HIV infekcijas ierobežošanas politika Latvijā - vērtējums un rekomendācijas
Apskatīt komentārus (0)
17.08.2010
Pārpublicējums no www.dialogi.lv , autors Ieva PRANKA
HIV izplatība ir globāla mēroga problēma, kas negatīvi ietekmē visas sabiedrības veselību, katra indivīda drošību, iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē un nodarbinātībā, kā arī ietekmē valsts drošību un labklājību kopumā. Tāpēc HIV jautājumiem pasaulē uzmanību pievērš ne tikai kā veselības problēmai, bet arī saistībā ar nabadzības mazināšanu, ekonomisko attīstību, nodarbinātību, vienlīdzīgām iespējām u.c. HIV inficēto personu nodarbinātības problemātika šogad starptautiskā līmenī ir īpaši aktuāla, jo Starptautiskās darba organizācijas 99. sesijā, kas notiks 2010. gada jūnijā Ženēvā, iespējams, tiks pieņemtas Starptautiskās darba organizācijas rekomendācijas par HIV/AIDS darbavietā.
Latvijā HIV pozitīvo personu skaits ar katru gadu pieaug un lielākā daļa no šīm personām ir darbspējas vecumā, t.i. pašreizējie vai potenciālie darba devēji un darba ņēmēji. Latvijā HIV izplatības rādītājs ir viens no augstākajiem starp ES valstīm - 2008. gadā Latvija kopā ar Igauniju un Apvienoto Karalisti bija starp trīs ES dalībvalstīm ar visaugstāko jaunu HIV infekcijas gadījumu skaitu uz vienu miljonu iedzīvotāju. Tas pamato HIV izplatības ierobežošanas izvirzīšanu par vienu no valsts politiskajām prioritātēm, kas ietvertu ne tikai HIV infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu paplašināšanu un to koordinācijas uzlabošanu, bet arī ņemtu vērā HIV ierobežošanas aspektu visās politikas jomās, kuras ietekmē HIV izplatību - sociālā aizsardzība, sociālā palīdzība un rehabilitācija, izglītība, t.sk. pieaugušo izglītība, nodarbinātība, ekonomika, dzimumu līdztiesība, migrācija, reģionālā attīstība, sodu politika u.c., tādējādi nodrošinot iespējas HIV pozitīvai personai dzīvot un piedalīties sabiedrības dzīvē kā personām, kurām ir jebkura cita hroniska slimība.
Vērtējot HIV infekcijas ierobežošanas politiku Latvijā, redzam vairākas pozitīvas iezīmes:
- tiek izstrādāta un apstiprināta valdībā pasākumu programma vidējam termiņam ar konkrētiem veicamiem pasākumiem un izpildes rādītājiem;
- pašlaik aktuālās programmas Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas izplatības ierobežošanas programma 2009. 2013. gadam pasākumos ņemtas vērā Nevalstisko organizāciju līdzdalības iespējas un priekšrocības (piem., kaitējuma mazināšanas pasākumos, izglītošanā, atbalsta sniegšanā u.c.), kā arī novērtēta profilakses nozīmība, ārstējot atkarību no narkotiskā vielām HIV profilakses nolūkā;
- izveidota un darbojas HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuālās transmisijas infekciju izplatības ierobežošanas koordinācijas komisija, kurā pārstāvētas dažādas valsts iestādes, pašvaldības, nevalstiskais sektors.
Tomēr praksē HIV infekcijas ierobežošanas politikai ir būtiski trūkumi:
· Galvenais no trūkumiem ir saistīts ar nepietiekamu finansējumu. Krīzes apstākļos ar budžeta samazinājumu saskaras visas politikas jomas, tomēr HIV infekcijas ierobežošanu arī iepriekš ir raksturojis nepietiekams un neatbilstoši sadalīts finansējums. Salīdzinot ar Eiropas valstu situāciju, Latvijā ir augsta HIV izplatība, taču HIV infekcijas ierobežošanai piešķirtais finansējums liecina par šo jautājumu zemo nozīmību sabiedrībā un politiskajā dienaskārtībā.
· HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuālās transmisijas infekciju izplatības ierobežošanas koordinācijas komisijā ir iesaistītas daudzas institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, arī apstiprinātajā programmā ņemta vērā to līdzdalība, taču finansējuma sadalījums (2009. gadā - 85% Veselības ministrijai, galvenokārt HIV/AIDS un narkotiku atkarības ārstēšanai) liecina, ka HIV infekcija Latvijā tiek skatīta pamatā kā veselības problēma. Citām institūcijām netiek atvēlēti līdzekļi konkrēti programmas izpildei, un pasākumi tiek īstenoti tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Vienlaikus dati apstiprina nepietiekamu finansējumu piemēram, ārstēšanai un profilaksei ieslodzījuma vietās un injicējamo narkotiku lietotāju vidū. Pašvaldību un nevalstisko organizāciju līdzdalība arī lielā mērā atkarīga no spējām piesaistīt savu vai starptautisko finansējumu.
Ieteikumi HIV infekcijas ierobežošanas politikas attīstībai:
- pārdomāt finansējuma sadales principus un paredzēt finansējumu programmā ietvertiem pasākumiem neatkarīgi no pasākuma īstenotāja;
- veikt pētījumus par HIV infekcijas risku konkrētās mērķa grupās, ņemot vērā, ka mērķtiecīgu un konkrētam gadījumam izstrādātu pasākumu īstenošanu mērķa grupu ieļaušanai sabiedrībā un legālajā nodarbinātībā kavē tas, ka Latvijā trūkst statistikas datu par tādām HIV infekcijas riska grupām kā, piem., seksuālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām personām, intravenozo narkotiku lietotājiem u.c.;
- uzlabot normatīvo regulējumu attiecībā uz brīvprātīgo darbu un projektu īstenošanu, atbalstot nevalstisko organizāciju kapacitātes celšanu, darbu ar mērķa grupām, starptautisku sadarbību u.tml., lai paplašinātu nevalstisko organizāciju līdzdalības iespējas HIV infekcijas ierobežošanas pasākumos;
- HIV infekcijas ierobežošanas aspektu ņemt vērā visās politikas jomās, kuras lielākā vai mazākā mērā ietekmē HIV izplatību, - ne tikai veselības aprūpē, bet arī tādās jomās kā sociālā aizsardzība, sociālā palīdzība un rehabilitācija, izglītība, t.sk. pieaugušo izglītība, nodarbinātība, ekonomika, dzimumu līdztiesība, migrācija, reģionālā attīstība, sodu politika.
Atpakaļ