Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

Raksta mçríis ir atgâdinât par jau agrâk zinâmajiem HIV infekcijas diagnostikas un terapijas jautâjumiem, uzsvçrt jaunumus ârstçðanas jomâ un veicinât izpratni par îpatnîbâm ar HIV inficçta pacienta ârstçðanâ. Avots: «HIV infekcijas ârstçðanas iespçjas mûsdienâs» | Þurnâls «Doctus» | Zeltiòa I., Madelâne M. | Janvâris 2017 |
     
Cilvçka imûndeficîta vîruss jeb HIV (human immunodeficiency virus) ietekmç cilvçka imûno sistçmu. Tâ mçríis ir ðûnu jeb celulârâ imunitâte, galvenokârt CD4 ðûnu, kuru bojâjuma rezultâtâ mazinâs cilvçka aizsardzîbas spçjas pret infekcijâm un daþiem audzçju veidiem, HIV dçï ar to inficçtai personai var attîstîties slimîbas, kas neizraisa veselîbas problçmas cilvçkam bez HIV.
 
Neârstçtam pacientam HIV infekcijas gala stadija jeb AIDS (Acquired Immunodeficiency Syndrome) attîstâs vidçji 8—10 gados pçc inficçðanâs ar HIV. Aprakstîta arî âtrâka (3—5 gados) HIV infekcijas attîstîba lîdz AIDS stadijai, tâpat ziòots par personâm, kas inficçtas ar HIV, bet kam slimîba ilgstoði neprogresç. AIDS stadiju nosaka, ja pacientam diagnosticç kâdu no C kategorijas slimîbâm atbilstîgi ASV Slimîbu profilakses un kontroles centra klasifikâcijai, ko praktiskajâ darbâ izmanto arî speciâlisti Latvijâ.
 
Specifiskâs HIV terapijas (antiretroviral treatment — ART) nozîme ir liela, jo ilgstoða antivirâlâ terapija ievçrojami pagarina ar HIV inficçta pacienta dzîvi. Tâ kâ iespçjama kombinçta terapija, HIV infekcija kïuvusi par hronisku, vadâmu infekciju. Ðobrîd nav publicçti ticami pierâdîjumi organisma pilnîgai atbrîvoðanai no HIV, tomçr ârstçts HIV pacients mûsdienâs dzîvo pilnvçrtîgi, saglabâjot labu dzîves kvalitâti, turklât terapijas iespaidâ iespçja inficçt citus ir minimâla. Svarîgi agrîni diagnosticçt HIV infekciju, laikus ordinçt ârstçðanu, izvçrtçt gan terapijas efektivitâti, gan iespçjamâs medikamentu izraisîtâs blaknes.
 
Ar HIV inficçto skaits pasaulç pçdçjos gados ir liels, bet stabils. PVO statistiskas dati liecina, ka 2015. gadâ 36,7 miljoni cilvçku bija spiesti sadzîvot ar HIV. Lai gan infekcijas pârneses veidi zinâmi labi, ik gadu diagnosticç daudz jaunu HIV gadîjumu: daþi no pacientiem inficçjuðies nesen, bet lielâkâ daïa jau vairâkus gadus dzîvojuði ar HIV, paðiem to nezinot. 2015. gadâ no jauna atklâja 2,1 miljonu ar HIV inficçtu cilvçku. Daïa no viòiem par inficçðanos uzzinâja tikai AIDS stadijâ. Tas nozîmç, ka, pirmkârt, ârstçðana îstenojama grûtâk, jo nereti lîdztekus jâordinç citi medikamenti, arî oportûnistisko infekciju profilaksei vai terapijai izmantojamie, kas var ietekmçt vçlamo rezultâtu, prognozi, ierobeþot ART medikamentu izvçles iespçjas. Otrkârt, HIV pacients vçlînâ slimîbas stadijâ ir vairâk infekciozs, turklât, daudzus gadus nezinot par savu inficçðanos ar HIV, iespçjams, inficçjis lielâku skaitu lîdzcilvçku. No HIV un ar to saistîtâm slimîbâm ik gadu mirst vairâk nekâ miljons pasaules iedzîvotâju (2015. gadâ 1,1 miljons).
 
Pirmais HIV infekcijas gadîjums Latvijâ reìistrçts 1987. gadâ. Kopçjais pacientu skaits, kuriem HIV infekcija apstiprinâta references laboratorijâ Latvijâ lîdz 2016. gada 1. maijam, bija 6704. Aizpagâjuðajâ gadâ mûsu valstî no jauna tika atklâti 393 pacienti, kas inficçti ar HIV, tas ir lielâkais jaunatklâto pacientu skaits pçdçjos 12 gados. No vienas puses, tas skaidrojams ar sabiedrîbas informçtîbu un zinâmâ mçrâ aizspriedumu mazinâðanos, mçrítiecîgâk izmeklçjot pacientus uz HIV arî ârpus vispârzinâmajâm riska grupâm. Tâtad varam cerçt, ka “aisberga neredzamâ daïa” beidzot tiks apzinâta. No otras puses, liela daïa jaunatklâto HIV infekcijas gadîjumu diagnosticçti vçlîni ar kâdu no AIDS stadijas slimîbas pazîmçm un mazu CD4 ðûnu skaitu. Treðkârt, lai gan ir skaidri zinâmi infekcijas pârneses ceïi, cilvçki arvien inficçjas ar HIV, neievçrojot universâlos ieteikumus individuâlai aizsardzîbai no iespçjamajâm transmisijas slimîbâm.
 
Tâtad — ko darît? Raksta mçríis ir atgâdinât par jau agrâk zinâmajiem HIV infekcijas diagnostikas un terapijas jautâjumiem, uzsvçrt jaunumus ârstçðanas jomâ un veicinât izpratni par îpatnîbâm ar HIV inficçta pacienta ârstçðanâ.
 
HIV infekcijas diagnostika
 
Atbilstîgi starptautiski atzîtu vadlîniju ieteikumiem HIV diagnozi nevar noteikt bez infekciju apstiprinoðas laboratoriskas analîzes references laboratorijâ. Sijâjoðâs diagnostikas nolûkâ veic ELISA testu HIV1/2 antivielu noteikðanai vai ELISA testu HIV1/2 antigçna/antivielu noteikðanai. Tomçr HIV gadîjumu apstiprina tikai tad, kad diagnoze precizçta ar Western blot vai Immunoblot testu, kâ arî ar polimerâzes íçdes reakciju HIV RNS noteikðanai. Ir arî ELISA tests HIV antigçna noteikðanai, kas kopâ ar HIV RNS testu noder agrînas HIV infekcijas gadîjumâ diagnozes precizçðanai neilgi pçc inficçðanâs. Mûsdienu laboratoriskie testi ir ïoti jutîgi un specifiski, tâpçc viltus pozitîvi un negatîvi rezultâti uzrâdâs reti. Virkne specifisku laboratorisko analîþu nepiecieðamas ikdienâ, regulâri novçrtçjot ar HIV inficçtâ veselîbas stâvokli un izvçrtçjot ârstçðanas efektivitâti. Ikdienas darbâ infektologi nosaka HIV RNS slodzi, CD4+ ðûnu skaitu, rezistences testus, kas precizç HIV ârstçðanâ izmantojamo medikamentu neefektivitâti pret vîrusu. Tomçr ikdienâ svarîgi iedomâties par iespçjamu HIV infekciju, lai HIV testu veiktu savlaicîgi un iespçjami agrîni diagnosticçtu HIV infekciju. Ðobrîd galvenâ problçma HIV infekcijas diagnostikâ saistâma ar nepilnîbâm ârstu zinâðanâs par HIV infekcijas klîniskajâm izpausmçm daþâdos infekcijas norises periodos.
   
Indikâcijas
   
Ârsta pienâkums ir noteiktâm pacientu grupâm ieteikt izmeklçðanu uz HIV. Ar to saprotam izmeklçðanu uz HIV epidemioloìiskâ riska grupu pacientiem, piemçram, cilvçkiem ar palielinâta riska uzvedîbu: injicçjamo narkotisko vielu lietotâjiem, cilvçkiem ar bieþu seksa partneru maiòu, prostitûtâm, ar HIV inficçto seksuâlajiem partneriem. Tomçr jâatceras, ka bez pacienta piekriðanas nosûtît uz HIV testu nevar, cilvçkam ir tiesîbas atteikties no piedâvâtâ izmeklçjuma. Obligâti uz HIV pârbauda visus donoru materiâlus, par to informç personu. Grûtniecçm HIV testu pçc ârstniecîbas personas ieteikuma var ordinçt ne mazâk kâ reizi grûtniecîbas laikâ, lai nepiecieðamîbas gadîjumâ laikus sâktu terapiju un mazinâtu risku bçrnam inficçties ar HIV. Tomçr lielâkâs grûtîbas atcerçties par HIV testu rodas tad, ja pacients nav transmisîvo asins slimîbu riska grupâ. Galvenie klîniskie kritçriji jeb indikâcijas HIV testam ir CDC HIV infekcijas klasifikâcijâ, ko praktiskajâ darbâ izmanto daudzu pasaules un Eiropas valstu ârsti. Jebkura B vai C klîniskâs kategorijas pazîme uzskatâma par indikâciju HIV testam. Piemçram, viens no C kategorijas kritçrijiem ir atkârtota bakteriâlas pneimonijas epizode 12 mçneðos. Ja pacients nav epidemioloìiskâ riska grupâ, tad piedâvât HIV testa veikðanu pçc otrâs pneimonijas epizodes ir izaicinâjums pat pieredzçjuðam speciâlistam. Ârsts paredz neizpratni no pacienta puses, kas nereti robeþojas ar aizvainojumu, jo aizspriedumi par HIV infekciju vçl arvien ir gan mediíiem, gan pacientiem. Attiecîgi vizîtes laiks pagarinâs, jo nepiecieðama pirmstesta konsultâcija. Iepriekðminçtie aspekti var ietekmçt testçðanas pieejamîbu, mazinât pareizas diagnozes noteikðanas iespçjas un attiecîgi radît apdraudçjumu pacienta veselîbai.
   
Apgrûtinâta diagnostika
   
Apgrûtinâtas diagnostikas aspekts ir slimîbas, kas nav B un C kategoriju sarakstâ, bet tiek uzskatîtas par bieþâkâm HIV infekcijas gadîjumâ nekâ vispârçjâ populâcijâ. Viena no problçmâm ir audzçji. Tikai daþi audzçji iekïauti C un B sarakstâ: Kapoði sarkoma, dzemdes kakla vçzis, daþi limfomu veidi. Taèu arvien lielâka speciâlistu uzmanîba veltîta citâm ar ne–AIDS asociçtajâm onkoloìiskajâm slimîbâm. Pierâdîts, ka arî daþi citi audzçji ar HIV inficçtiem pacientiem attîstâs bieþâk nekâ kopçjâ populâcijâ. Lielâks risks ar HIV inficçtajam ir saslimt ar plauðu, kuòìa, kolorektâlu vçzi, Hodþkina limfomu. Îpaða uzmanîba pievçrðama netipiskas lokalizâcijas audzçjiem un audzçjiem gados jaunâkiem pacientiem. Tâpat ir lielâka varbûtîba, ka audzçji ar HIV inficçtam pacientam attîstîsies agresîvâk, ar augstâku malignitâtes pakâpi, bieþâkiem recidîviem un lielâku letalitâti. Tâtad HIV tests ieteicams gadîjumos, ja ar ïaundabîgu audzçju saslimis pacients jaunâkâ vecumâ nekâ vidçji statistiski konkrçtâ audzçja gadîjumâ, ja audzçjam konstatçta neparasta lokalizâcija, agresîva attîstîba vai rets morfoloìiskais veids.
   
Cita grupa, kam paredzamo izmeklçjumu lokâ bieþâk ieteicama HIV testçðana, ir neiroloìiskas slimîbas. Îpaða uzmanîba bûtu jâpievçrð slimîbâm ar neiroloìiskâm pazîmçm, kam nav precizçts etioloìiskais faktors, piemçram, neskaidras ìençzes serozam/limfocitâram meningîtam. Daþas infekcijas slimîbas (piemçram, viscerâla leiðmaniâze, aspergilloze) nav B vai C kategorijas slimîbu sarakstâ, tomçr ar HIV inficçtiem pacientiem tâs konstatç bieþâk nekâ cilvçkiem bez HIV. Tâtad par varbûtçju HIV infekciju jâdomâ bieþâk, nekâ lîdz ðim ierasts, ieteicams paplaðinât HIV testçðanai pakïauto klînisko indikâciju sarakstu. Galvenais HIV testçðanas mçríis ir iespçjami samazinât neatklâto ar HIV inficçto skaitu, jo agrîna diagnostika ir pareizais ceïð uz infekcijas ierobeþoðanu. Protams, HIV tests pçc savas izvçles ieteicams jebkuram cilvçkam. Klîniskâs indikâcijas, kuru izmeklçðanas plânâ iekïaujams HIV tests, ir:
-C kategorijas AIDS definçjoðâs slimîbas,
-B kategorijas slimîbas,
-seksuâli transmisîvâs slimîbas,
-audzçji: primârs plauðu vçzis, seminoma, kolorektâls vçzis vai displâzija, kuòìa vçzis, limfoma, hepatocelulârs vçzis, melanoma,
-B vai C vîrushepatîts (akûts vai hronisks),
-mononukleozei lîdzîgais sindroms,
-neizskaidrojama leikocitopçnija vai trombocitopçnija, kas ilgâka par èetrâm nedçïâm,
-invazîva pneimokoku infekcija,
-viscerâla leiðmaniâze, aspergilloze,
-slimîbas ar neiroloìisku simptomâtiku: limfocitârs meningîts, Gijçna—Barç sindroms, demence, multiplai sklerozei lîdzîga slimîba, mononeirîts, transverss mielîts,
-âdas slimîbas ar neizskaidrojami smagu norisi: smaga vai atipiska psoriâze, smags seborejisks dermatîts,
-neizskaidrojams svara zudums,
-neizskaidrojama limfadenopâtija,
-neizskaidrojama hroniska nieru nepietiekamîba,
-retinopâtija.
   
Akûts retrovîrusu sindroms
   
Viena no diskutablâkajâm klîniskajâm situâcijâm HIV infekcijas dabiskajâ norisç ir akûts retrovîrusa sindroms jeb akûta vai primâra HIV infekcija. Tâ ir simptomâtiska akûta HIV infekcija, kas attîstâs vidçji 2—5 nedçïas (ne vçlâk kâ astoòas nedçïas) pçc inficçðanâs. Bieþâkâs klîniskâs izpausmes ir infekciozai mononukleozei lîdzîgs sindroms ar raksturîgajiem simptomiem un izmaiòâm laboratoriskajâs analîzçs. Simptomâtiska akûta HIV infekcija attîstâs 23—92 % gadîjumu, pârçjos notiek asimptomâtiska serokonversija. HIV infekciju akûtâ stadijâ diagnosticç nepilniem 10 % pacientu.
   
Lîdz 50 % pacientu ar simptomâtisku akûtu HIV infekciju iespçjama neiroloìiska simptomâtika, piemçram, galvassâpes, serozs meningîts, encefalîts, transverss mielîts vai Gijçna—Barç sindroms. Akûta HIV infekcija klîniski var izpausties arî kâ caureja ar dispeptiskâm sûdzîbâm. Akûta retrovîrusu sindroma gaita ir paðlimitçjoða, simptomi pçc 1—3 nedçïâm parasti izzûd, tomçr daþkârt saglabâjas pat 10 nedçïas. Akûtas HIV infekcijas laikâ vîrusa koncentrâcija gan asinîs, gan citos cilvçka íermeòa bioloìiskajos ðíidrumos ir nozîmîga, tâpçc transmisijas risks ir ievçrojami lielâks. Oportûnistiskas slimîbas akûtâ infekcijas fâzç pievienojas ïoti reti, tomçr tas ir iespçjams. Akûta simptomâtiska HIV infekcija un vienlaicîgi liela HIV slodze nosaka âtrâku HIV infekcijas progresçðanu, bieþâku saslimstîbu ar HIV asociçtâm slimîbâm un agrînâku letalitâti, salîdzinot ar pacientiem, kam akûta inficçðanâs ar HIV noritçjusi bez klîniskâm izpausmçm. Mazs CD4 ðûnu skaits (zem 350) vismaz reizi pirmajos seðos mçneðos pçc inficçðanâs ar HIV statistiski ticami saistâms ar agrînâku mirstîbu, straujâku slimîbas progresçðanu. Jo agrâk primârâs HIV infekcijas laikâ sâkta ART, jo ilgâks intervâls paies lîdz brîdim, kad CD4 ðûnu skaits samazinâsies zem 350 jau hroniskas infekcijas periodâ. ART ieteicams sâkt akûtas HIV infekcijas laikâ, îpaði gadîjumos, ja akûta HIV klînisko ainu raksturo smaga/ieilgusi norise vai neiroloìiski simptomi. Citi kritçriji mçrítiecîgai terapijas sâkðanai ir pacienta vecums virs 50 gadiem, mazs CD4 ðûnu skaits (zem 350) un AIDS stadijai raksturîgâs C kategorijas slimîbas diagnosticçðana akûtas HIV infekcijas laikâ. Ar HIV inficçtu pacientu ârstçðana akûtâ periodâ mazina HIV transmisijas risku, jo akûtas HIV infekcijas laikâ HIV RNS slodze asinîs ir ïoti liela, tâpçc bûtiski palielinâs arî transmisijas risks.
   
Antiretrovirâlâ terapija un tâs blaknes
   
Kombinçta antiretrovirâlâ terapija (ART), kas pasaulç zinâma kopð 1996. gada, efektîvi samazina ar HIV inficçto pacientu mirstîbu. Sâkotnçji ârstçðanu sâka, tiklîdz pacientam diagnosticçja HIV infekciju, taèu vçlâk terapijas sâkðanas laiku sâka izvçrtçt atbilstîgi indikâcijâm, detalizçti izstrâdâjot kritçrijus HIV ârstçðanas sâkðanai. Ekspertu izstrâdâtajâs vadlînijâs pçdçjos gados atkal dominç ieteikumi sâkt kombinçtu ART visiem ar HIV inficçtajiem neatkarîgi no CD4 ðûnu skaita un klîniskâs ainas, tâdçjâdi vienkârðojot indikâcijas. Arvien vairâk ar HIV inficçtu pacientu visâ pasaulç lieto ART, 2015. gadâ ârstçto pacientu skaits pârsniedza 17 miljonus, kas ir 46 % no visiem ar HIV inficçtajiem pacientiem pasaulç.
   
Antiretrovirâlâs terapijas mçríi iedalâmi trîs virzienos. Pirmkârt, klîniskie, kas saistâmi ar HIV inficçta cilvçka dzîves ilguma pagarinâðanu, saglabâjot dzîves kvalitâti. Otrkârt, imunoloìiskie, kas nozîmç kvalitatîvu un kvantitatîvu imunoloìisko ðûnu atjaunoðanos, attiecîgi samazinot iespçjamo oportûnistisko infekciju raðanâs risku. Treðkârt, virusoloìiskie, maksimâli samazinot HIV slodzi, tâdçjâdi palçninot slimîbas progresiju un samazinot HIV transmisijas risku.
   
Antivirâlos medikamentus, kas kombinçtâ veidâ optimâli mazina HIV replikâciju, iedala vairâkâs grupâs. Ar to palîdzîbu nav iespçjams pilnîbâ atbrîvoties no HIV, bet var ilgstoði aizkavçt slimîbas progresçðanu. Sâkot ART, jârçíinâs, ka medikamenti bûs jâlieto ilgstoði, iespçjams, visu mûþu un ka nav vçlams terapiju pârtraukt. Lai sasniegtu un ilgstoði saglabâtu nenosakâmu vîrusa slodzi, pacientam nepiecieðama kombinçta ART — vismaz trîs medikamentu kombinâcija. Jo ilgstoðâk HIV RNS bûs zem 50 kopijâm/ml, jo mazâks bûs rezistences attîstîbas un infekcijas iespçjamâs transmisijas risks.
   
ART radîtâs blaknes un toksicitâte var mazinât pacienta lîdzestîbu, radît citas veselîbas problçmas, tâpçc pirms ârstçðanas bûtiski izvçrtçt medikamentus, ko pacients jau lieto, iespçjamo farmakokinçtisko mijiedarbîbu ar ART, kâ arî devas piemçrot pacienta svaram, nieru un aknu funkcionâlajam stâvoklim. Antiretrovirâlos medikamentus iedala pçc to iedarbîbas veida. Veiksmîgâ terapijas shçmâ jâkombinç vairâku grupu medikamenti.
   
Indikâcijas HIV infekcijas terapijas sâkðanai
   
Rekomendâcijâs pçdçjos gados izteikts ieteikums ART sâkt ikvienam ar HIV inficçtam pacientam neatkarîgi no CD4 ðûnu skaita.  Iepriekðçjos ieteikumus par ART atlikðanu pamatoja ar medikamentu toksicitâti, potenciâlu rezistenci pret medikamentiem un ierobeþotâm ârstçðanas iespçjâm pacientiem, kam sâkotnçjâ terapija nav bijusi efektîva. Mûsdienâs iespçjas ir ievçrojami paplaðinâjuðâs, ðobrîd medikamenti ir efektîvâki, labâk panesami, çrtâk lietojami, novçro mazâk toksisku reakciju. Turklât medikamentu çrtâka lietoðana, îpaði iespçja lietot vienu tableti reizi dienâ, uzlabo pacientu lîdzestîbu. Taèu ne vienmçr tas ir iespçjams, jo terapijas sâkðana atkarîga arî no pacienta lçmuma, motivâcijas, citâm slimîbâm un pacienta izpratnes par savu slimîbu. Ðim ieteikumam nav iespçjams sekot ierobeþota finansçjuma apstâkïos, tâpçc rekomendâcijas grupç pçc prognozes nozîmîguma. Atseviðíos gadîjumos ART atliekama, lai vispirms ârstçtu oportûnistisku infekciju, tâdçjâdi mazinot imûnâs rekonstitûcijas sindroma (immune reconstitution inflammatory syndrome — IRIS) attîstîbas risku. IRIS var attîstîties, reizç sâkot gan ART, gan smagi noritoðu oportûnistisku infekciju terapiju, un var izpausties ar oportûnistiskâs infekcijas klîniskâs ainas pasliktinâðanos vai citu iekaisîga rakstura simptomu pieaugumu.
   
ART neatliekami jâsâk, ja pacientam CD4 < 350 ðûnas/µl asimptomâtiskas HIV infekcijas gadîjumâ vai ja konstatçta simptomâtiska HIV infekcija (B, C kategorijas slimîbas) jebkura CD4 ðûnu skaita gadîjumâ.
   
Ar HIV inficçtiem pacientiem neatkarîgi no CD4 skaita vai klîniskâs simptomâtikas ART ieteikta, òemot vçrâ datus no daudziem pçtîjumiem.
   
Ieguvums no ART pacientiem ar HIV asociçto nefropâtiju saistâms ar saglabâtu nieru funkciju un garâku dzîvildzi. Pçtîjumâ, kur analizçti ART pârtraukðanas riski, 2720 pacientiem, kam pçc nejauðîbas principa bija jâpârtrauc ART, novçrots lielâks kardiovaskulâro notikumu skaits, salîdzinot ar 2752 pacientiem, kam ârstçðanu turpinâja. Pieaugot pacientu îpatsvaram efektîvas ART fonâ, mazinâjusies Kapoði sarkomas un limfomas sastopamîba. Efektîva ART ir pirmâ neirokognitîvo traucçjumu ârstçðanas izvçle HIV pacientiem, jo mazina tâlâku traucçjumu attîstîbu.
 
Ja pacients inficçts ne tikai ar HIV, bet arî ar B vai C hepatîtu, tad HIV infekcija saistîta ar straujâku vîrushepatîta progresçðanu lîdz aknu cirozei, hepatocelulârai karcinomai un aknu mazspçjai, kas izraisa nâvi. Aknu slimîbas progresçðanu B vai C hepatîta lîdzinfekcijas gadîjumâ var palçninât ART. Piemçram, pçtîjumâ START analizçta agrâka un vçlâka ART sâkðana 4685 neârstçtiem, ar HIV inficçtiem pacientiem, kuru CD4 skaits bija vairâk nekâ 500 ðûnas. Pacientiem pçc nejauðîbas principa ART sâka agrîni (uzreiz pçtîjuma sâkumâ) vai vçlâk (kad CD4 skaits sasniedza 350). Pçc aptuveni trîs gadus ilga novçroðanas perioda konstatçts, ka, sâkot terapiju agrâk, samazinâs gan ar AIDS asociçto, gan ar AIDS nesaistîto slimîbu (onkoloìiskas slimîbas, kardiovaskulâri notikumi, nieru un aknu slimîbas) risks, gan mirstîbas risks, salîdzinot ar pacientiem, kam terapiju sâka tad, kad CD4 ðûnu skaits jau bija samazinâjies.
   
Pçtîjumos mazâka letalitâte konstatçta pacientiem, kam ART sâka tad, kad CD4 ðûnu skaits bija virs 500, iepretî tiem, kam ART sâka pie mazâka CD4 skaita.
   
Kâ pirmâs izvçles ART shçmu izmanto divus daþâdus nukleozîdu reversâs transkriptâzes inhibitoru (NRTI) grupas medikamentus, tiem pievienojot vienu antiretrovirâlo medikamentu no citas grupas — integrâzes inhibitoru (INSTI), proteâzes inhibitoru (PI), nenukleozîdu reversâs transkriptâzes inhibitoru (NNRTI). Ilgstoðas un noturîgas terapeitiskâs efektivitâtes labad ïoti bûtiska ir arî pacienta lîdzestîba, proti, medikâcijas reþîma stingra ievçroðana. Bûtiska ir individualizçta ART shçma, òemot vçrâ gan pacienta, gan vîrusa specifiku. Pirms terapijas ieteicams noteikt HIV rezistenci, kas ir viens no galvenajiem neveiksmîgas terapijas iemesliem. Ja ART nesâk savlaicîgi, piemçram, situâcijâs, kad HIV infekcija diagnosticçta vçlîni, tâ sâkama iespçjami drîz. Ja konstatçta kâda oportûnistiska infekcija, terapija jâsâk ne vçlâk kâ pçc divâm nedçïâm. 
Var izmantot arî citas medikamentu shçmas (alternatîvâs/otrâs izvçles kombinâcijas), ko izvçlas atbilstîgi pacienta veselîbas stâvokli raksturojoðajai klîniskajai ainai, vîrusa îpatnîbâm, rezistencei, medikamentu pieejamîbai un citiem apstâkïiem.
     
Antiretrovirâlâs terapijas blaknes
 
Viena no galvenajâm problçmâm, kas ietekmç sekmîgu terapijas rezultâtu, ir antiretrovirâlo medikamentu blaknes. Noteikti jâizvçrtç medikamentu mijiedarbîba ar medikamentiem, ko pacients lieto citu slimîbu ârstçðanâ. Katrai ART medikamentu grupai ir lîdzîgas bieþâkâs blaknes, tâpçc lietderîgi iepazîties ar iespçjamajiem katras grupas medikamentu radîtiem sareþìîjumiem kopumâ.
   
NRTI blaknes
d4T, ddI, ddC — perifçra polineiropâtija, kas bieþâk rodas pçc 2—6 mçneðus ilgas medikâcijas. Neiropâtijas risks pieaug, ja medikamentus savstarpçji kombinç un lieto lîdztekus. Lietojot ðos medikamentus, novçro arî mitohondriâlo toksicitâti un muskulatûras vâjumu.
AZT (zidovudîna) lietoðana saistîta ar kaulu smadzeòu funkciju nomâkumu — ançmijas un leikopçnijas attîstîbu. Ançmija parasti attîstâs 2—4 nedçïas pçc medikâcijas sâkðanas, neitropçnija pçc 12—24 nedçïâm.
ABC lietoðanas gadîjumâ var attîstîties hipersensitîva reakcija, kas 90 % pacientu attîstâs pirmajâs seðâs nedçïâs un izpauþas kâ drudzis, vâjums, nespçks, izsitumi, dispeptiskas sûdzîbas, klepus ar vai bez elpas trûkuma. Lai paredzçtu iespçjamâs pastiprinâtas jutîbas izpausmes, sâkot kombinâciju, kas satur ABC, jânosaka HLA B5701. Ja HLA B5701 ir pozitîvs, aizliegts izrakstît ABC, jo smagas pastiprinâtas jutîbas reakcijas risks ir ïoti liels. Negatîva HLA B5701 gadîjumâ alerìiska rakstura reakcija vienalga ir iespçjama, bet ïoti reti tâ bûs dzîvîbu apdraudoða. Lietojot ABC, iespçjama miokarda infarkta attîstîba.
TDF tipiskâkâs blaknes ir nefrotoksicitâte, kas izpauþas kâ Fankoni sindroms: hipofosfatçmija, hipourikçmija, proteinûrija. Daþos gadîjumos iespçjama akûtas nieru mazspçjas attîstîba. Parasti nefrotoksiskâs blaknes izpauþas pçc ilgstoðas TDF lietoðanas, vidçji pçc 1,7 gadiem. Pacientiem, kas lieto TDF, jâseko iespçjamai osteoporozes attîstîbai.
   
NNRTI blaknes
Iespçjams toksisks aknu bojâjums. Sâkot lietot EFV, iespçjama CNS toksicitâte, kas izpauþas kâ gaitas nestabilitâte, miega traucçjumi, koncentrçðanâs grûtîbas, personîbas izmaiòas, halucinâcijas, eiforija. Blaknes var ilgt 2—4 nedçïas, pçc tam parasti pakâpeniski izzûd. Tomçr nereti ðîs blaknes ievçrojami ietekmç pacienta dzîves kvalitâti un medikaments jâmaina uz citu. Lietojot NVP, iespçjama pastiprinâtas jutîbas reakcija — izsitumi, hepatîts.
   
PI blaknes
Izpauþas kâ lipîdu un glikozes vielmaiòas traucçjumi: var bût gan lipoatrofija, gan hiperlipidçmija. Pacientiem, kas lieto PI, ir lielâks risks 2. tipa cukura diabçta attîstîbai. Cukura diabçta attîstîbas pamatâ ir rezistences izveidoðanâs pret insulînu. Iespçjami kuòìa—zarnu trakta traucçjumi, piemçram, slikta dûða, mainîga vçdera izeja — caureja, difûzas sâpes vçderâ.
 
FI blaknes
Lokâlas blaknes injicçðanas vietâ: infiltrâti, audu pietûkums, hiperçmija, sâpîgums, nieze.
 
CCR5 antagonistu blaknes
Hipotensija un kuòìa—zarnu trakta darbîbas traucçjumi; parasti norit viegli. Kopumâ CCR5 antagonistam ir samçrâ maz blakòu — medikaments ir labi panesams.
 
INSTI blaknes
Novçro reti. Var bût miopâtija un nieru darbîbas traucçjumi, kas izpauþas ar kreatinîna klîrensa izmaiòâm.
   
Noslçgumâ
   
PVO 2015. gadâ ieteica jaunu pieeju HIV/AIDS pandçmijas apkaroðanai, kas radîjusi cerîbu tuvâkajos gados mazinât transmisijas risku, mazinât jaunu vîrusa skarto pacientu skaitu un pagarinât ar HIV inficçto pacientu dzîvildzi, uzlabot dzîves kvalitâti.  Ðîs pieejas pamatâ ir aktîva diagnostika, bieþâk veicot HIV testu, un efektîva visu ar HIV inficçto pacientu ârstçðana ar ART.
Tika izvirzîts uzdevums “90—90—90”:
-Pirmais “90” nozîmç, ka 90 % visu ar HIV inficçto pacientu zina, ka ir inficçti ar HIV (ceïð uz mçríi: diagnostikas aktualizçðana, iespçjamais rezultâts: mazinât transmisijas risku).
-Otrais “90” nozîmç, ka 90 % no tiem, kas zina, ka ir inficçti ar HIV, lieto ART (ceïð uz mçríi: pieejama ART jebkuram pacientam neatkarîgi no CD4 ðûnu skaita — visiem, iespçjamais rezultâts: mazinât transmisijas risku un uzlabot dzîvildzi katram indivîdam).
-Treðais “90” nozîmç, ka 90 % no tiem, kas lieto ART, HIV RNS slodze ir nenosakâma, tâtad terapija ir efektîva (mçríis: ârstçts pacients ir ar ïoti niecîgu transmisijas iespçjamîbu un ar labu prognozçjamo dzîvildzi).
Ðî pieeja un metodika varçtu bût veiksmîgs ceïð uz HIV infekcijas izplatîbas ierobeþoðanu arî mûsu valstî.