Uzrakstiet mums

Par kļūdām (?) e-veselībā
Apskatīt komentārus (0)


18.09.2010

Šīs ir pārpublicējums no http://zinas.nra.lv/latvija/31398-kludas-eveseliba-novel-uz-datoru.htm
Sestdiena, 18.septembris (2010), plkst.07:03 | Inga Paparde
Valsts norēķinu centrs (VNC), kas slēdz līgumus ar ģimenes ārstiem un citām ārstniecības personām un par veiktajiem medicīniskajiem pakalpojumiem maksā valsts budžeta naudu, neatbild uz Neatkarīgās jautājumu, vai centrs rīkosies, lai noskaidrotu, kā ģimenes ārsti pacientiem var pierakstīt dažādas pārbaudes vai pat slimības, kuru pacientiem nemaz nevar būt, un saņemt par to budžeta naudu. Pacientiem ieteikts vērsties veselības inspekcijā, taču ne jau pacienti samaksājuši šos līdzekļus, bet gan valsts – turklāt par nenotikušām pārbaudēm.
Neatkarīgā rakstīja, ka pacientiem internetā ir iespēja izmantot jaunu e–pakalpojumu, proti, interneta vietnē latvija.lv var izpētīt datus par savu ģimenes ārstu, datus dažādos reģistros, kā arī iegūt informāciju, sākot no 2003. gada, kādus medicīnas pakalpojumus valsts no sava maciņa ir maksājusi par pacientu, uz kādiem izmeklējumiem ģimenes ārsts vai cits speciālists pacientu ir nosūtījis un cik tas izmaksājis valstij. Datu vietne ir ļoti interesanta, jo atklāj ne tikai katram pacientam svarīgas lietas un ļauj sekot tam, ko medicīniskajā dokumentācijā par cilvēku norāda ārsti, bet arī dažādus kuriozus. Piemēram, kāda ģimenes ārste savai pacientei sievietei ir noteikusi prostatas saslimšanu un par to no valsts saņēmusi samaksu, bet citam pacientam cits ģimenes ārsts it kā ik dienu veicis vienu un to pašu mērījumu, ko pacients kategoriski noliedz, un līdzīgi gadījumi.
Veselības ministrijā (VM) norāda: ja, apskatot savu pieejamo informāciju, iedzīvotājiem rodas aizdomas par ļaunprātīgu ārstniecības personu rīcību, pierakstot pacientam vairāk izmeklējumu, nekā patiesībā veikts, vai arī rodas aizdomas, ka par kādu konkrētu ārstēšanu vai izmeklējumu jau ir samaksājuši veselības apdrošinātāji, jāvēršas veselības inspekcijā – tiks veiktas pārbaudes, un pārkāpumu atklāšanas gadījumā no vainīgajiem tiks piedzīti veselības budžetam radītie zaudējumi.
Tomēr, tā kā gan VM, gan Veselības ekonomikas centrs (VEC), kas pilotprojekta veidā ieviesis šo e–veselību, norāda, ka, iespējams, tā ir datorkļūda, nevis ārstu nolaidība vai – vēl trakāk – apzināta rīcība, tad Neatkarīgā interesējās VNC par to, kā tiek ievadīti dati par ārstiem samaksāto, proti, kur teorētiski varētu rasties šāda kļūda.
VNC speciālists Toms Noviks stāsta, ka datus par pacientam sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (pacienta apmeklējums, veiktās manipulācijas, diagnozes) aizpilda ārstniecības persona, pie kuras pacients ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumu. VNC nodrošina datus no slimības vēstures ierakstiem stacionārā un ambulatorā pacienta talonu uzkrāšanu un apstrādi sistēmā. Ārstniecības personas, noslēdzot sistēmas lietošanas līgumu, nepieciešamos datus ievada pašas. Pēc datu ievadīšanas VNC veic aprēķinus un samaksā sagatavotos rēķinus.
"Ja pacientiem radušās šaubas par portālā pieejamajiem datiem, varam ieteikt vērsties veselības inspekcijā, kuras kompetencē ir veikt pārbaudes ārstniecības iestādēs," tā T. Noviks. Tātad teorētiski sanāk: ja pacients neziņo inspekcijai, nekādas pārbaudes, lai noskaidrotu, kā iztērēta nauda, nav iespējamas. VNC nekādas pārbaudes negrasās veikt.

Analizē e-veselības pilotprojekta ieviešanas gaitu
15. septembrī veselības ministrs Didzis Gavars tikās ar Veselības norēķinu centra (VNC), Veselības ekonomikas centra (VEC) un Veselības inspekcijas (VI) vadību, lai analizētu e-veselības pilotprojekta ieviešanas gaitu un pārrunātu turpmāko rīcību saistībā ar iedzīvotāju pieteiktajām problēmām un jautājumiem.
Speciālisti uzsvēra iedzīvotāju lielo interesi par pieejamo pakalpojumu, kas dažkārt var radīt tehnisku pārslodzi, kādēļ pieprasītās informācijas iegūšana aizņem ilgāku laiku. Arī atbilžu sniegšana uz iedzīvotāju jautājumiem nākotnē tiks paātrināta. Bez tam VEC speciālisti izvērtēs un labos apmeklētāju pieteiktās tehniskās vai programmatūras kļūdas.
Ja apskatot savu pieejamo informāciju, iedzīvotajiem rodas aizdomas par ļaunprātīgu ārstniecības personu rīcību, pierakstot pacientam vairāk izmeklējumu nekā patiesībā veikts, vai arī rodas aizdomas, ka par kādu konkrētu ārstēšanu vai izmeklējumu jau ir samaksājuši veselības apdrošinātāji, VI veiks nepieciešamās pārbaudes, un pārkāpumu atklāšanas gadījumā no vainīgajiem tiks piedzīti veselības budžetam radītie zaudējumi. Atgādinām iedzīvotājiem, ka, lai pierādītu šādus gadījumus, ir jāsaglabā visi maksājumus apliecinošie dokumenti jeb čeki.
Kā norāda veselības ministrs Didzis Gavars: „Jaunā e-veselības pakalpojuma sekmīgas darbības nodrošināšanai vēl ir daudz darāmā, tomēr vēlos uzsvērt pozitīvo. Informēts pacients ir veselības aprūpes sistēmas ieguvums. Interese par saņemto ārstniecību un tās rezultātiem var būt labs stimuls, lai turpmāk iedzīvotāji vairāk piedomātu par savas veselības saudzēšanu.”
(Avots: www.vm.gov.lv)