Biedrība "Apvienība HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

                                 Mīti un fakti: ko vajadzētu zināt un atcerēties par HIV
Šķiet, visizplatītākais mīts ir tas, ka nekāda HIV un AIDS vispār nav. Ka tas viss ir farmācijas kompāniju izdomājums, kas gribēja piespiest ļaudis pirkt dārgus preparātus. Bet, ak vai, problēma pastāv un no tās ignorēšanas visiem kļūs tikai sliktāk. Taču no dažu bīstamu maldu izklīdināšanas gan ne.  
HIV ārstēšana ir daudz sliktāka par pašu slimību
To izstāstiet pacientiem ar izkaisīto sklerozi. Vai diabētiķiem. Vai cilvēkiem ar pārstādītiem orgāniem. Lūk, kam patiešām ir smagi. Nē, nestrīdamies, HIV ir arī nopietna psiholoģiska komponente, taču nevajag lieki dramatizēt. Turklāt medicīna nepārtraukti attīstās – vīrusa nēsātājam nevajag precīzi pēc pulksteņa lietot tabletes, arī blaknes ir arvien mazāk un mazāk. 
Ar HIV ilgi nedzīvo
Ilgi nedzīvo ar AIDS. Tas gan, - vajag tikai nošķaudīties un var jau morāli gatavoties mēnešiem ilgam smagam ārstēšanās procesam. Bet HIV – tā ir tikai POTENCIĀLA problēma. Un lai to nejauši nepadarīt par reālu, vajag diezgan nopietni attiekties pret savu dzīvesveidu.
Minimums kaitīgu ieradumu, maksimums fizisku aktivitāšu un organisma stiprināšana. Regulāra ārstēšanās un izmeklējumi, ātra un kvalitatīva visu citu slimību ārstēšana, lai, nedod Dievs, nenovājinātu imunitāti. Jā, sarežģīti. Bet pilnīgi reāli.
HIV – tas ir spriedums
Un diabēts ir spriedums. Un hepatīts ir spriedums. Un, pasarg’ Dievs, klīniskā šizofrēnija arī ir spriedums. Jebkura slimība būtībā ir spriedums, jo vienmēr ķermenī atstāj pēdas. Vienkārši tām ir dažāda smaguma pakāpe.
Kas attiecas uz HIV nēsātājiem, tad mūsdienu medicīna spēj labi uzturēt viņu veselību un vispārējo stāvokli. Inficētām mātēm var dzimt veseli bērni, bet HIV nēsētāja veselajam partnerim šī infekcija var nekad nebūt. Vēl vairāk, ne tik sen izstrādāja tā sauktās “pirmskontaktu profilakses” zāles. Nēsātājs ieņem tabletīti un pat neaizsargāta dzimumkontakta gadījumā partneram nekas nedraud.  Tikai žēl, ka tas: a) ir dārgi, b) neiedarbojas uz visiem vīrusa štammiem. 
Prezervatīvi nepalīdz 100%, tāpēc ir nevajadzīgi
Vienīgā metode, kas minētajā gadījumā palīdzēs simtprocentīgi, ir pilnīga un absolūta atturēšanās. Tāpat ne pārāk efektīvi ir plāni prezervatīvi, kas plīst pie katras neveiklas kustības. Bet, ja izstrādājums ir kvalitatīvs, pareizi uzvilkts un papildus ieziests, tad praktiski ne par ko nav jāsatraucas.
Es jūtos labi, tāpēc man nevar būt HIV
Esot HIV, kā pavadonēm nav obligāti jābūt izteiktām klīniskām izpausmēm. Kas tur liels, ka saaukstēšanās turpinās trīs reizes ilgāk. Nu ir subfebrīla temperatūra bez redzama iemesla – tas arī praktiski ir nieks. Nē, nav gan nieks. HIV nēsāšanas hroniskā forma var gadiem par sevi nedot ziņu. Patiesībā – nekādā veidā, ja organismam ir bijušas labas rezerves. Bet pēc tam…
Es jau kādreiz nodevu analīzes, tā ka tagad man nekas nedraud
Tas nav fakts. Pirmkārt, var būt viltus negatīvs rezultāts. Asinīs iekļuvušais vīruss var vēl nebūt paguvis sniegt imūno atbildi (antivielas) – tas ir otrkārt. Ne visas metodes ir vienādi jutīgas pret HIV – tas treškārt. Īsāk sakot, viena reize vēl neko nepierāda. Taču divu etapu analīzes ar vairāku mēnešu intervālu jau var sniegt ticamu informāciju. Un vēl vairākas viltīgas metodes, kas netik veiktas bez maksas.
HIV vispār neeksistē dabā
Nu, ja!  Vai tad elektroniskās mikroskopijas datus kāds zīmē fotošopā, ķīmiskās reakcijas vilto, ārsti melo, laboratorijas žurkas beidz dzīvi pašnāvībā, aiz tā visa slēpjas farmācijas kompāniju alkatīgie īpašnieki un silda rokas virs milzīgajām naudas summām, ko nelaimīgie spiesti maksāt par savu ārstēšanu. Ja nopietni, vai jums šī aina nešķiet absurda?

 Jautājumu ir daudz

Informācija par HIV infekciju un tās radītiem draudiem vēl joprojām, 30 gadus pēc HIV vīrusa atklāšanas, izraisa domstarpības. Diemžēl ir gadījumi, kad sabiedrībā pazīstami cilvēki izsaka savu viedokli par HIV inficēšanās risku, samērā brīvi interpretējot zinātniski un medicīniski pierādītus faktus.
Var vai nevar iegūt HIV ar siekalām, sviedriem un odu kodieniem? Šis jautājums ļoti bieži tiek uzdots. Tas ir jautājums, uz kuru mūsdienu zinātniskie pētījumi jau ir devuši konkrētas atbildes.
HIV ir viens no visvairāk pētītajiem vīrusiem cilvēces vēsturē. HIV pieder lentivīrusu jeb “lēno vīrusu” apakšgrupai, ko dēvē par “retrovīrusiem”. HIV vīruss eksistē un vairojas tikai parazitējot citās šūnās.
Vīrusa ģenētisko informāciju satur divas RNS (ribonukleīnskābes) molekulas un olbaltumvielas – atgriezeniskā transkriptāze, integrāze un proteāze. Vairošanās un eksistences nodrošināšanai vīruss izmanto saimniekšūnu, kuras kodols satur 100000 reižu vairāk ģenētiskās informācijas nekā pats vīruss. Neskatoties uz to šūna nav spējīga cīnīties ar vīrusu, kas iekļuvis tās iekšienē.
HIV, iekļūstot cilvēka organismā, lēni un neatgriezeniski iznīcina organisma pretošanās spējas (imunitāti) dažādām infekcijas slimībām un audzējiem.
Inficēties ar HIV ir iespējams:
* seksuālo kontaktu laikā, nelietojot prezervatīvu
HIV var tikt pārnests no vienas personas uz otru gan heteroseksuāla, gan homoseksuāla dzimumakta laikā. Seksa laikā audi tiek mehāniski traumēti – uz dzimumlocekļa, makstī vai taisnajā zarnā rodas mikrotraumas.
Īpaši riskants ir anālais sekss – taisnās zarnas gļotāda ir vieglāk ievainojama nekā maksts gļotāda. Otrajā vietā ierindojams vaginālais sekss ar inficētu personu. Nereti arī šī seksa laikā notiek traumatiski gļotādas bojājumi.
Nav drošu pierādījumu, ka orālo seksuālo kontaktu laikā notiek inficēšanās ar vīrusu, tomēr izslēgt šādu iespēju nedrīkst. Risks inficēties ir lielāks, ja partneriem ir mutes gļotādas bojājumi – asiņojošas smaganas, asiņojoša brūce pēc zoba ekstrakcijas, dažādas kakla infekcijas: rīkles gonoreja, sifiliss vai citas slimības, kas lokalizējušās mutē.
Seksuāli transmisīvas slimības un dzimumorgānu ievainojumi palielina risku inficēties ar HIV caur bojātu gļotādu.
Tomēr pastāv iespēja inficēties arī no viena vienīga seksuāla kontakta ar inficētu cilvēku:
* ar inficētām asinīm, to preparātiem un citiem organisma bioloģiskajiem šķidrumiem, ja tie satur asinis
Biežāk inficēšanās notiek ar koplietošanas šļircēm un adatām, injicējot narkotikas, tetovēšanās vai pīrsinga laikā
HIV inficētu personu asinis satur vīrusus lielā koncentrācijā. Tādējādi, izmantojot kopējas šļirces narkotisko vielu injicēšanai, ir paaugstināts risks inficēties ar HIV. Tas ir galvenais iemesls straujajai HIV infekcijas izplatībai intravenozo narkomānu vidē visā pasaulē, arī Latvijā.
*māte var inficēt bērnu grūtniecības, dzemdību laikā un barojot ar krūti (vertikālā transmisija)
Risks nodot HIV infekciju bērnam atkarīgs no HIV vīrusa daudzuma mātes organismā un mātes organisma aizsardzības spējām, kā arī iepriekšējo grūtniecību skaita.
Inficēties ar HIV var TIKAI tad, ja inficētas personas bioloģiskie šķidrumi – asinis, sperma, vagīnas izdalījumi nonāk vesela cilvēka asinsritē – tieši (injekcijas ceļā) vai caur ādas, gļotādas bojājumiem. Infekciozi ir arī mātes piens un augļa ūdeņi.
Ar HIV nevar inficēties:
* Sadzīves kontaktu ceļā
- sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties,
- šķaudot vai klepojot,
- lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus (telefonu, datoru, u.c.),
- apmeklējot ārstniecības iestādes,
- lietojot kopīgu uzturu, traukus,
- apmeklējot kopīgas tualetes un dušas,
- peldoties vienā baseinā,
- braucot sabiedriskajā transportā,
- saskaroties ar izkārnījumiem, urīnu, vēmekļiem, asarām, siekalām vai deguna izdalījumiem (ja vien tie nesatur asinis!).
* Insektu vai dzīvnieku kodumu rezultātā
Brīdī, kad ods sūc asinis, tas ielaiž brūcītē nevis iepriekšējā upura asinis, bet gan savas siekalas, kas nesatur HIV.                     

 

                                      Jautājumi, kas tiek bieži uzdoti
     
     Vai iespējams inficēties  ar HIV orālā seksa laikā?

Nodarbojoties ar orālo seksu inficēšanās risks ar HIV ir minimāls.
     Kādi ir HIV infekcijas simptomi?     
HIV infekcijai nav specifisku simptomu. Reizēm sākumposmā, kad HIV vīruss iekļuvis  asinīs, cilvēkam var parādīties paaugstināta temperatūra, palielināti limfmezgli, caureja un nespēks, bet visi  šie simptomi var būt arī  pie citām saslimšanām. Uzzināt vai organismā ir HIV vīruss iespējams tikai veicot speciālu analīzi.    
     Vai cilvēks var nezināt, ka viņam ir HIV? 
Jā, cilvēks var pat nenojaust, ka viņa asinīs ir HIV vīruss. Speciālisti saka, ka nozīmīga daļa cilvēku, kas dzīvo ar HIV, nezina par to. Tas ir bīstami ar to, ka šie cilvēki nevar pasargāt savus tuvākos no iespējamās vīrusa nodošanas un nevar parūpēties par savu veselību, tai  skaitā  laicīgi uzsākt speciālu terapiju.
     Vai var inficēties ar HIV skūpstoties?
Nē, skūpstoties nevar inficēties ar HIV vīrusus. Siekalās HIV vīrusa koncentrācija ir pārāk maza, lai inficētos.     
     Vai var inficēties ar HIV ar odu un citu kukaiņu kodieniem?
Nē, odi, blaktis, utis un citi kukaiņi nepārnēsā HIV-  cilvēka imūndeficīta vīrusu.
     Vai ir ārstēšana ar HIV inficētiem cilvēkiem?
Līdz šodienai HIV infekcija nav izārstējama.  Tomēr ar  HIV inficētiem cilvēkiem ir pieejama speciāla terapija, kas palīdz saglābāt nepieciešamo imūnās sistēmas šūnu skaitu asinīs. Ar šīs terapijas palīdzību cilvēks var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tāpat kā visi. Terapija nav nepieciešama visiem inficētajiem, agrīnā stadijā organisma pats uztur imunitāti.
     Vai prezervatīvs pasargā no HIV?  
 Pareiza un kvalitatīva prezervatīva izmantošana katrā dzimumaktā ir drošs līdzeklis, lai neinficētos ar HIV. 
     Vai ar HIV inficētiem cilvēkiem var piedzimt veseli bērni? 
Jā, HIV pozitīviem vecākiem var piedzimt veseli bērni.Ja HIV vīruss ir tikai vīrietim dažos gadījumos izmanto spermas attīrīšanas metodi, lai inficēšanās nenotiktu pie  apaugļošanās, tā pasargājot kā sievieti, tā bērniņu. Ja HIV vīruss ir sievietei, tad izmanto metodes, kas pasargā bērniņu no inficēšanās: grūtniecības laikā tiek nozīmēta speciāla terapija, dzemdības notiek ar ķeizargriezienu un ir jāatsakās no bērna barošanas ar mātes pienu. Tā tiek samazināts inficēšanās risks un varbūtībā, ka piedzims neinficēts bērniņš ir  97-98%.        
     Kāpēc jāveic tests uz HIV?
Zināt savu HIV statusus ir tikpat dabiski kā zināt par citām savām hroniskajām saslimšanām. Ja cilvēks zina savu statusu, viņš var laicīgi parūpēties par sevi – atrasties ārstu novērošanā, nepieciešamības gadījumā uzsākt speciālo bezmaksas  terapiju. Šī informācija ļaus pasargāt savus tuvākos no iespējas inficēties, piemēram, prezervatīva izmatošanu dzimumakta laikā. Tests uz HIV nepieciešams iestājoties grūtniecībai- tad sieviete var pieņemt atbildīgu lēmumu par savu grūtniecību un sekojot ārstu norādījumiem dzemdēt veselu bērnu.