Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

(Tulkojums latvieðu valodâ "Apvienîba HIV.LV", 2011. gads; Nar-Anon Family Groups World Services, www.nar-anon.org; Nar-Anon grupa Latvijâ "FENIX", Vijciema ielâ 6/8, Rîgâ (Rîgas 3. arodskola, dienesta viesnîca), piektdienâs plkst. 18.00 - 20.00)

    

SKARBÂ MÎLESTÎBA

Tuvinieki, kas dzîvo blakus no narkotikâm atkarîgam cilvçkam, parasti lîdzîgi reaìç uz pârmaiòâm viòa uzvedîbâ: apvainoðanâs, dusmas, vainas apziòa, nesavaldîba, bezpalîdzîbas sajûta un bezspçcîba.

 

VAINAS SAJÛTA

Visa narkomâna ìimene ir izsista no normâlâ ritma un cieð. Vecâki parasti jûtas atbildîgi par bçrna veselîbas stâvokli un uzdod sev jautâjumus: „Ko palaidâm garâm? Kur ir mûsu kïûda?” Jautâjumi ir pamatoti, bet pat atrodot atbildes uz tiem, jûs neieraudzîsiet izeju no situâcijas. Paðam narkomânam ir izdevîgi, ka jûs jûtaties vainîgi un viòð/viòa tâ arî pierod apvainot: „Jûs tiecâties visâdi mani ierobeþot, komandçt, pazemot”, vai arî „Jums nebija nekâdas daïas gar mani” u. tml. Tas vçl vairâk pastiprina vecâku (vai viena no viòiem) vainas apziòu.

 

DUSMAS

Ìimenç visi kïûst viegli aizkaitinâmi. Nav nekâds brînums, ka parasti nosvçrti un veselîgi domâjoði pieauguðie, sava bçrna krasi izmainîtâs uzvedîbas dçï sâk runât un rîkoties tâ, kâ agrâk viòiem nebija raksturîgi. Garîgâ sabrukuma brîdî cilvçki var rîkoties kâ nevaldâmi vâjprâtîgie. Vecâki var pârmest, draudçt, apsaukât, bârt, lûgties, pat sist. Taèu neviens no ðiem lîdzekïiem nenâk par labu situâcijai. Narkomâns no saviem tuviniekiem sajût tikai draudus un nepatiku, kas pievieno apjukumu viòa slimîgajâm sajûtâm.


 

KAITÎGÂ SAVA BÇRNA AIZSTÂVÎBA

Lai aizstâvçtu un pasargâtu no liekâm nepatikðanâm, daudzi vecâki paði atdod narkomâna parâdus, zvana uz skolu vai uz darbu un izdomâ attaisnojumus viòa kavçjumiem, melo, atbildot uz telefona zvaniem.

Vecâki baidâs, ka narkomâns sabojâs savu dzîvi, tâpçc cenðas iejaukties un labot viòa rîcîbu, vadoties pçc labâkajiem nodomiem. Iespçjams, ka daudzi vispirms domâ par savu reputâciju. Citus to visu darît rosina vainas apziòa. Daþiem ir neizturami redzçt dçla vai meitas cieðanas.


 

BALVAS PAR SLIKTU UZVEDÎBU

Kad vecâki glâbj narkomânu un nogludina viòa kïûdas, tad viòi atbalsta tâ tieksmi turpinât savu dzîvesveidu, kas ir viòa nelaimes iemesls. Jo par savu slikto uzvedîbu viòð/viòa saòem apbalvojumu – vispirms „kaifa” veidâ no narkotikas, bet pçc tam visu seku likvidçðanas veidâ – darbâ (mâcîbâs) viss nokârtots, parâdi atdoti, pârdotâs lietas aizstâtas ar jaunâm.

Tâdâ veidâ „gâdîgie” vecâki ir izdarîjuði visu, lai bçrns nejustu savas rîcîbas sekas un nevarçtu izdarît secinâjumus. Bçrns, kam visu laiku piedod to, ka viòð neatbild par parâdiem, par to, ka viòð zaudç (bet vçlâk arî zog) naudu un mantas – tâds bçrns pierod bût bezatbildîgs savâ ìimenç, nederîgs dzîvei sabiedrîbâ.

 

AIZIET MÎLESTÎBA

Ìimenç, kur „aug” narkomânija, jûtama mîlestîbas samazinâðanâs. Mçs esam tikai cilvçki, tâpçc mûsu mîlestîba bieþi vien ir nosacîta (to nosaka uzvedîba). Ja mîlestîba netiek apbalvota ar gaidîto, tâ izdziest. Mîlestîba dzîvo no mîlestîbas. Ja kâ atbildi mîlestîbai mçs nesaòemam neko labu, tâ pârvçrðas par rûgtumu.

 

VAJADZÎGA SKARBA MÎLESTÎBA

Kad narkotikas (ieskaitot alkoholu) kïûst to lietotâjam svarîgâkas nekâ viòa tuvinieku labklâjîba, mîlestîbas jûtas tiek pakïautas pârbaudîjumam un diemþçl bieþi pârmçrîga lietoðana pamazâm nogalina mîlestîbu. Narkomânu vecâki, kas jau ir apzinâjuðies savas lîdzdalîbnieciskâs uzvedîbas postoðo ietekmi ir atraduði tai alternatîvu. Tâ ir – „skarbâ mîlestîba”. Mîlçt savu bçrnu ar skarbu un stingru mîlestîbu – tas nozîmç rûpçties par viòu tik lielâ mçrâ, lai prastu pateikt „nç”, atbildot pârmçrîgai lietoðanai, nekaitçt viòam, bet bût gatavam stâties pretî pâri darîtâjam.

Skarbâ mîlestîba saka narkomânam: „Viss pietiek. Mçs atsakâmies vilkt ârâ tevi no problçmâm, ko tu pats sev radi; mçs tevi mîlam un tâpçc sakâm tev: „Gribi ciest – ciet. Negribi – meklç ceïu uz glâbiòu”.

Kad vecâki atrod sevî spçku un pacietîbu skarbajai mîlestîbai, ikviens sâk atbildçt par savu rîcîbu un atbilstoði sâkas atveseïoðanâs process.

Tâ ir vienîgâ iespçja atbrîvoties no slimîbas „narkomânija”, kas lielâkâ vai mazâkâ mçrâ ir skârusi visus ìimenes locekïus.

 

12 SKARBÂS MÎLESTÎBAS SOÏI


 

PIRMAIS SOLIS

Es esmu bezspçcîgs (bezspçcîga) atturçt dçlu (meitu) no narkotiku lietoðanas. Es lûdzu tajâ palîdzîbu mîloðajam Dievam.

Narkomânu vecâki, sekojot „12 soïu” programmai, atzîst, ka ir bezspçcîgi narkomânijas priekðâ un nevar izlabot cita cilvçka dzîvi. Atzît savu bezspçcîbu ne tikai vârdos, bet arî darbos nav vienkârði. Lielâko daïu no mums vienkârði satriec tâda doma – „Atstât bçrnu aci pret aci ar viòa (viòas) problçmu”. Jo mçs taèu nevaram atdalît dçla vai meitas dzîvi no savas dzîves. „Man ir kaut kas ar viòu jâdara. Ja viòð (viòa) vçl nav mainîjies, tâtad man vairâk jâcenðas”, - uzskata narkomâna mâte. Vecâki ir pârliecinâti, ka situâcija vçl ir viòu rokâs, vajag tikai stiprâk rât, draudçt, pieprasît, pierunât u.tml. Te pçkðòi Pirmais Solis piedâvâ – „apstâties un atzît savu bezspçcîbu”.

Mums apgalvo: neko nevajag darît, tas ir velti – pûlçties pasargât narkomânu no krîzes, uz kuru viòð pats sevi dzen. Mums taèu liekas, ka gluþi pretçji – tieði mçs varam atrisinât dçla (meitas) problçmu un mums tas jâdara. Tâpçc tikai tad, kad mçs esam sevi pilnîgi nomocîjuði un, meklçjot narkomâna ietekmçðanas lîdzekïus, mûsu fiziskie un morâlie spçki ir izsîkuði, tikai tad mçs samierinâties un atzît – „mçs nespçjam viòu mainît, viòa slimîba ir stiprâka par mums”.

Tikai savâ bezspçcîbâ mçs atzîstam, ka mûsu spçkos nav mainît cita cilvçka (pat sava bçrna) lçmumus. Mçìinâjumi viòu vadît nedod nekâdu rezultâtu, bçrns arvien vairâk attâlinâs no mums. Viss, kas ðeit uzrakstîts nav vienkârði loìiska konstrukcija. Tâ ir citu vecâku pieredze. Viòi pa ðo ceïu ir gâjuði pirms mums, un viòi apgalvo – ceïð uz atveseïoðanos sâkas ar PIRMO SOLI: „Atzîties bezspçcîbâ un „atbrîvot”. Ðo soli spert vieglâk ir tad, ja jums ir izpratne par „Augstâkajiem Spçkiem” (jeb Dievu). Jûs nevis vienkârði atkâpjaties no sava slimâ bçrna, bet gan uzticat viòu Mîloðâ un Visvarenâ Dieva rûpçm. Protams, ka jûs paði nepârtraucat mîlçt un rûpçties, jûs tikai pârtraucat uzspiest, ietekmçt, labot viòa (viòas) kïûdas. Protams, ka jûsu dzîvâ sirds bûs baiïu pilna, bet jûs tâs pârvarçsiet kopâ ar Dievu un citiem cilvçkiem (ar tâdu paðu problçmu kâ jums), kas jau ir pârkâpuði izmisuma robeþu. Strâdâjot ar sevi, stiprinot garu, iegûstot zinâðanas par slimîbu „narkomânija”, jûs augsiet un atveseïosieties, un tas atstâs iespaidu arî uz paðu slimnieku.

Savas bezspçcîbas atzîðana – tas ir sâkums ceïam uz atveseïoðanos.

 

OTRAIS SOLIS

Manam dçlam (meitai) ir individuâlas vajadzîbas un jûtas; es pacentîðos saudzîgi izturçties pret viòa (viòas) iekðçjo pasauli.

Cilvçkam jebkurâ vecumâ ir savas specifiskâs vajadzîbas. Zîdainim nepiecieðama maiga aprûpe, baroðana un aizsardzîba. Bçrnam vajadzîga aizsardzîba, mâcîbas, godîga un prasîga audzinâðana. Pusaudzim jâierauga un jâiepazîst pasaule ârpus sevis, jâbût atzîtam sev lîdzîgo vidû. Pieauguðajam nepiecieðama personîgâ nozîmîguma sajûta un dzîves mçríis. Cilvçkam jebkurâ vecumâ jâspçj apmierinât savas pamatvajadzîbas, kas nepiecieðamas viòa eksistencei – vajadzîbas pçc çdiena, pajumtes, apìçrba. Bez pamatvajadzîbâm eksistç vçl arî citas, ne mazâk svarîgas cilvçka vajadzîbas: vçlçðanâs tikt atzîtam un bût nepiecieðamam. Un vçl: mums visiem ir vajadzîgs mierîgs prâts par sevi un saviem tuviniekiem.

Mums ir grûti sajust otra vajadzîbas, ja viòð izrâda vienaldzîbu pret mûsu jûtam, un pret savâm arî. Kad ar narkotikâm aizrâvies bçrns sâk melot, runât rupjîbas, izvairîties, piespiest mûs kaut ko darît, mçs sarûgtinâmies, dusmojamies, reizçm zaudçjam paðsavaldîðanos un izdarâm nesaprâtîgas darbîbas. Kad viòð (viòa) pilnîgi nerûpçjas par savu veselîbu, savu dzîvi, nâkotni, vecâkiem ir ïoti grûti par viòu rûpçties. Kâ gan mîlçt to, kurð krâpjas un melo, kavç nodarbîbas un nobrauc uz „divniekiem”, izlido no mâcîbu iestâdes, mâjâs runâ rupjîbas, nepalîdz un nevçlas visu apspriest – kâ viòu mîlçt? Mçs varçsim daudz ko pârskatît un iegût jaunu izpratni par mîlestîbu – stingru mîlestîbu - mûsu apvienîbâ „Nar-Anon – Narkomânu vecâki”. Ðeit mçs varçsim atgût pazaudçto dvçseles lîdzsvaru un veselo saprâtu, bet pçc tam aiz slimîbas izpausmçm (kaitîgiem ieradumiem un graujoðu uzvedîbu) ieraudzît sava bçrna patieso personîbu. Mçs sâkam saprast, ka bçrnam, kïûstot par pusaudzi, bija ïoti vajadzîga personîgâ nozîmîguma sajûta, patstâvîba, tâpçc viòð mçìinâja nepakïauties jûsu viszinîbai un tieksmei visu izlemt viòa vietâ. No aizliegumu pârkâpðanas viòð guva labsajûtu, tâ kâ vismaz tas viòu paaugstinâja savâs un draugu acîs. Mums ir grûti paciest, ka savas paðapziòas meklçjumos bçrns nogrieþas pa nepareizo ceïu un var kaitçt sev un citiem. Taèu mûsu apvienîbâ mçs daudz ko apzinâmies no jauna. Sapratîsim, cik dziïas un stipras bija viòa vajadzîbas uz paðnoteikðanos bez mûsu vadîbas, ka bçrns attâlinâjâs no mums pârâk tâlu un nokïuva nelaimç. Iespçjams, ka ðîs izmisîgâs cîòas par savu vietu, savu pasaules izpratni un savâm jûtâm apzinâðanâs padarîs mûs iecietîgâkus un lîdzjûtîgâkus.

 

TREÐAIS SOLIS

Es apzinos arî to, ka man ir personîgâs vajadzîbas un jûtas. Es sagaidu, ka mans bçrns cienîs manas jûtas un vajadzîbas.

Atzît savas personîgâs vajadzîbas daþreiz izrâdâs daudz grûtâks uzdevums nekâ cita vajadzîbu atzîðana.

Tuvinieki, kas ir apkârt narkomânam, aizmirst par savâm problçmâm, tik ïoti viòa (viòas) nelaime izstumj no dzîves visas citas domas un rûpes. Mçs pacietîgi samierinâmies, kad mûsu nepiecieðamîbu pçc atpûtas iztraucç stereoaparatûras kakofonija vai mûsu mîïotâ bçrna kompânijas klaigâðana. Mçs esam sarûgtinâti un zaudçjam darba vai radoðo noskaòojumu, kad esam norûpçjuðies par zvanu no skolas vai milicijas. Paða narkomâna uzvedîbai liekas nepiemît nemazâkâ cieòa pret cita cilvçka jûtâm un vajadzîbâm: viòð var piezvanît un sarunât visâdas briesmîgas lietas, var pamodinât nakts vidû, var pazust nebrîdinâjis u.tml. Tâ kâ mçs brîþiem arî paði aizmirstam par savâm vajadzîbâm un it kâ kaunamies, atceroties par to. Daudziem no mums piemît paradums smalkjûtîgi atsaukties uz katru tuvinieku ( mûsu bçrnu vai citu ìimenes locekïu) prasîbu. Mçs darâm visu, lai nevienu neapvainotu, lai visiem bûtu labi. Diemþçl labi nezin kâpçc neizdodas. Mçs savukârt ar ðo paradumu „ visiem izdabât” pilnîgi aizmirstam par savâm vajadzîbâm, un agrâk vai vçlâk mçs izdegam – nonâkam pie fizisko un morâlo spçku izsîkuma. Mçs esam aizmirsuði par to, ka ikviens no mums – tâ ir personîba; ka lai saglabâtu garîgo, psihisko un fizisko veselîbu, mums ir jâapmierina savas personîgâs vajadzîbas un jâaizstâv tâs, ja citi mums traucç. Ja to nedarîsim, tad perspektîvâ vîd slimîbas, depresija, izdegðana.

Taèu tie, kas dzîvo blakus narkomânam zina: gaidît un pieprasît cieòu pret sevi ir tas pats, kas runât ar sienu. Mçs pat neceram tikt uzklausîti, tâpçc vienîgais veids kâ saglabât veselîbu – parûpçties par sevi paðam, pârstât bût kâda un kaut kâ vergam. Verdzîba uzplaukst, kad mçs atsakâmies no savâm cilvçktiesîbâm uz dzîvi un laimi. Mûsu apvienîbas sapulcçs mçs mâcâmies teikt „Nç!” vai „Atvaino, bet man arî vajag!”. Mçs mâcâmies noteikt stingras robeþas mûsu darbîbai citu labâ, mâcâmies novest lîdz viòa apziòai to, ka bez viòa ir arî apkârtçjie ar savâm personîgajâm prasîbâm, vajadzîbâm un tiesîbâm. Apmâcîbas mîlçt sevi pçc „12 soïu” programmas laikâ, mçs varam novçrot, ka dçlam (meitai) nepatîk mûsu jaunâ, cieòas pilnâ attieksme pret savu personîbu. Taèu mçs nedrîkstam bût atkarîgi no viòu labvçlîgas attieksmes, mums ir jâturpina iet pa zinâðanu par sevi un slimîbu pilnveidoðanas ceïu. Ar sevis pieòemðanu, tâdu kâds es esmu, ar savu juteklisko reakciju uz apkârt notiekoðo iepazîðanu, ar savu iekðçjo sâpju laboðanas pieredzi mçs mûsu apvienîbâ nonâkam pie garîgâ lîdzsvara un veselîgas domâðanas.


 

CETURTAIS SOLIS

Es pacentîðos izdarît visu, kas no manis kâ vecâka, kurð atbild par savu bçrnu ir atkarîgs.

Vecâku atbildîba – tâ nav vienkârða lieta. Atbildçt par pilnîgi bezatbildîgu bçrnu – vçl sareþìîtâka, bet daþreiz arî pilnîgi neiespçjama lieta. Cik gan bieþi tie, kas dzîvo kopâ ar narkomânu, zaudç savaldîðanos un uzvedas kâ prâtu zaudçjuði, atbildot uz slimnieka uzvedîbu! Mums visiem ir pazîstams ðis izmisîgais savaldîbas zudums. Bûdami principâ veseli cilvçki, kas sevi kontrolç, mçs reizçm baiïu un dusmu uz narkomânu iespaidâ speram neprâtîgus soïus. Novesti lîdz morâlam, fiziskam un finansiâlam kraham, mçs saprotam, ka mums ir aizvien grûtâk atbildçt paðiem par sevi. Ïoti bieþi emocijas òem virsroku pâr veselo saprâtu, un mçs pârvçrðamies par Þçluma pret sevi, Dusmu, Atriebîbas iemiesojumu. Nav grûti saprast, ka negatîvu jûtu spçcîgajâ ietekmç mçs uzvedamies bezatbildîgi. Par tâdiem brîþiem mçs sakâm: „Es nevaldîju pâr sevi”. Kad narkomâna dçï sâk mainîties mûsu uzvedîba, tas nozîmç, ka viòa slimîba ir skârusi arî mûs. Nelaime sâkâs ar vieglu bezatbildîbu pret saviem pienâkumiem un pârvçrtâs par lielu problçmu visai ìimenei. Liekas, ka visi ìimenes locekïi ir zaudçjuði veselo saprâtu. Tâtad mûsu centieniem atgût normâlu dzîvi sev un bçrniem jâbût saistîtiem ar pienâkuma apziòu, ar atbildîbu. Lûdzu, nedomâjiet, ka tagad par to nav vçrts domât. Saprâtîgas, nobrieduðas, apdomâtas darbîbas tieði tagad ir visvairâk vajadzîgas. Protams, iemâcît bçrnam atbildçt par savu rîcîbu ir ilgstoðs process, kas ir ârpus tâs kritiskâs situâcijas râmjiem, kurâ viòð paðlaik atrodas. Taèu vispirms mums paðiem jâsaòem sevi rokâs, jânomierina satrauktie nervi, jâatmet bailes no rîtdienas, jâkoncentrçjas uz ðodienas iespçjâm un cerîbâm - tas ir mûsu vecâku pienâkums.

Jâ, mçs esam izsisti no ikdienas ritma, pazuduði, iedzîti strupceïâ. Tagad ir laiks atrast pamatu zem kâjâm, savest sevi kârtîbâ, lai palîdzçtu slimajam bçrnam.

 

PIEKTAIS SOLIS

Es gribu, lai dçls (meita) piedalâs ìimenes sadzîvç.

Tâds apgalvojums, visticamâk, izsauks ïaunu smînu vai smieklus tiem, kas dzîvo kopâ ar narkomânu. Gaidît, lai narkomâns mâjâs kaut ko darîtu – tas ir vienkârði muïíîgi. Jebkurð vecâks pateiks: „Es nevaru pat iedomâties, ka viòð (viòa) varçtu rîkoties kâ normâls cilvçks. Viòam taèu ne gar ko nav daïas, ka tikai dabûtu kaifu. Pat ja viòð apsola, es nekad neceru”.

Jâ, diemþçl îstenîbâ tas tâ arî ir. No rûgtâs pieredzes mçs zinâm par narkomâna bezatbildîbu, tâpçc sagaidâm no viòa (viòas) tikai slikto, tikai kârtçjos dvçseles ievainojumus. Taèu, neskatoties uz to, tâda pozîcija – jau iepriekð atteikties no viòa atbildîbas par ìimenes lietâm – mums ir kaitîga. Mçs taèu turpinâm veikt visus mâjas pienâkumus. Mçs nespçjam ietekmçt viòa atkarîbu, tâpçc mums vajadzçs paciest visu, kas saistâs ar narkomâna uzvedîbu. Mçs varam un mums ir jâpieïauj, lai narkomâns izjût uz sevis savu nepareizo lçmumu rezultâtus. Ja viòð dara visu, lai iekïûtu nelaimç, bet mçs darâm visu, lai nelaime nenotiktu – tâdâ veidâ mçs viòu pieradinâm pie bezatbildîbas. Mçs varam un mums ir jânosaka pieïaujamâ robeþas. Piemçram, var jau laikus izvirzît noteikumus sakarâ ar zâdzîbâm, traèiem, kautiòiem, „kaifotâju” kompânijâm mâjâs un daudz ko citu. Ja nekas nav sarunâts, nav noteikti ierobeþojumi, mâja pârvçrðas par kaujas lauku, kur kuru katru brîdi var notikt sprâdzieni.

Ja narkotiku lietotâjam viòa tuvinieki atïauj dzîvot blakus, tâtad no viòa sagaida cilvçcisku attieksmi pret sevi. Vecâki, kas nav prasîgi un visu piedod, konstatçjot, ka visi labie centieni nedod rezultâtus, apvainojas un sirds dziïumos kultivç neizmçrojamu þçlumu pret sevi. Kad kâds cilvçks kaut ko dara otra vietâ, viòð veicina tam vainas apziòas, depresijas un nepakïâvîbas raðanos. Labvçlis pats kïûst atkarîgs no vajadzîbas visu laiku kaut ko darît otra vietâ.

Tâpçc ir ïoti svarîgi vecâkiem saglabât vismaz kaut kâdu cerîbu un gaidît, lai narkomâns spçtu atbildçt par sevi. Nav jçgas gaidît pârâk daudz, tas novedîs pie vilðanâs. Taèu gaidît pârâk maz un neko neprasît – tas nozîmç uzaicinât uzsçsties sev kaklâ ar bçdîgu rezultâtu abâm pusçm.

 

SESTAIS SOLIS

Es pacentîðos nebût ïauns un nosodoðs vecâks.

Es zinu, ka ikvienam cilvçkam ir patîkama izpratne, atbalsts, uzticîba, un es pamçìinâðu ieraudzît un paslavçt ikvienu viòa (viòas) mçìinâjumu atbildçt par saviem darbiem, vârdiem un domâm. Mçs visi esam mûsu apvienîbâ tâpçc, ka mums tuvs cilvçks ir aizrâvies ar narkotikâm un viòa (viòas) dzîves stils ir pretrunâ ar citu ìimenes locekïu uzskatiem. Mçs ar ðausmâm sapratâm, kâdas krasas pârmaiòas narkotiku lietoðanas dçï ir notikuðas ar dçla (meitas) personîgajâm rakstura îpaðîbâm. Tie, ko mçs pazinâm kâ labus, atsaucîgus un gudrus, pçkðòi ir pârvçrtuðies par monstriem, kas pastâvîgi melo, òirgâjas, zog, un tas viss tikai dçï vçlmes iegût savu apmierinâjumu. Mums liekas, ka visa pasaule apgriezusies otrâdi. Nav nekâds brînums, ka mçs esam kïuvuði viegli aizkaitinâmi un ïauni. Kâ mçs vçlamies izraut ïaunuma saknes, kas plosa mûsu mîïos! Taèu diemþçl mçs izdarâm spiedienu nepareizajâ vietâ: iemeslu vietâ mçs plosâm upuri. Visu naida pret narkomâniju spçku mçs vçrðam pret to, kas cieð no ðîs slimîbas. Bçdîgi, bet fakts – sâkusies mûsu tuviniekam, slimîba ir skârusi mûs paðus. Nelaimes lokâ ir ievilkta visa narkomâna ìimene.

Ja mçs vçl esam spçjîgi mierîgi spriest, mums ir jâsaprot: aizvainojums un dusmas – noteicoðâs jûtas – nav tie labâkie palîgi izejas meklçjumos. Mums ir nepiecieðams dvçseles lîdzsvars, lai domâtu un pieòemtu pareizos lçmumus. Ja mums bûs traumçta psihe – tas kaitçs mûsu slimniekam.

Ja mçs uzskatâm, ka tâ viòam (viòai) vajag – tâtad mçs nevçlamies viòa izveseïoðanos. Parâdot ar savu dzîvi nelaimîga likteòa piemçru, mçs it kâ attaisnojam narkomâna tieksmi aizbçgt no ðîs dzîves.

Narkomânam vairâk par labu nâks un veselîgâka bûs pieeja ar uzslavas, atzinîbas, atbalsta izmantoðanu. Tas bûs îpaði svarîgi, kad mçs pamanîsim narkomâna mçìinâjumus izrauties no postoðajiem tîkliem un atgriezties pie normâliem cilvçkiem. Daudzi no mums nenovçrtç tâdas vienkârðas lietas kâ smaids, labs vârds un mîïums. Tagad mçs esam tik satraukti un norûpçjuðies, ka vienkârði baidâmies kïût draudzîgi.. Mçs daudzas reizes esam „sadeguði”, mçìinot bût mîloði, tâpçc tagad mçs esam atturîgi. Tomçr daudz kas vçl joprojâm ir atkarîgs no mums – vai mçs spçsim sevî pârvarçt sâpes, bailes aizvainojumu un izmisumu. Mums ir jârâda savam bçrnam piemçrs – kâ bût atbildîgam par savu dzîvi, par savu laimi; kâ kïût par cilvçku, kas spçj pieòemt citu lîdzjûtîbu – kâ arî sniegt to citiem. Tâpçc, ja jûsu pozitîvais piemçrs izraisîs kaut nelielas pârmaiòas uz labo pusi, tas ir taktikas mainîðanai patçrçto pûïu vçrts; vçrts, lai pârstâtu bût par vajâtâju un kïûtu citâds.

Principâ, kam tas nâks par ïaunu, ja jûs no ïauna, neiecietîga, viegli aizkaitinâma cilvçka kïûsiet par labu, iecietîgu, saprâtîgus lçmumus pieòemoðu cilvçku?

 

SEPTÎTAIS SOLIS

Es pacentîðos bût reâlistiska savâs pretenzijâs pret slimo bçrnu. Taèu es apzinos arî, ka man jânosprauþ viòam pieïaujamâs uzvedîbas robeþas mâjâs.

Lai mûsu prasîbas narkomânam bûtu reâlistiskas, ir vajadzîga piepûle. Mums vajag skaidri apzinâties, ka mums blakus dzîvo slims cilvçks ar izkropïotiem uzskatiem un jûtâm. Mçs varam redzçt kâ viòð (viòa) „maina savas sejas”: gan noþçlojams, nomâkts stâvoklis; gan naidîgums, spiediens, cietsirdîba; gan nedabisks draudzîgums un runâtîgums. Krasâs garastâvokïa maiòas ir atkarîgas no bioíîmiskâ stâvokïa, kas ir saistîts ar narkotikas devu. Tâdâ veidâ arî narkomâna ìimenes dzîve arî ir saistîta ar atkarîgâ garastâvokïa svârstîbâm. Kâdâ veidâ mums izdosies bût „reâlistei” cerîbâs un prasîbâs? Mums vienkârði jâsaglabâ savas cerîbas, jânosaka robeþas un noteikumi un jâpieprasa to ievçroðana. Citâdi mûsu mâjâs valdîs ar pârmçrîgu narkotiku lietoðanu saistîts haoss.

12 Soïu” programma aicina atzît savu bezspçcîbu mainît vai mçìinât vadît cita cilvçka dzîvi. Taèu programma mûs iedvesmo – mums ir tiesîbas mainît uz labu sevi un savu dzîvi. Termins „skarbâ mîlestîba” atgâdina mums: mums ir tiesîbas uz personîgo dzîvi, ir savas vajadzîbas, ko nepiecieðams apmierinât. Mums ir tiesîbas uz mierîgu un droðu pajumti. Mums ir tiesîbas atteikties no nemierîgâm naktîm telefona zvanu, mûzikas skaòu un kliedzienu, klauvçjienu pie durvîm (saraksts var bût garð) dçï. Mums ir tiesîbas noteikt, kas mums nav pieòemams tuvinieka uzvedîbâ, lai gan mums nevajag tâpçc viòu apvainot. Mums ir tiesîbas pateikt „Nç!” jebkurai nesaprâtîgai narkomâna prasîbai.

Mûsu vecâku pienâkums – noteikt pieïaujamâ robeþas un neatkâpties no tâm.

Ïoti bieþi psiholoìiskâ vajadzîba bût mîlçtiem padara mûs par mîkstmiesîgiem izdabâtâjiem, mçs pacieðam to, kas mums kaitç.

Nav vçrts gaidît neiespçjamo. Taèu nepiecieðams cienît sevi tik daudz, lai aizliegtu otram neòemt mûs vçrâ, ïaunprâtîgi izmantot, turçt mûs verdzîbâ. Ja mçs neíersimies pie savu tiesîbu un paðcieòas atjaunoðanas, izvairîsimies no vecâku pienâkumiem, tad citi neievçros mûsu tiesîbas, - lîdz pat tam, ka mçs galîgi zaudçsim cilvçcisko seju.

 

ASTOTAIS SOLIS

Es zinu – cilvçks nevar bût ideâls, tâpçc es negaidîðu ideâlu uzvedîbu ne no sevis, ne no narkomâna. Es pielikðu pûles, lai godîgi analizçtu savus trûkumus un kïûdas, centîðos kïût labâka.

Daudzi no mums jau ir cietuði no cilvçku trûkumiem. Kâ gan gribçtos, lai cilvçki uzvedas kâ eòìeïi! Taèu, kamçr citu uzvedîba mûs neskar, mçs iecietîgi izturamies pret cilvçku trûkumiem.

Ir arî izòçmumi. Daþreiz mçs mçìinâm „likt atzîmes” sev un saviem tuviniekiem, kas dzîvo mums lîdzâs. Reizçm mums ir vienaldzîgs kâds trûkums, ja tas piemît lielâkajai daïai cilvçku, bet paðos ðis trûkums kaitina. Daudzi narkomânu vecâki asi izjût savu nepilnvçrtîbu un vaino sevi par to, ka bçrns ir kïuvis bezatbildîgs un nelaimîgs. Mums ir kauns, mçs cieðam, jautâjot sev: „Kur palaidâm garâm?” „Ar kâdu rîcîbu vai vârdiem mçs viòu ievainojâm?” Mçs visi, kas nâk uz apvienîbu „Narkomânu vecâki”, izmisîgi meklçjâm atbildi. Vecâkiem ir raksturîgi visu sakâves smagumu uzvelt sev.

Apvienîbâ mçs uzzinâm, ka paðnosodîðana un paðapvainoðana neko nedod lietas labâ. Jâ, protams, godîga savu nepareizo uzskatu, paradumu un attiecîbu atzîðana – tas ir labi. Taèu tagad, kad bçrna dzîvîba ir briesmâs, nepiecieðams atzît, ka paðsavaldîðanâs un savas personîgâs paðcieòas atjaunoðana ir nepiecieðama kâ sevis, tâ arî bçrna-narkomâna glâbðanai.

Tâdâ paðâ veidâ mçs izturamies arî pret narkomânu. Saprotams, ka viòa vai viòas rîcîba ir tâlu no pilnîbas. Mçs negaidîsim neiespçjamo. Taèu jâbût ïoti uzmanîgiem, lai nepalaistu garâm narkomâna mçìinâjumus papûlçties mainît uzvedîbu uz labo pusi. Tad no mums bûs vajadzîga spçja aizmirst pagâjuðo dienu un gadu aizvainojumus un vilðanâs, spçja dzîvot ðodienai, risinot tikai visbûtiskâkâs ìimenes vai pat paða narkomâna problçmas.

Mçs to visu mâcâmies kopîgi apvienîbâ „Nar-Anon”.

 

DEVÎTAIS SOLIS

Es uzzinu, ka lielâkajai daïai vecâku (vai citiem ìimenes locekïiem) ir tieksme glâbt bçrnus no kïûmîgâm situâcijâm, kuras bçrni paði ir radîjuði.

Es saprotu, ka mçìinâjums uzòemties atbildîbu par otru cilvçku nepalîdz viòam, bet gluþi otrâdi, padara viòu vçl vâjâku. Es centîðos, lai mans bçrns pats uz saviem pleciem iznestu savas uzvedîbas un savas kïûdainâs izvçles sekas.

Kad narkomâns nokïûst nelaimç, ir pilnîgi dabiski, ka ìimenes locekïi sâk rîkoties, lai viòu glâbtu. Mîloðu cilvçku mçríis ir pasargât no cieðanâm un grûtîbâm. Lai glâbtu savu nelaimes putnu, mçs esam iztçrçjuði ne mazums naudas. Protams, katrâ konkrçtajâ gadîjumâ tikai katrs pats var atrisinât savu problçmu – kâ palîdzçt tuviniekam nelaimç.

Mûsu apvienîba sniedz palîdzîbu un atbalstu saskarsmç ar narkomânu: mçs mâcâmies analizçt savu uzvedîbu, saskatît, kâ realizçtas noteiktas neveselîgas savstarpçjâs attiecîbas, cik ïoti visiem kaitç mûsu „glâbðana”. Jo paglâbjot viòu no grûtîbâm, mçs pieradinâm arî tâlâk virzîties pa to paðu ceïu.

Ja narkomâns nav piedzîvojis fiziskas vai morâlas cieðanas, viòam nav iemesla kaut ko mainît savâ dzîvç. Jo narkotikas sniedz baudîjumu, atvieglo dzîvi – kâpçc gan no tâ bçgt? Kad mçs paejam malâ, izdarâm tâ saukto „Atdalîðanos” no viòa (viòas) problçmâm, mçs pieïaujam, ka narkomâna dzîvç parâdâs viòa negatîvâs uzvedîbas negatîvâs sekas. Tikai tâs var piespiest viòu sâkt meklçt ceïus uz glâbðanos. Nepiecieðama viòa paða vçlçðanâs.

Mums ðíiet, ka mîlestîbas jûtu vadîti, mçs mçìinâm glâbt. Mçs gribam padarît viòu stiprâku, atbrîvot no nâvçjoðâs atkarîbas. Diemþçl mûsu palîdzîbas rezultâts ir tieði pretçjs: mçs traucçjam bçrnam attîstît patstâvîbu un atbildîbu, mçs padarâm viòu vâju.

Mûsu programma mums atgâdina: lai sniegtu patiesu palîdzîbu narkomânam, ir jâïauj viòam ciest, varbût tikai cieðanas dos viòam stimulu izaugsmei!

 

DESMITAIS SOLIS

Katram jânes sava nasta. Es pielikðu visus spçkus, lai pretotos savai vçlmei bût ar narkomânu „pârî” vienâ „spçlç”

Kad es uzíeros uz viòa viltîbâm, tas izraisa manas dusmas un aizvainojumu, bet viòam (viòai) kalpo par iemeslu vçl vairâk attâlinâties no manis.

Daudziem cilvçkiem, lai palielinâtu personîgâ nozîmîguma sajûtu, nepiecieðams kaut kâdâ veidâ piedalîties citu dzîvç. Tâdâ veidâ mçs kïûstam atkarîgi no apkârtçjiem, viòu vçrtçjuma un zaudçjam paðcieòu.

Pçc tâs paðas shçmas attîstâs attiecîbas ar narkomânu. Pieaugot viòa (viòas) atkarîbai no narkotikâm, viòð vai viòa arvien bieþâk sâk ïaunprâtîgi izmantot savus tuviniekus, liekot viòiem darît to, ko viòam vajadzçtu darît paðam.

Parasti narkomâns pârstâj pelnît naudu un brîniðíîgi iekârtojas uz strâdâjoðo radinieku rçíina. Nav nekâds brînums, ka viòð rîko saðutuma scçnas, kad radinieki viòam nesagâdâ vçlamâs lietas. Viòð pârmet tiem vienaldzîbu, skopumu, „atpalicîbu” un neizpratni u.tml. Visbieþâk mçs padodamies, piekâpjamies, darâm to, ko vçlâk noþçlojam. Iespçjams, ka uz to mûs mudina nepârejoðâ savas vainas apziòa.

Pretoties narkomâna vçlmei bût atkarîgam no mums ir samçrâ grûti. Mûsu labie nodomi, vainas apziòa, vçlme izpatikt palîdz viòam manipulçt ar mums un tâdâ veidâ vairâk pastiprinât savstarpçjo atkarîbu. Taèu vienlaicîgi ar viòa atkarîbu aug viòa neapmierinâtîba ar mums. Sâkumâ tas nav redzams. Kad mçs kaut ko darâm viòa labâ, mçs domâjam, ka tas padarîs viòu laimîgu un pateicîgu mums. Taèu nezin kâpçc ir otrâdi, bçrns kïûst arvien naidîgâks. Kad mçs regulâri kaut ko darâm viòa vietâ, viòð sajût pieaugoðu nicinâjumu pret sevi. Viòð sâk ienîst arî tos, kas ir izraisîjuði ðo personîgâs bezpalîdzîbas sajûtu. Tâdâ veidâ viss, ko mçs varam dot narkomânam tikai kaitç viòam. No mums tiek prasîta stingrîba, nelokâmîba un spçja pateikt „Nç”, neielaiþoties paskaidrojumos.

Apvienîba palîdz mums reâlâs palîdzîbas ceïâ, t.i. atbalsta mûsu „skarbâs mîlestîbas” taktiku un mçs ar lielu vîriðíîbu atsakâmies piedalîties narkomâna „kriðanâ”, atsakâmies audzinât viòa necieòu paðam pret sevi.

 

VIENPADSMITAIS SOLIS

Es zinu, ka vienîgais cilvçks, par kuru es varu atbildçt, esmu es pats.

Tas nav viegli, bet es pacentîðos izdarît visu, ko es spçju, lai ar savâm jûtâm, rîcîbu un domâm nenodarîtu kaitçjumu sev un tuviniekiem.

Es spçju tikt galâ ar þçluma jûtâm pret sevi un aizvainojumu. Ir lietas, ko mçs nevaram darît otra cilvçka vietâ, piemçram, elpot vai kaunçties. No rûgtâs dzîves pieredzes mçs esam pârliecinâjuðies, ka nevaram atturçt otru no narkotiku lietoðanas vai no sliktas uzvedîbas pieïauðanas. Saprotams, ir daudz gadîjumu, kad mçs varam un mums vajag sniegt tuviniekam atbalstu un palîdzîbu, bet darît otra vietâ to, ko viòam jâiemâcâs darît paðam – nozîmç kaitçt.

Mûsu apvienîbâ mçs uzzinâm, ka „atdalîðanâs” momentam ir ârkârtîgi liela nozîme narkomânijas slimnieka dzîvç. Mçs mâcâmies jaunu attieksmi pret problçmu – uzmanîbas fokusa novirzîðanu no narkomâna paradumiem uz saviem personîgajiem. Mums bûs pietiekoði daudz darba, kad mçs íersimies pie sevis. Uzdevums, kas mums jâatrisina vispirms – atgriezt sev psihisko, fizisko un morâlo veselîbu. Ar sev lîdzîgo grupas palîdzîbu mçs sâkam atlabðanas procesu, pamazâm tuvojoties dvçseles lîdzsvaram. To veicina mûsu „atdalîðanâs”. Mçs esam pieòçmuði savu bezpalîdzîbu narkomânijas priekðâ, samierinâjuðies ar to, ka nespçjam otru mainît ar varu.

Tagad mçs visus spçkus novirzâm uz to, kas pakïaujas mûsu gribai – paði uz sevi. Cenðamies kïût nosvçrtâki, iegût jaunas pozitîvas rakstura îpaðîbas, kas mûsu apstâkïos ir tik ïoti nepiecieðamas. Mçs atmetam râðanos, draudus, moralizçðanu – visu, kas lika citiem izvairîties no saskarsmes ar mums. Mçs pârstâjam sevi þçlot un apvainoties – ar to mçs tikai kaitçjam sev un citiem. Mçs veidojam jaunu attieksmi pret problçmu: „Es nevaru viòu mainît. Es parûpçðos par sevi, izdarîðu visu, ko varu, lai mana dzîve kïûtu labâka. Tâda attieksme nâks par labu man, ìimenei un narkomânam”.


 

DIVPADSMITAIS SOLIS

Man ir vajadzîgi cilvçki, un es tiem esmu vajadzîgs (vajadzîga).

Es pielikðu visus spçkus, lai veicinâtu savu izaugsmi un citu mûsu apvienîbas „Narkomânu vecâki” pçc „12 soïu” paðpilnveidoðanâs programmas strâdâjoðo locekïu izaugsmi.

Visiem saprotams, ka mîïotajam cilvçkam ir vajadzîgi arî citi cilvçki. Mûsu vieta sabiedrîbâ ir atkarîga no citu, pat mums nepazîstamu, cilvçku: pârdevçju maizes veikalâ, telefona operatoru, sabiedriskâ transporta vadîtâju, rîcîbas. Savâ ìimenç mçs esam atkarîgi no tuviniekiem, sâkot ar garastâvokli un beidzot ar dzîves nodroðinâjumu. Mûsu apvienîbâ „Nar-Anon” mçs esam îpaði vajadzîgi cits citam. Ikviens spçlç savu lomu otra izârstçðanâ. Apvienîbâ mçs audzinâm sevî pareizu attieksmi un pieeju narkomânijas problçmâm. Jaunâs pieejas pamati – tâ ir sava bçrna likteòa nodoðana Augstâko Spçku aprûpç; veselîgas domâðanas iegûðana, strâdâjot ar sevi un pârtraucot mçìinâjumus mainît otru.

Jaunie paradumi neparâdîsies vienâ mirklî. Mums vajadzçs uzcîtîbu un pacietîbu. Taèu regulâri apmeklçjot grupas sapulces, mçs neapðaubâmi sasniegsim pozitîvas pârmaiòas. Mums izdosies pârvarçt skepticismu, ðaubas un bailes, un mçs sajutîsim savu garîgo izaugsmi.

Apvienîbas jaunie locekïi sâk augt un mainîties, pateicoties to, kas izgâjuði ðo ceïu jau agrâk, iedvesmojoðajam piemçram. Veterâni vçl paði nav ideâli, bet viòi jau ir kaut ko sasnieguði un vçlas tajâ dalîties ar jaunpienâkuðajiem. Mçs sniedzam rokas cits citam. Jaunpienâcçjs saòem atbalstu cerîbu, mçríi, uz ko virzîties, tieði tâpat jauniòais dalîsies ar citiem ar savu uzmanîbu, lîdzjûtîbu, dzîves pieredzi.

Pieredzçjuðie apvienîbas locekïi palîdzçs organizçt citas „Nar-Avon” grupas. Kïûstot par apvienîbas locekli, Jûs sajutîsiet citu cilvçku mîlestîbas atveseïojoðo spçku un Jums arî radîsies vçlçðanâs dalîties savâ mîlestîbâ ar citiem.