Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

Teksts pârskatîts 2018. gada 19. augustâ

HIV pozitîviem cilvçkiem ir tâdas paðas tiesîbas saòemt ârstniecîbas pakalpojumus, kâ jebkuram mûsu valsts iedzîvotâjam.
HIV infekcija nedrîkst bût par iemeslu medicînas darbinieka atteikumam sniegt nepiecieðamo palîdzîbu.
HIV pozitîviem cilvçkiem ir tiesîbas neatklât savu inficçðanos citiem, tajâ skaitâ arî medicînas darbiniekiem. Îpaði svarîgi to zinât tiem, kam jau bijusi nepatîkama pieredze, kas diemþçl joprojâm nav retums. 
Medicînas darbinieku pienâkums ir pieòemt jebkuru pacientu kâ iespçjami inficçtu un lietot personîgos aizsardzîbas lîdzekïus, piemçram, cimdus, sejas maskas u.tml.. HIV infekcija nav vienîgâ, ar kuru var inficçties, sniedzot medicînisko palîdzîbu! Savukârt pacientam bûtu jâsaprot, ka ðie aizsardzîbas lîdzekïi tiek lietoti tâdçï, ka ârsts apzinâs savu profesionâlo risku, nevis norâda, ka esat viòam bîstams. To atceroties, iespçjams sevi pasargât no lieka stresa.
• Specifisko ârstçðanu HIV inficçtajiem un AIDS slimniekiem nodroðina Latvijas Infektoloìijas centrs.
Katram HIV pozitîvam cilvçkam ieteicams pçc iespçjas âtrâk stâties Latvijas Infektoloìijas centra uzskaitç. Jebkura informâcija par pacienta veselîbas stâvokli tiks glabâta konfidenciâli. Ârsts nozîmçs regulâras veselîbas pârbaudes, un pamatojoties uz analîþu rezultâtiem, nepiecieðamîbas gadîjumâ uzsâks ârstçðanu. 
• HIV pozitîviem cilvçkiem ir tiesîbas strâdât jebkurâ darbâ un profesijâ, kâ arî mâcîties jebkurâ mâcîbu iestâdç.
Ne visi cilvçki labi zina, kâ izplatâs HIV infekcija, un maldîgi domâ, ka ir apdraudçti, ja strâdâ vai mâcâs plecu pie pleca ar inficçtu cilvçku. Pat tad, ja zinâðanas par infekcijas izplatîbas ceïiem ir pietiekoðas, cilvçciskas bailes par savu veselîbu un dzîvîbu saglabâjas. Lai neciestu no kolçìu un skolas biedru attieksmes, rûpîgi apsveriet, kam varat uzticçt ziòu par savu veselîbas stâvokli. 
Uzzinot, ka darbinieks inficçjies ar HIV, darba devçjam vai mâcîbu iestâdes vadîtâjam nav tiesîbu atlaist to no darba vai izslçgt no mâcîbu iestâdes. Daþkârt, uzzinâjis par darbinieka inficçðanos ar HIV, darba devçjs atrod likumîgu iemeslu HIV inficçta darbinieka atlaiðanai, piemçram, nespçju pildît uzliktos pienâkumus, darba kavçjumus u.tml.. Iespçjams, ka ðâdos gadîjumos varçtu pierâdît patieso atlaiðanas iemeslu, ja vien pats cietuðais to vçlçtos.
• Sniedzot medicînisko vai sociâlo palîdzîbu profesionâïiem, jâievçro konfidencialitâte.
Profesionâïi (piemçram, medicînas un sociâlie darbinieki) nedrîkst izpaust informâciju par sava pacienta vai klienta inficçðanos ar HIV vai saslimðanu ar AIDS. Informâcijas izpauðana pieïaujama tikai ðâdos gadîjumos:
1. ja inficçtais cilvçks atïâvis informçt par to tuviniekus vai seksa partnerus; 
2. ja informâcija nepiecieðama citâm ârstniecîbas personâm, kuras veic profesionâlos pienâkumus HIV-pozitîva cilvçka interesçs;
3. ja ðâdu informâciju pieprasa tiesîbaizsardzîbas iestâdes likumâ noteiktajâ kârtîbâ.
• Cilvçkiem, kuri veikuði izmeklçðanu HIV infekcijas noteikðanai, ir tiesîbas pçc viòu pieprasîjuma saòemt noteiktas formas apliecinâjumu par izmeklçðanas rezultâtu – sertifikâtu. 
Iebraucot daþâs valstîs, tiek pieprasîts uzrâdît ðâdu dokumentu. Ir nedaudzas valstis, kurâs ieceïoðana HIV pozitîviem cilvçkiem tiek liegta. 
• HIV pozitîviem cilvçkiem tâpat kâ citiem valsts iedzîvotâjiem ir tiesîbas apvienoties biedrîbâs

Pieredze liecina, ka HIV pozitîviem cilvçkiem palîdzoðas ir atbalsta un paðpalîdzîbas grupas. Tâs var tikt reìistrçtas kâ nevalst
iskas organizâcijas, taèu nav un nevar bût nekâdu ierobeþojumu tikties grupâ, to nereìistrçjot. 
Iesaistoties grupâs HIV pozitîvie cilvçki saprot, ka grûtîbas, kuras viòi pârcieð ir smagas, bet nav unikâlas, un pârliecinâs, ka lîdzîgas problçmas ir arî citiem grupas dalîbniekiem. 
 Daloties pieredzç, grûtîbas iespçjams pârvarçt. Grupa ir vide, kurâ iespçjams brîvi runât par inficçðanos, nesastopoties ar nosodîjumu, bet gan saòemot pretî emocionâlu sapratni.
• HIV pozitîva cilvçka pienâkums ir veikt individuâlâs profilakses pasâkumus, bût lîdzestîgam ârstçðanai un rîkoties tâ, lai neinficçtu citus cilvçkus. 
 Inficçtâ cilvçka interesçs noteikti ir uzturçt savu veselîbu labâ stâvoklî iespçjami ilgâku laiku, tâdçï nepiecieðams izvairîties no saskarsmes ar citu lipîgu infekciju nçsâtâjiem, piemçram, neapmeklçt masu pasâkumus gripas epidçmijas laikâ. Veselîga dzîvesveida ievçroðana palîdzçs saglabât imunitâti.
Ir pierâdîts, ka inficçðanâs ar HIV nenotiek, ja vîrusu slodze, lietojot antiretrovîrusu terapiju, ir nenosakâmâ lîmenî. Efektîva antiretrovîrusu terapija pârtrauc infekcijas tâlâknodoðanu. Tâpçc, uzsâkot ârstçðanu, jâbût lîdzestîgam
Lîdzestîba ir viens no svarîgâkajiem slimîbu veiksmîgas kontroles faktoriem, kas nozîmç:
  zâïu regulâru un pareizu lietoðanu atbilstoði ârsta norâdçm;
•  sistemâtiskus ârsta apmeklçjumus un regulâras pârbaudes;
  izpratni par terapijas nozîmi un sekâm, kâdas var rasties, pârtraucot ârstçðanu.
Lîdzestîgs pacients:
•  izprot savu saslimðanu un efektîvi to kontrolç;
•  sekmîgi sadarbojas ar ârstu;
  nepiecieðamîbas gadîjumâ izmanto ìimenes locekïu atbalstu;
  izvairâs no kaitîgiem faktoriem;
•  ir labi apmâcîts uztura, fiziskâs slodzes u.c. jautâjumos un jûtas droði kritiskâs situâcijâs.
Tomçr bûtu vçlams nepieïaut saskarsmi ar sveðâm asinîm un dzimumkontaktu laikâ lietot prezervatîvu. Par apzinâtu cita cilvçka inficçðanu ar HIV Latvijâ joprojâm ir paredzçta kriminâlatbildîba. 
Izmeklçðana HIV infekcijas noteikðanai ir obligâta visiem cilvçka biomateriâlu – asins, dzimumðûnu, audu vai orgânu donoriem. Inficçtas ar HIV personas nedrîkst bût par biomateriâlu donoriem.  

HIV inficçtam pacientam ir tiesîbas:
• viòam saprotamâ veidâ saòemt no ârsta informâciju par slimîbas diagnozi, izmeklçðanas un ârstçðanas plânu, kâ arî par citâm ârstçðanas metodçm un prognozi; 
• piedalies visu to lçmumu pieòemðanâ, kas saistîti ar personîgo veselîbas problçmu; 
• pirms pieòemt galîgo lçmumu par turpmâko ârstçðanu, saòemt vçl kâda speciâlista viedokli par nepiecieðamo ârstçðanu; 
• pilnîbâ vai daïçji atteikties no piedâvâtâs izmeklçðanas vai ârstçðanas, to apliecinot ar parakstu, un bût informçtam par iespçjamiem veselîbas stâvokïa sareþìîjumiem ðâdâ gadîjumâ; 
• atteikties piedalîties pçtîjumos; 
• mainît ârstçjoðo ârstu, nesaskaroties ar negatîvâm sekâm turpmâkajâ aprûpç; 
• pamatoti sûdzçties par ârstçðanu, sagaidît, ka sûdzîba tiek pilnîbâ izskatîta, kâ arî saòemt rakstisku atbildi no ârstniecîbas iestâdes; 
• sagaidît cieòpilnu attieksmi un konfidencialitâtes ievçroðanu, saòemt kvalitatîvu, laipnu un atbilstoðu aprûpi,
• piekïût visai informâcijai, kas attiecas uz personîgo veselîbas stâvokli un ârstçðanu.
Jebkuram pacientam ir arî savi pienâkumi. Lûk, daþi no tiem: 
• ja pacients ir piekritis ârstçðanas plânam, ievçrot visus ar ârstçðanu un aprûpi saistîtos ârstniecîbas personu norâdîjumus; 
• informçt medicînas darbiniekus, kuri tieði nodarbojas ar viòa ârstçðanu, par izmaiòâm veselîbas stâvoklî;

• galçjas nepiecieðamîbas gadîjumâ, atceïot plânoto apmeklçjuma laiku pie ârsta, savlaicîgi par to brîdinât, lai ðo laiku varçtu izmantot cits pacients.

Kâ pateikt par HIV diagnozi tuviniekiem vai draugiem?  
• Vispirms izvçrtçjiet iemeslus, kâdçï gribat to atklât saviem tuviniekiem.
• Pârdomâjiet rûpîgi, ko vçlaties no viòiem sagaidît. Neaizmirstiet paredzçt arî vissliktâko iespçjamo reakciju.
• Rûpîgi sagatavojieties sarunai. Tas notiks pirmo reizi jûsu dzîvç – neko nedariet pavirði un steigâ! Piezvaniet vai aizrakstiet tuviniekiem, skaidri un saprotami norâdot, ka vçlaties tikties, lai pârrunâtu kaut ko patieðâm svarîgu.
• Savâciet vienkârðus, skaidrus izglîtojoðus materiâlus – bukletus, broðûras, publikâcijas, sarakstiet arî uzticîbas tâlruòu numurus, uz kuriem viòi var piezvanît, lai iegûtu informâciju no sveðiniekiem.

• Noskaòojiet sevi optimistiski. Domâjiet par saviem tuviniekiem kâ atbalstoðiem un racionâliem cilvçkiem, a
rî Jums paðam jâbût racionâlam. 
• Ïaujiet saviem tuviniekiem saprast, ka “atrodaties labâs rokâs”. Paskaidrojiet, kâ pats par sevi rûpçjaties, ka Jûsu ârsts ir labs profesionâlis, ka darbojas HIV pozitîvo
cilvçku grupa, kurâ var gût atbalstu.
• Ïaujiet viòiem paðiem izlemt, kâ izturçties. Nemçìiniet tûlît mainît viòu attieksmi. Ja liekas, ka saruna pieòems nevçlamu raksturu, atstâjiet sagatavotus materiâlus un pielieciet punktu diskusijai. Centieties nepieïaut moralizçðanu par Jûsu iepriekðçjo dzîvesveidu.
• Dodiet tuviniekiem laiku apsvçrt saòemto informâciju un pierast pie jaunumiem. Pçc kâda laika piezvaniet, lai novçrtçtu viòu reakciju.
• Ja nepiecieðams, sâciet visu no jauna! Apmeklçjiet lîdzîgus cilvçkus, piemçram, atbalsta grupas dalîbniekus, kas varçtu pastâstît, kâ viòi atrisinâjuði lîdzîgus sareþìîjumus. Daþkârt var palîdzçt arî profesionâïi – psihologi, ârsti, Arî tuvinieki var izjust samulsumu, saskaroties ar jauno ziòu. Pat tad, ja tâ ir uzòemta ar sapratni un iejûtîbu, viòiem bûs nepiecieðamas daþas norâdes, kâ turpmâk izturçties.

Kâ pateikt par HIV diagnozi darba devçjam, ja kaut kâdu iemeslu dçï tas ir nepiecieðams? Atcerieties, ka varat sastapties ar neiecietîbu un diskriminâciju darba vietâ! 
• Ïaujiet priekðniekam saprast, ka vçlaties turpinât darbu pçc labâkâs sirdsapziòas un iespçjâm, bet sakarâ ar slimîbu un/vai nepiecieðamo ârstçðanu reizçm var nâkties mainît darba grafiku vai slodzi. 
• Ja slimîbas dçï nespçjat tikt galâ ar saviem darba uzdevumiem, darba devçja pienâkums ir piemeklçt Jums piemçrotu darbu savâ iestâdç, nevis pieprasît atlûguma rakstu. 
• Lûdziet savu priekðnieku neizpaust informâciju par Jûsu inficçðanos ar HIV citiem, vienîgi informçt tos cilvçkus darba vietâ, kuriem ir absolûti nepiecieðams to zinât. Nevienam nav tiesîbu ziòas par Jûsu veselîbas stâvokli izpaust citiem, tomçr atcerieties, ka cilvçki ðâdus noteikumus ne vienmçr ievçro.
• Sagatavojieties mierîgâ, neuzbrûkoðâ veidâ apspriest ar saviem kolçìiem savu inficçðanâs faktu. Jebkurâ gadîjumâ prâtîgi bûtu glabât daþas publikâcijas un uzticîbas tâlruòu numurus, kas varçtu palîdzçt darba devçjam un kolçìiem labâk saprast stâvokli, kâdâ atrodaties, un to, ko tas nozîmç apkârtçjiem. 
Ja darba kolektîvâ strâdâ HIV pozitîvs cilvçks, pârçjiem var rasties nepiecieðamîba uzzinât ko vairâk par ðo infekciju, tâdâ gadîjumâ nepiecieðams griezties tikai pie profesionâïiem, kas varçtu palîdzçt izskaidrot ðos jautâjumus! 
HIV inficçtam cilvçkam nepiecieðams ATBALSTS. Tas nozîmç gatavîbu:
• ar patiesu uzmanîbu uzklausît un pacensties saprast; 
• ïaut saprast, ka esat lîdzâs un vienmçr gatavi palîdzçt; 
• netiesât un nemeklçt vainîgos; 
• nedot padomus, kamçr tos neprasa; 
• neþçlot, nelutinât, ïaut cilvçkam paðam kontrolçt savu dzîvi.
Atbalsts îpaði nepiecieðams krîzes situâcijâ. Tâda var rasties brîdî, kad tiek paziòota HIV diagnoze, pie slimîbas simptomu parâdîðanâs, kad jâuzsâk regulâra antiretrovîrusu zâïu lietoðana, smagas slimîbas attîstîbas gadîjumâ un, ja tiek zaudçti draugi.  
Lai varçtu palîdzçt, uzziniet pçc iespçjas vairâk par HIV infekciju un AIDS. Ja Jums paðam tomçr ir bail inficçties sadzîves kontaktos, parunâjiet ar speciâlistu vai nevalstisko organizâciju darbiniekiem, lai ðîs bailes kliedçtu! 
Necentieties noskaidrot, kâdâ veidâ notikusi inficçðanâs. Atturieties izpraðòât un izteikt savus pieòçmumus, jo tas var radît cilvçkam vainas sajûtu un nepiecieðamîbu attaisnoties. Nenosodiet HIV pozitîva cilvçka dzîvesveidu arî tad, ja tas liekas nepareizs. Viss minçtais
var novest pie savstarpçjas atsveðinâðanâs tieði tajâ brîdî, kad emocionâlais kontakts un sapratne inficçtajam cilvçkam ir par visu svarîgâki. 
Neaizmirstiet, ka cilvçks pats un tikai pats ir tiesîgs pieòemt lçmumus par to, kâ dzîvot, kâ rûpçties par savu veselîbu, çst un atpûsties, kam un kad teikt (vai neteikt) par savu saslimðanu.

Iespçjamas kïûdas velmç darît labu.
Ir saprotama tuvinieku vçlçðanâs palîdzçt inficçtajam cilvçkam saglabât veselîbu. Tomçr bieþi vien tuvinieki un draugi pieïauj kïûdas, kuras var radît nopietnu vai pat nelabojamu ïaunumu. Lûk, daþas visizplatîtâkâs no tâm.
• Pârmçrîga aprûpe un pastâvîga atgâdinâðana cilvçkam par to, ka viòam ir bîstama slimîba. Padomâjiet, vai ðâda Jûsu attieksme nav saistîta ar paða bailçm vai vainas sajûtu! Ir liela atðíirîba starp saprâtîgu rûpçðanos, kas izpauþas kâ veselîgas gaisotnes radîðana mâjâs, nepiecieðamu aprûpi slimîbas gadîjumâ, - un uzmâcîgu lutinâðanu, kas var izraisît depresiju, atsveðinâðanos un bezspçcîbas sajûtu. Lai nepieïautu ðâdu kïûdu, pievçrsiet uzmanîbu tam, kâ tuvais cilvçks reaìç un Jûsu rûpçm.
• Padomi meklçt palîdzîbu pie alternatîvâs medicînas speciâlistiem. Visâ pasaulç ir daudz dziednieku, kas sola radikâlu HIV infekcijas un AIDS izârstçðanu.

• Padomi pârtraukt zâïu lietoðanu, ja tas izraisa blakusefektus. Tas ir seviðíi bîstami, ja pacients saòem kombinçto antiretrovîrusu
terapiju: zâïu lietoðanas pârtraukðana vai izlaiðana veicina tâdu vîrusa formu attîstîbu, kas ir izturîgi pret zâlçm, un tâlâka ârstçðana nav efektîva. 
Atcerieties, ka ðobrîd ir ïoti izplatîti HIV noliedzçju (AIDS disidentu) aicinâjumi atteikties no HIV ârstçðanas. Daþiem HIV pozitîvajiem cilvçkiem ir vieglâk noticçt, ka HIV nav, nekâ ârstçties un dzîvot ilgi un laimîgi, viòi tâ vietâ izvçlas iet bojâ bez terapijas. Ârsti saka, ka arî Latvijâ HIV noliedzçju skaits pieaug. Aptuveni 30% cilvçku, kuri dzîvo ar HIV,  labvçlîgi attiecas pret vienu vai vairâkiem HIV noliedzçju apgalvojumiem un viòiem ir augstâks HIV infekcijas progresçðanas risks. Tâpat viòiem ir mazâk izredþu sasniegt nenosakâmu vîrusu slodzi, lîdz ar ko viòi var nodot HIV infekciju tâlâk.