, kā arī palūgt tuviniekiem, lai tie jums atgādina.
Ārstēšanās ļauj HIV pozitīvām sievietēm dzemdēt bērnus bez HIV. ART preparāti ir tik droši, ka tos ir atļauts lietot grūtniecēm un jaundzimušajiem. Risks dzemdēt ar HIV inficētu bērnu samazinās no 25-40% līdz 1-2%.
Daļa preparātu atstāj lielu ietekmi uz organismu. Citiem, vēlāk radītajiem, praktiski nav blakņu.
Kā preparātu izvēlas pēc drošības kritērijiem?
Tajā grupā, no kuras parasti nozīmē divus preparātus, minimāli blakusefekti ir lamivudīnam, abakavīram (ja ir negatīvs tests uz hiperjutīgumu), emtricitabīnam un tenofovīram.
Par pašu drošāko, trešo preparātu var kļūt raltegravīrs un dolutegravīrs; vairums pacientu labi panes darunavīru (ar ritonavīru, kas papildzina zāļu iedarbību) un atazanavīru.
Efavirenza blaknes parasti pāriet vienas-divu nedēļu laikā un turpmāk vairums šo preparātu lieliski panes.
Daudzi blakusefekti var pāriet patstāvīgi pēc organism adaptācijas, bet dažkārt būs nepieciešama shēmas maiņa. Jebkurā gadījumā lēmums jāpieņem kopā ar ārstu.
Lietošanas ērtības tas nozīmē gan zāļu uzņemšanas biežumu, tablešu daudzumu, to formu, izmēru, gan nepieciešamību zāles lietot kopā ar ēdienu vai tukšā dūšā.
Kā izvēlas preparātu pēc lietošanas ērtuma kritērija?
Svarīgi saprast, ka tas katram ir individuāli. Vienam pats svarīgākais factors ir tablešu nelielais izmērs, citam tas, ka zāles jālieto vienreiz dienā, vēl kādam ir būtiski, ka preparāti nav jāuzņem reizē ar ēdienu.
Tomēr ideāls preparāts daudziem var būt tāds, kas jālieto pa vienai tabletei vienreiz dienā un kurš satur trīs komponentus. Kaut šādu kompleksu zāļu pasaulē jau ir diezgan daudz, Latvijā pagaidām pieejamas tikai vienas.
Terapijas reālās problēmas
Patiesībā HIV infekcijas ārstēšana nav tik ideāla, kā gribētos. Vajag atklāti runāt par trūkumiem, lai tie nepārsteigtu negaidīti. Vairumu problēmu iespējams viegli atrisināt, ja vien to vēlas.
Pirmais trūkums. Pats skumjākais un, iespējams/cerams, īslaicīgs. Uz šo brīdi izārstēt HIV infekciju nav iespējams, tāpēc lietot terapiju vajadzēs visu mūžu.
Otrais trūkums. Disciplinējošs. Iespējama noturības attīstīšanās.
Rezistence vai noturība tā ir nopietna problēma. HIV ir ļoti mainīgs ja tam rodas iespēja vairoties zāļu klātbūtnē, tad mainīsies tā, ka zāles pārstās bloķēt tā fermentus. No tā ir diezgan viegli izvairīties zāles jālieto stingri pēc grafika ik pēc 12 vai 24 stundām. Ja asinīs zāļu ir pietiekami un HIV nevar izplatīties, tas nozīmē, ka nevarēs mainīties un veidoties noturība.
Taču, ja izlaiž devas uzņemšanu vai neievēro zāļu lietošanas noteikumus, tad to koncentrācija asinīs kļūst mazāka, nekā nepieciešams, kas nozīmē, ka HIV saņem iespēju kļūt rezistents.
Bez tam preparāta koncentrāciju var ietekmēt citas zāles, ko jūs lietojat. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt jebkuras citas tablets un ART preparātu mijiedarbību. Lai to izdarītu, ir jāizlasa instrukcija un jāparunājas ar visiem ārstiem, kas jums izraksta zāles. Tas ir, ne tikai infektologam ir jāzina, ka jums ir HIV.
Trešais trūkums. Pats biedējošākais. Preparātu blakusparādības.
Svarīgi atcerēties: ART terapija ne vien pagarina dzīvi, bet arī uzlabo tās kvalitāti. Ja jums ir problēmas, kas saistītas ar ART terapijas lietošanu, jums ir tiesības prasīt, lai nomaina preparātu, kas jums rada sarežģījumus, kaut arī vīrusu slodze ir nomākta un zāles labi iedarbojas.
Iedarbību uz cilvēka organism, kas atšķiras no zāļu pamatuzdevuma, sauc par blakusparādību.
Kā rāda pieredze bažas par blakusparādību rašanos ir galvenais bremzējošais faktors, pieņemot lēmumu par ārstēšanas sākšanu. Bet tajā pašā laikā prakse rāda, cik neiedomājami bieži cilvēki ir pārsteigti, ka, sākot lietot zāles, viņiem vispār nebija blakņu.
Lieta tāda, ka preparāta pārbaudes laikā zinātniekiem ir jāiekļauj zāļu anotācijā viss, kas notika ar pacientiem, kaut tas var būt noticis ne jau pārbaudāmo zāļu dēļ. Tieši pateicoties ART preparātu klīniskajiem pētījumiem, to lietošanas instrukcija ir tik gara un biedējoša.
Lasot instrukciju, svarīgi pievērst uzmanību tikai biežākajām un bīstamākajām blaknēm. Ieteicams ar ārstu iepriekš apspriest, kādā gadījumā vajadzētu nekavējoties pārtraukt ārstēšanos, bet kādā vērsties pie ārsta, nepārtraucot zāļu lietošanu. Vairums blakņu pāriet patstāvīgi dažu nedēļu laikā, tikai nepieciešama pacietība. Uz citām blaknēm var iedarboties diēta vai citas metodes (piemēram, zāļu lietošana uz nakti). Ja blaknes nepāriet divu mēnešu laikā un galvenais traucē normāli dzīvot, ir svarīgi apspriest ar ārstu preparāta nomaiņu.
Turklāt ir tāda parādība kā psihosomātika, kad psihiloģiskā stāvokļa dēļ cilvēks sāk slikti justies fiziski bailes un blakņu gaidīšana noved pie to parādīšanās. Tāpēc pozitīvs noskaņojums ir svarīgs. Uztveriet terapiju kā likteņa dāvanu, kas ļauj dzīvot! Saprotiet blaknes nav obligāta parādība, bet tikai iespējama un viegli atrisināma problēma.
Jāzina, ka dažas blaknes cilvēks nejūt. Piemēram, hemoglobīna līmeņa pazemināšanos, slikto tauku līmeņa paaugstināšanos. Lai to noteiktu, nepieciešams veikt analīzes. Tāpēc svarīgi tās nodot, neatsakoties ne no vienam analīzēm, ko piedāvā izdarīt ārsts, kad jūs esat ieradies pie viņa kārtējā vizītē pēc receptēm.
Kāpēc par ART terapiju tomēr ir tik daudz šausmu stāstu?
Pirms daudziem gadiem, kad tikko parādījās antiretrovīrusu terapija, daudzi preparāti tiešām bija toksiski. Taču tie ar visu savu toksiskumu izglāba dzīvību miljoniem cilvēku!
Kopš tā laika ir pagājuši gandrīz 30 gadi. HIV infekcijas ārstēšanā notikuši būtiski uzlabojumi: parādījušies jauni preparāti, kas gandrīz neietekmē organismu, dažus vecos preparātus tagad izmanto pareizās, mazākās devās.
Patiesībā daudzi cilvēki, sākot terapiju, neizjūt nekādas problēmas. Viņi vienkārši priecājas, dzer zāles un nekur neko neraksta. Bet tie, kas saskaras ar blakusparādībām, sāk meklēt atbalstu un palīdzību, tajā skaitā arī internetā rakstīt visos forumos un uzdot jautājumus, aprakstot savas problēmas. Tāpēc ja jūs esat ķēries pie informācijas meklēšanas internetā, noteikti atradīsit simtiem šausminošu stāstu un tikai pāris priecīgu.
Veiksmīgu jums ārstēšanos! Dzīvojiet laimīgi!