Biedrība "Apvienība HIV.LV"Latvija +371 26062077 (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
64488

Par C hepatīta pacienta reģistra izveidi
Apskatīt komentārus (0)


04.03.2016


Nacionālā veselības dienesta Lēmums Nr. 3.1-9/8:
<... - Izbeigt lietu par UAB “JOHNSON & JOHNSON” filiāles Latvijā 2012.gada 10.septembra iesnieguma Nr.212/12 medikamenta Incivo (Telaprevirum) apvalkotas tabletes 375mg Nr.168 (ID EU/1/11/720/001) iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā izskatīšanu nelietderīguma dēļ. ...>
*************************************
Šobrīd spēkā esošie noteikumi neparedz ārstniecības datu detalizētu analīzi par pacientiem, kuriem diagnosticēta tāda sabiedrības veselību ietekmējoša un bieži hroniska infekcijas slimība kā C hepatīts. Nav pieejama arī informācija par ārstniecības procesa rezultātiem, kas apgrūtina slimības ārstēšanai nepieciešamā finansējuma plānošanu un kontroli. C hepatīta slimnieku datu apkopošana nodrošinās iespēju izsekot katra slimības gadījuma norisei un ārstēšanai un izvērtēt ārstēšanās rezultātus, tādējādi sniedzot iespēju analizēt ārstēšanas izmaksu efektivitāti. Tā kā C hepatīta ārstēšanai ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, precīza ārstēšanās datu analīze un ārstēšanās izmaksu efektivitātes analīze ir būtiska nepieciešamo finanšu resursu plānošanai. Dati par slimības diagnostiku, stadijām, gaitu, pielietoto terapiju u.tml. tiks izmantoti, lai izvērtētu pielietotās ārstēšanas metodes un izmantoto medikamentu izmaksu efektivitāti un turpmākos nepieciešamos resursus.
************************************
Pilna tiesību akta anotācija MK mājaslapā http://tap.mk.gov.lv/doc/2016_02/VManot_230216_registrs.169.docx    
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumiem Nr.746 „Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.746) valstī ir izveidota informācijas sistēma – reģistrs, kas satur datus par pacientiem, kuri slimo ar sabiedrības veselību būtiski ietekmējošām hroniskām slimībām: tuberkulozi, onkoloģiskajām slimībām, cukura diabētu u.c.[ https://www.visr.eps.gov.lv/visr/default.aspx?action=2&rid=138 ] Šobrīd noteikumi Nr.746 neparedz datu apkopošanu un detalizētu analīzi par pacientiem, kuriem diagnosticēta tāda sabiedrības veselību ietekmējoša un bieži hroniska infekcijas slimība, kā C hepatīts (turpmāk – VHC). Nav pieejama arī informācija par ārstniecības procesa rezultātiem, kas apgrūtina plānot un kontrolēt hepatītu ārstēšanai nepieciešamo finansējumu.

Esošā VHC epidemioloģiskā uzraudzība Latvijā ir vienotas Eiropas uzraudzības sistēmas sastāvdaļa (The European Surveillance System (TESSy)), kuras galvenie uzdevumi ir tendenču un izplatības izmaiņu monitorings laikā, teritoriju un iedzīvotāju grupu ietvaros, VHC epidemioloģijas īpatnību izzināšana (inficēšanās veidi, riska faktori, riska grupas), uzliesmojumu noteikšana, kontroles pasākumu t.sk. epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšana, profilakses pasākumu plānošana, attīstība un efektivitātes novērtēšana, ziņošana Eiropas Savienības Epidemioloģiskās uzraudzības sistēmai (TESSy) u.c. epidemioloģiskās drošības vajadzības.

Akūtu VHC gadījumu reģistrācija Latvijā epidemioloģiskās uzraudzības nolūkam ir uzsākta 1992.gadā un kopš 1998.gada tiek reģistrēts arī hronisks C hepatīts. Laikā no 1992. līdz 2014.gadam reģistrēti 2466 akūtā VHC gadījumi un 19 225 hroniskā VHC gadījumi. SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā no jauna atklāj vidēji 1380 akūtā un hroniskā VHC slimniekus gadā. [ „Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 2013”; http://www.spkc.gov.lv/file_download/2098/3_Sabiedribas_veseliba_2013.pdf

2015.gada 11 mēnešos (janvāris – novembris) Latvijā jau ir uzskaitīti 1698 VHC gadījumi, no kuriem 60 ir akūta VHC un 1638 – hroniska VHC gadījumi. Salīdzinot ar tādu pašu laika periodu 2014.gadā ir vērojams VHC gadījumu pieaugums par 116 gadījumiem (2014.gadā – 1582 VHC gadījumi, t.sk. 52 akūta VHC gadījumi). Pieaudzis arī gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju – hronisks VHC 82,5 (2015.g.) no 76,4 (2014.g.). [ Slimību profilakses un kontroles centra dati]

Pēc pētījuma rezultātiem Latvijā VHC izplatība ir aptuveni 2% (C hepatīta vīrusa ribonukleīnskābe – 1,7%, antivielas pret C hepatīta vīrusu – 2,4%). Līdz ar to saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem aptuveni 34 000 – 48 000 Latvijas iedzīvotāju ir inficēti ar C hepatīta vīrusu.

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) reģistrē VHC gadījumus epidemioloģiskās uzraudzības nolūkā atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.7) 2. un 3.pielikumā noteiktajam. Saskaņā ar šiem noteikumiem ārstniecības persona ziņo par hronisku vai akūtu C hepatītu gadījumu. Atbilstoši minētajai kārtībai infekcijas slimību gadījumu uzskaiti nodrošina SPKC uzturētā vienotā infekcijas slimību reģistrācijas sistēma VISUMS. Tā kā VISUMS tiek apkopota informācija par saslimšanas gadījumiem un šo gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, šī datu bāze nav paredzēta klīnisko datu analīzei un līdz ar to nedod iespēju novērot un izvērtēt hronisku, ilgi noritošu infekcijas slimību norisi. VISUMS sistēmā dati par infekcijas slimību gadījumiem tiek apkopoti epidemioloģiskās uzraudzības nolūkam konkrētajiem laika posmiem un netiek paredzēta datu reģistrācija par tālāko slimības norisi, piemēram, C hepatīta gadījumā vienreizēji tiek reģistrēts saslimšanas gadījums, bet nav iespējams vērtēt tālāko slimības gaitu – slimības attīstību (aknu fibroze, ciroze u.tml.), kā arī netiek identificēti un atskaitīti pacienti, kuri ir izārstējušies vai miruši dažādu iemeslu dēļ. Šādu gadījumu identificēšana un datu apkopošana ir iespējama tikai  veidojot dinamisku C hepatīta pacientu reģistru, ar iespēju regulāri papildināt datu bāzi ar attiecīgu klīnisko informāciju.  

Apkopojot datus par VHC pacientiem, tiks nodrošināta iespēja izsekot katra slimības gadījuma norisei un ārstēšanai, kā arī izvērtēt ārstēšanas rezultātus, tādējādi sniedzot iespēju analizēt ārstēšanas izmaksu efektivitāti. Ņemot vērā VHC augstās ārstēšanas izmaksas, ir ļoti svarīgi nodrošināt precīza pacientu skaita apzināšanu atbilstoši slimības norises stadijām, kā arī nodrošināt ārstēšanas izmaksu efektivitātes analīzi, lai precīzi plānotu nākotnē nepieciešamos resursus šīs slimības ārstēšanai un veidotu bāzi „samaksa par rezultātu” (angl. – pay for performance) sistēmas ieviešanai.

Papildus arī jāņem vērā, ka VHC ir ilgstoši noritoša slimība, kuras ārstēšanai ir nepieciešamas lielas izmaksas, tādēļ nav iespējams nodrošināt vienlaicīgi visu inficēto personu ārstēšanu.  VHC ārstēšanas izmaksas vienam pacientam var sasniegt pat 40 000 EUR un kopumā VHC ārstēšanai 2016.gadā tiks atvēlēti aptuveni 5% no ambulatori lietojamo medikamentu un medicīnisko  ierīču kompensācijai paredzētā veselības budžeta. Tādēļ ir būtiski nodrošināt precīzu ārstniecības datu analīzi, lai varētu plānot nepieciešamos finanšu resursus, kā arī lai izsekotu pielietotās terapijas efektivitāti. Pacientu specifiskie dati (ekonomiskā aktivitāte, sociālais statuss, riska faktori) tiks izmantoti padziļinātai C hepatīta pacienta profila izpētei, tādējādi radot iespēju veikt mērķtiecīgus pasākumus atsevišķi pa mērķgrupām. Piemēram, ir būtiski zināt infekcijas izplatīšanās ceļus, kā arī to, kā tas tiek atklāts jaundzimušajiem – šāda informācija ir nozīmīga, lai izvērtētu profilaksi un diagnostiku – piemēram, izvērtējot nepieciešamību izmeklēt grūtnieces uz C hepatītu.Savukārt, dati par slimības diagnostiku, stadijām, gaitu, pielietoto terapiju u.tml., tiks izmantota, lai izvērtētu pielietotās ārstēšanas metodes un izmantoto medikamentu izmaksu efektivitāti un turpmākos nepieciešamos resursus, kā arī dos iespēju grupēt pacientus, kam terapija ir visnepieciešamākā un to nodrošināt pēc iespējas ātrāk.

VHC pacientu reģistrs atrisinās iepriekš minētās problēmas.
<...> 
Noteikumu projekts arī paredz, ka ārstniecības iestādes līdz 2016.gada beigām ievadīs datus par visiem VHC pacientiem, kam uzsākta ārstēšana no 2016.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad reģistrs būs izveidots. Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz to, ka ārstniecības persona atjauno datus reģistrā par VHC pacientu pēc katra ārstēšanas posma, tai skaitā izvērtējot terapijas efektivitāti 6 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas, tiek prognozēts, ka reģistra papildināšana ar datiem par pacientiem, kas uzsākuši ārstēšanu no 2016.gada 1.janvāra neradīs papildus slogu.

 


 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA