Kas vainīgs: adata vai vilciens?
Apskatīt komentārus (0)
16.10.2010
Lielākā daļa zinātnieku šodien piekrīt tam, ka HIV ir cēlies no līdzīga vīrusa, kas izplatās starp šimpanzēm un citiem Āfrikas primātiem - pērtiķu imūndeficīta vīrusa (SIV). Pēc visa spriežot, vīruss no pērtiķiem pie cilvēka ir nokļuvis medību laikā vai sadalot kautķermeni. Domājams, ka tas varēja notikt Ubangi upes ielejā, pašā Āfrikas sirdī, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Taču nav līdz galam skaidrs, kādā veidā eksotiskā infekcija, kas ir radusies ārkārtīgi grūti pieejamā rajonā un kam ir tik specifiski izplatīšanās ceļi, varēja tik ļoti ātri izkļūt no sava sākotnējā areāla.
Žaks Pepēns no Šerbrūkas universitātes pieļauj, ka par galveno faktoru, kas veicinājis vīrusa izkļūšanu no džungļiem, kļuva lai cik tas nebūtu paradoksāli eiropiešu ārstu, kas XX gadsimta sākumā toreizējās kolonijās cīnījās ar tropiskajām slimībām, pašaizliedzīgais darbs. Pēc kanādiešu zinātnieka uzskatiem, vīrusa vēstures agrīnajā posmā tas izplatījās galvenokārt ar medicīnas darbinieku slikti sterilizētām šļircēm, raksta Reuters.
Protams, būtu dīvaini mēģināt atrast starp dzīvajiem kādus HIV pozitīvos, kas ar šo vīrusu inficējušies vēl pirms Otrā pasaules kara. Tā vietā Pepēns izpētīja citu infekciju, ko var iegūt līdzīgā veidā: C hepatīta un cilvēka T šūnu limfotropā vīrusa (HTLV I), izplatību. Pētījumā piedalījās apmēram 900 padzīvojušu Centrālāfrikas Republikas iedzīvotāju. Izrādījās, ka starp veciem cilvēkiem, kas laikā no 1936. līdz 1950. gadam saņēmuši injekcijas pret miega slimību, C hepatīta vīruss ir sastopams trīs reizes biežāk. Analoģiska statistika tika iegūta arī par HTLV-I vīrusu. Bez tam, blakus esošajā Kamerūnā C hepatīta uzliesmojumi acīmredzot bija saistīti ar hinīna injekcijām, ko franču mediķi izmantoja malārijas ārstēšanai.
Žaks Penēns uzskata, ka HIV varēja izplatīties tādā pašā ceļā. Lieta tāda, ka ilgu laiku injekcijām vēnā netika izmantotas vienreizējās adatas un šļirces. Pacientu bija daudz, adatu maz, tāpēc sterilizācija nebija pārāk efektīva, - skaidro Pepēns. Apstiprinājumu savai hipotēzei pētnieks redz faktā, ka par 65 gadiem vecāku cilvēku, kas ir ārstējušies no miega slimības, skaits ir sešas reizes mazāks nekā to paredz demogrāfiskie aprēķini. Infekcijas slimību speciālists no Merilendas universitātes Tomass Striklends atbalsta savu Kanādas kolēģi. Viņš uzsver, ka ar HIV inficēties no nesteriliem medicīnas instrumentiem ir daudz vieglāk nekā dzimumkontaktu ceļā. Toties Maikls Vorobejs, viens no labākajiem HIV vēstures speciālistiem, ir skeptiskāk noskaņots. Tas ir brīnišķīgs pētījums par C hepatītu. Es neesmu pārliecināts, ka rezultātus var attiecināt arī uz HIV un SIV, viņš saka.
Maikls Vorobejs par HIV izplatīšanās galveno faktoru uzskata kolonizatoru ienestās afrikāņu dzīvesveida pārmaiņas. Eiropiešu uzceltajās pilsētās plauka prostitūcija, bet dzelzceļi padarīja vienkāršāku migrāciju. Vairāk ticams, ka vīrusa galvenais pārvietošanās līdzeklis bija vilciens, nevis adata, - uzskata Vorobejs.
(Avots: www.parniplus.ru)
Atpakaļ