Rezolûcija par lîdzestîbu
Apskatît komentârus (0)
16.12.2016
Biedrîbas „DIA+LOGS”
2016.gada 29.novembrî rîkotâs Pasaules AIDS dienai veltîtâs konferences
„Lîdzestîba Latvijâ: vai varam savâdâk? vai varam labâk?”
dalîbnieku pieòemtâ
REZOLÛCIJA
2016.gada 29.novembra Pasaules AIDS dienai veltîtajâ konferencç Rîgâ priekðlasîjumus snieguði un noslçguma diskusiju panelî piedalîjuðies infekcijas slimîbu un narkoloìijas ârsti, Veselîbas ministrijas, Ieslodzîjuma vietu pârvaldes un nevalstisko organizâciju eksperti; rezultâtâ ir fiksçtas esoðâs problçmas cilvçka imûndeficîta vîrusa (HIV) infekcijas jomâ, tostarp, pacientu lîdzestîbas trûkums, identificçti ðíçrðïi lîdzestîbai, kâ arî sniegti priekðlikumi to mazinâðanai.
Atzîts, ka HIV ir viena no centrâlajâm sabiedrîbas veselîbas problçmâm Latvijâ. To apliecina fakts, ka ik gadus reìistrçto jauno inficçðanâs gadîjumu skaita ziòâ Latvija ieòem otro vietu Eiropâ, vairâk kâ trîs reizes pârsniedzot reìiona vidçjo râdîtâju (attiecîgi 19,8 un 6,3 gadîjumi uz 100 000 iedzîvotâju 2015.gadâ). Turklât infekcijas gala stadijas jeb AIDS gadîjumu skaita ziòâ Latvija ieòem pirmo vietu, Eiropas vidçjo râdîtâju pârsniedzot vairâk kâ astoòas reizes (attiecîgi 6,6 un 0,8 gadîjums uz 100 000 iedzîvotâju)[Eiropas Slimîbu profilakses un kontroles centra dati, 2015.]. ANO Apvienotâ Programma cîòai ar HIV/AIDS (UNAIDS) izvirzîjusi mçríi lîdz 2020.gadam panâkt, ka 90% no HIV inficçtajâm personâm zina savu statusu, no tâm 90% saòem ârstçðanu, un no tâm 90% ârstçðana ir efektîva. Latvijas râdîtâji ðajâ jomâ ðobrîd ir ïoti zemi, proti, tikai 50%-35%-64% [Latvijas Veselîbas ekonomikas asociâcijas aplçses, 2016.]. Viens no iemesliem ðai situâcijai, kas izceïams jo îpaði, ir pacientu lîdzestîbas trûkums antiretrovîrusu terapijai (ART). 2015.gadâ Latvijâ no 600 ART uzsâkðanas gadîjumiem 310 gadîjumos terapija pârtraukta, un 51% pârtraukðanas gadîjumu iemesls bijusi pacienta nelîdzestîba. Arî HIV inficçtâs grûtnieces bieþi ir nelîdzestîgas - tikai 43% sievieðu savlaicîgi stâjas grûtniecîbas uzskaitç un pietiekami lîdzestîgi apmeklç infektologu [RAKUS stacionâra Latvijas Infektoloìijas centrs dati, 2016.]. Uzsverams, ka labas lîdzestîbas gadîjumâ ART ne tikai uzlabo dzîves kvalitâti un pagarina mûþa ilgumu HIV inficçtâm personâm, bet kalpo arî kâ efektîva profilakses metode, bûtiski samazinot infekcijas tâlâku izplatîðanu citâm personâm, tostarp jaundzimuðajiem. Turpretî vâja lîdzestîba ne vien neierobeþo infekcijas izplatîbu, bet attîsta zâïu rezistentas (nejutîgas) infekciju izraisoðâ vîrusa formas, kuras vçlâk grûti pakïaujas vai nepakïaujas ârstçðanai vispâr.
Konferencç identificçti ðíçrðïi lîdzestîbai trîs dimensijâs: no pacienta atkarîgie faktori (sociâlekonomiskie, kultûras, reliìiskie, subjektîvâ paðsajûta, attieksme pret tradicionâlo medicînu u.c.), ar medikamentiem un ârstçðanas procesu saistîtie faktori (blakusdiagnozes, pacientu novecoðana u.c.) un vispârçjâs veselîbas aprûpes sistçmas trûkumu radîtie ðíçrðïi (piemçram, apstiprinoðâs diagnostikas pieejamîbas ðíçrðïi - izmaksas, vairâku speciâlistu apmeklçðana).
Faktors, kas bûtiski kavç izstrâdât lîdzestîbas veicinâðanas pasâkumus, ir HIV infekcijas valsts ierobeþoðanas stratçìijas vai rîcîbas plâna neesamîba.
Neskatoties uz atseviðíâm valstî pastâvoðâm lîdzestîbu veicinoðâm iniciatîvâm, tâdâm kâ nevalstisko organizâciju izveidoti informatîvie materiâli, informatîvie tâlruòi un pacientu atbalsta grupas, psihologa un psihoterapeita pieejamîba RAKUS stacionârâ Latvijas Infektoloìijas centrs un nevalstiskajâs organizâcijâs valstî nepiecieðama nekavçjoða mçrítiecîga, sistemâtiska un ilgtspçjîga pieeja ðîs problçmas risinâðanai. Konferences gaitâ ir izskançjuði konkrçti priekðlikumi lîdzestîbas veicinâðanai:
1)Ar pacientu saistîto ðíçrðïu novçrðanai – pacientu izglîtoðana par ART un atbildîgas veselîbas uzvedîbas praktizçðanu; mîtu kliedçðana par ART un klasiskâs medicînas nepiecieðamîbu, efektivitâti, un alternatîvo, zinâtniski nepamatoto ârstçðanâs paòçmienu atmaskoðana; pacientu atbalsta grupu pârklâjuma paaugstinâðana (îpaði sievietçm);
2)Ar veselîbas aprûpi saistîto ðíçrðïu novçrðanai – politiskâ stratçìiskâs plânoðanas dokumenta HIV infekcijas ierobeþoðanai izstrâde un apstiprinâðana; imunitâtes râdîtâju barjeras atcelðana terapijai motivçtâm un aprûpei lîdzestîgâm personâm; primârâs veselîbas aprûpes ârstu kompetences paplaðinâðana HIV aprûpç; ilgtermiòa farmakoterapijas pârklâjuma paplaðinâðana opioîdu lietotâjiem (tostarp buprenorfîna iekïauðana valsts apmaksâto medikamentu sarakstâ); profesionâïu savstarpçjas sadarbîbas attîstîðana pacienta gadîjuma vadîbâ (infektologs, klîniskais farmaceits, imunologs, narkologs, hepatologs, pulmonologs, ìimenes ârsts, ginekologs, psihologs, psihoterapeits, sociâlais darbinieks u.c.); viena punkta aprûpes nodroðinâðana (iespçja saòemt ART, tuberkulozes terapiju un opioîdu aizstâjçjterapiju vienuviet); profesionâïu izglîtoðana (tostarp lîdzdiploma izglîtîbas programmâs), stigmas mazinâðana pret HIV-pozitîvajiem pacientiem; motivçðanas prasmju attîstîðana un konfidencialitâtes stiprinâðana; ârsta un pacienta savstarpçjâs komunikâcijas uzlaboðana (par ART blaknçm, terapijas lîdzmaksâjumiem, nevalstisko organizâciju sniegtajiem pakalpojumiem u.c.); stratçìijas attîstîðana savstarpçji («ârsts-pacients») saskaòota ârstçðanas plâna izveidç, òemot vçrâ katra pacienta individuâlo dzîves paradumu specifiku; jauno tehnoloìiju izmantoðana lîdzestîbas veicinâðanâ (piemçram, automâtisks atgâdinâjums îsziòa vai e-pasta veidâ par kârtçjo vizîti pie ârsta, «Skype» vai lîdzîgu tehnoloìiju izmantoðana saziòai ar medmâsu), pozitîvâ eksprestesta atzîðanu kâ aizdomâm uz saslimðanu, un tiesîbu ðai gadîjumâ izmantot infektologu kâ tieðâs pieejamîbas speciâlistu.
Konferences dalîbnieki aicina Veselîbas ministriju (VM) organizçt sanâksmi un koordinçt no tâs izrietoðu tâlâku aktîvu darbîbu nacionâla mçroga lîdzestîbas veicinâðanas mehânisma izveidei, aicinot lîdzdarboties VM padotîbas iestâdes, ârstu un farmaceitu asociâcijas, nevalstiskâs organizâcijas un pacientu organizçtas grupas!
Atpakaï