Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
73090

Latvijas Veselîbas ministrijas pozîcija ES veselîbas ministru oktobra sanâksmei
Apskatît komentârus (0)


24.09.2016


Informatîvais ziòojums par Eiropas Savienîbas veselîbas ministru 2016.gada 3.-4.oktobra neformâlajâ sanâksmç izskatâmajiem jautâjumiem (pilns teksts).

2016. gada 3. - 4. oktobrî Slovâkijâ, Bratislavâ notiks Eiropas Savienîbas (turpmâk tekstâ - ES) veselîbas ministru neformâlâ sanâksme, kuras darba kârtîbâ ir ietverti ðâdi Veselîbas ministrijas kompetencç esoði jautâjumi:
1.Labas prakses stiprinâðana pârtikas produktu sastâva uzlaboðanas ietvarâ (darba pusdienu jautâjums).
2.Cilvçkiem paredzçto zâïu trûkums ES.
3.Virzienâ uz tuberkulozes izskauðanu.
4.Izaicinâjumi vakcinâcijâ.
*********************
<... 1) Vai jûs varat atbalstît aicinâjumu Komisijai izstrâdât visaptveroðas integrçtas ES politikas nostâdnes tuberkulozei, HIV/AIDS un hepatîtiem B un C, precizçjot rîcîbas, lai efektîvâk apkarotu tuberkulozi, HIV/AIDS un hepatîtus B un C  Eiropas Savienîbâ un kaimiòvalstîs?

Latvija atbalsta aicinâjumu Komisijai veidot visaptveroðas integrçtas politikas nostâdnes ES lîmenî attiecîbâ uz minçtajâm slimîbâm, lai efektîvâk ar tâm cînîtos gan ES, gan kaimiòvalstîs.

2) Vai jûs piekrîtat dalîbvalstu HIV/AIDS domnîcas un HIV/AIDS Civilâs sabiedrîbas foruma darbîbas jomas paplaðinâðanai, iekïaujot tuberkulozi un hepatîtus B un C kâ labas prakses apmaiòas platformas reaìçðanai uz ðîm infekcijas slimîbâm Eiropâ?

Latvija pilnîbâ piekrît aicinâjumam par HIV/AIDS domnîcas (Think Thank) kâ platformu pieredzes apmaiòai un arî cieðâkai sadarbîbas veidoðanai starptautiskâ lîmenî un ar NVO, iekïaujot tajâ arî TB un Hepatîtus B un C. ...>
*********************
<... 2. Cilvçkiem paredzçto zâïu trûkums  ES.

Cilvçkiem paredzçto zâïu pieejamîba ir problçma visâ ES, ko uzsver arî Slovâkijas Prezidentûra. Tâ var rasties daþâdos piegâdes íçdes posmos un daþâdu iemeslu dçï atseviðíâs dalîbvalstîs. Ziòojumu skaits par zâïu pieejamîbu pieaug gan no pacientu organizâcijâm, gan veselîbas aprûpes profesionâïiem. ES Farmaceitu grupa, kas pulcç vairâk 400 000 farmaceitu visâ ES, un Eiropas slimnîcu farmaceitu asociâcija ir aicinâjuðas dalîbvalstu valdîbas, ES institûcijas un piegâdes íçdç iesaistîtajiem rîkoties ðîs problçmas risinâðanâ.

Nîderlandes Prezidentûras neformâlâs veselîbas ministru sanâksmes laikâ 2016. gada 18. aprîlî jau notika diskusija par inovatîvâm un pieejamâm zâlçm, kâ rezultâtâ tika apstiprinâti Padomes secinâjumi par farmâcijas sistçmu lîdzsvara veicinâðanu ES un tâs dalîbvalstîs.

Pastâv atðíirîgi iemesli zâïu pieejamîbas problçmai, piemçram, iztrûkums piegâdes problçmu dçï, nepieejamîba izplatîðanas operatoru dçï, paralçlais imports, kâ arî nepieejamîba ekonomisku iemeslu dçï. Slovâkijas Prezidentûras mçríis ir analizçt paðreizçjo situâciju ES tirgû un rast kopçjus risinâjumus. Kâ daþi no iespçjamiem risinâjumiem ir minçti - pieredzes un labâs prakses apmaiòa starp dalîbvalstîm; reìionâlâ un pârrobeþu sadarbîba un kopçja sarunu veðana par zâïu iepirkðanu, informâcijas apmaiòa par zâïu iztrûkumiem, potenciâlas datu bâzes ievieðana un Eiropas Zâïu aìentûras (EZA) lomas stiprinâðana, zâïu apmaiòa starp dalîbvalstîm un ES likumdoðanas ietvara ievieðanas uzlaboðana. 

Prezidentûra plâno organizçt augsta lîmeòa konferenci par ðo jautâjumu 2016. gada 17. - 18. novembrî.  

Ðobrîd Latvijai kâ mazâ tirgus dalîbvalstij ir zâïu pieejamîbas problçmas:

- centralizçti reìistrçtajâm zâlçm, kuras nelaiþ (nedara pieejamas) mazos tirgos un zâles retajâm slimîbâm, savukârt paralçlâ izplatîðanas atïauja nesamçrîgi dârga (3020€), îpaði, ja zâles ir nepiecieðamas vienam vai daþiem pacientiem; 
- zâlçm, kuras reìistrç nacionâlajâ, savstarpçjas atzîðanas un decentralizçtajâ procedûrâ, bet nelaiþ (nedara pieejamas) konkrçtajâ tirgû;
- zâlçm, kuras daþâdu iemeslu dçï nereìistrç (t.sk. "vecâs" zâles), bet kuras ir bûtiski nepiecieðamas pacientu ârstniecîbâ.

Latvijas tirgû 2015. gadâ tika izplatîtas tikai 36% no visâm centralizçti reìistrçtajâm zâlçm, salîdzinâjumâ ar 68% zâïu, kas reìistrçtas nacionâli (ieskaitot, decentralizçtâs un savstarpçjas atzîðanas procedûras). Saskaòâ ar Zâïu valsts aìentûras (ZVA) apkopotiem zâïu vairumtirdzniecîbas realizâcijas datiem 2016. gada 1.ceturksnî no Latvijas Zâïu reìistrâ iekïautajiem 34540 zâïu produktiem (medikamentiem) Latvijas tirgû tika laisti tikai 4097 zâïu produkti (medikamenti).

Ja nav pieejamas Latvijas zâïu reìistrâ iekïautâs zâles Latvijas tirgum paredzçtajos iepakojumos, komersantiem normatîvajos aktos paredzçtajâ kârtîbâ ir iespçja vçrsties ZVA ar lûgumu atïaut izplatît citas valsts tirgum paredzçto iepakojumu izplatîðanu Latvijâ. Lai nodroðinâtu pacientus ar nepiecieðamajâm zâlçm, tiek izmantoti arî citi risinâjumi, tajâ skaitâ – paralçli importçto zâïu un nereìistrçto zâïu izplatîðana. 

Prezidentûra aicina veselîbas ministrus diskusiju laikâ atbildçt uz ðâdiem jautâjumiem:

1) Neskatoties uz to, ka  lielâkâ daïa zâïu trûkumu gadîjumu tiek izskatîti nacionâlâ lîmenî,  vai jûs piekrîtat, ka, òemot vçrâ iekðçjâ tirgus tirdzniecîbas dimensiju, ir laiks apvienot spçkus un veikt konkrçtas rîcîbas ES lîmenî, lai atbalstîtu dalîbvalstu individuâlâs pûles? Vai jûs piekrîtat, ka, ievieðot kopçju brîvprâtîgu informâcijas sistçmu komunikâcijai par piedâvâjuma problçmâm, palîdzçtu dalîbvalstîm labâk tikt galâ ar zâïu trûkuma problçmâm?

Latvija atbalsta iniciatîvu saskaòot centralizçtu rîcîbu ES lîmenî. Vçlamies îpaði izcelt mazo tirgu stâvokli, kur papildus sankcijas vai apgrûtinâjumi var novest pie situâcijas, kad zâïu reìistrâcijas apliecîbas îpaðnieks pretçji sankciju mçríim izvçlas nelaist savu produktu mazâs dalîbvalsts tirgû vispâr. Lîdz ar to atbalstâm rîcîbu, kura bûs pielâgota tâ, lai neapdraudçtu mazo tirgu ilgtspçjîbu un pacientu pieejamîbu zâlçm.
Bûtu noderîgi, ja informâcija par zâïu pârtraukumiem un pieejamîbu tiktu komunicçta arî starp dalîbvalstîm, un tas bûtu labs instruments, prognozçjot iespçjamu zâïu iztrûkumu, lai savlaicîgi varçtu meklçt iespçjamo risinâjumu. Pastâv zinâms risks, ka liels informâcijas apjoms var apgrûtinât informâcijas apstrâdi, un pastâv jautâjums, cik lielâ mçrâ komersanti bûtu gatavi sniegt datus gadîjumâ, ja ðîs pienâkums netiks viòiem noteikts ar normatîvo aktu.

2)  Vai jûsuprât ir svarîgi vienoties par terminu „kritiskas zâles” (critical medicinal product)? Ja piekrîtat, vai jûsuprât regulârâs Zâïu Aìentûru vadîtâju tikðanâs bûtu piemçrota vieta, kur diskutçt par ðo definîciju?

Latvija atbalsta iespçju noteikt vienotus kritçrijus nepieejamu produktu definçðanai un vçrð uzmanîbu uz EZA klasificçðanas kritçrijiem un Pasaules Veselîbas organizâcijas bûtiski nepiecieðamo zâïu saraksta modeli (“Model Lists of Essential Medicines”).  Latvija kopumâ neiebilst pret iespçju, ka par definîciju tiek diskutçtu ES zâïu aìentûru vadîtâju lîmenî. ...>




 
      Atpakaï

atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:




Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA