Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
112252

Kâ samazinât smçíçðanas kaitçjumu: 12 patiesîbas un mîti
Apskatît komentârus (0)


25.05.2020


Avots: «Kâ samazinât smçíçðanas kaitçjumu: 12 patiesîbas un mîti» | Tulkojums latvieðu valodâ |
«Как снизить вред от курения: 12 истин и мифов» | http://mcsemya.com/publ/kak_snizit_vred_ot_kurenija_12_mifov_i_istin/1-1-0-43 |

Vai joprojâm neesi atmetis smçíçðanu? Mierini sevi: sak, es zinu pârbaudîtus veidus, kâ turpinât smçíçt, taèu izvairîties no plauðu vçþa vai smçíçtâja gangrçnas. Pârbaudîsim, cik efektîvi ir tavi "tautas lîdzekïi".

Smçíçðana nogalina
Vispirms par to, kas notiek ar tavu organismu, kad ievelc cigaretes dûmus. Tabakas dûmi satur apmçram 4000 íîmisku savienojumu, no kuriem vismaz simtam ir pierâdîtas kancerogçnas îpaðîbas. Ir pietiekami pat ar vienu indi no ðîm simts (piemçram, benzopirçnu), lai plauðu, âdas vai reproduktîvâs sistçmas ðûnas pakïautos mutâcijâm un izraisîtu vçzi. Dûmi traucç arî sirds un asinsvadu sistçmas darbîbai, “piespçlçjot” oglekïa monoksîdu hemoglobînam – olbaltumvielai, kas atbild par audu apgâdâðanu ar skâbekli. Rezultâtâ sirds un smadzenes saòem par 20–30% mazâk skâbekïa nekâ tâm nepiecieðams. Lai kaut kâ uzlabotu situâciju, palîgâ steidzas papildus eritrocîti, liekot olbaltumvielâm aktîvâk izpildît skâbekïa piegâdes plânu. Tâdçjâdi, palielinoties ðûnu masai, asinis kïûst biezas, viskozas un vielmaiòa palçninâs. Turpretim paâtrinâs aterosklerozes process (holesterîna nogulsnçðanâs uz asinsvadu sieniòâm) un pie horizonta jau parâdâs iðçmija (audu pasliktinâta apgâdç ar skâbekli).
Tomçr ikviens vismaz reizi ir dzirdçjis, ka ir aizsardzîbas lîdzekïi, kas ïauj turpinât smçíçðanu un neiedzîvoties nopietnâs veselîbas problçmâs. Paraudzîsimies, vai tieðâm darbojas veidi, kâ samazinât smçíçðanas radîto kaitçjumu.

1. Nesmçíç tûlît pçc pamoðanâs
Patiesîba
Noskaidrots, ka tiem, kas ievelk dûmu, tiklîdz atvçruði acis, risks saslimt ar plauðu vçzi ir 1,79 reizes lielâks nekâ tiem, kas tâ nesteidzas ar smçíçðanu. “Agrajiem putniem” ir arî 1,59 reizes lielâka iespçjamîba saslimt ar rîkles vai balsenes vçzi.

Viens “bet”
Ðeit statistika ir ar kâjâm gaisâ. Vçzis tev bûs nevis tâpçc, ka liec cigareti zobos, pirms tos no rîta esi izpucçjis, bet gan tâpçc, ka tev ir ïoti liela atkarîba no nikotîna un tu ïoti daudz smçíç. Un tas savukârt izraisa saslimðanu ar vçzi. Ja tu dienâ izsmçíç trîs cigaretes, skaidrs, ka savu rîtu nesâksi ar nikotîna rezervju papildinâðanu.

2. Vairâk pastaigu svaigâ gaisâ
Patiesîba
Âtra pastaiga pa parku veicina labâku gâzu apmaiòu plauðâs, kam pateicoties no plauðâm tiek vairâk izvadîts toksisku vielu, kas var izraisît HOPS (hronisku obstruktîvu plauðu slimîbu) – smçíçtâju “profesionâlu” kaiti. HOPS – tas ir pastâvîgs klepus, krçpas, elpas trûkums un gaisa trûkums, kas saistîts ar plauðu audu bojâjumiem tieði  ðobrîd un emfizçmu, fibrozi, bronhogçnu audzçju (ko mçs saucam par “plauðu vçzi”) tuvâkajâ nâkotnç.

Viens “bet”
Ja pastaigas laikâ tu nolem uzsmçíçt, tava elpoðana paâtrinâsies un palielinâsies ieelpas dziïums, lîdz ar to liels daudzums cigaretes dûmu daudz îsâkâ laikâ izies caur elpoðanas ceïiem, vairâk smçíu darvas nokïûs uz bronhu gïotâdas, kas ar katru nâkamo tamlîdzîgo slodzi sliktâk izvadîs kaitîgos elementus. Îsâk sakot, ejot nesmçíç!

3. Nesmçíç tukðâ dûðâ
Patiesîba
Nikotîns, izðíîstot siekalâs un nonâkot kuòìî, kairina tâ gïotâdu, veicina lielâku kuòìa sulas izdalîðanos un kuòìa skâbes lîmeòa paaugstinâðanos. Kuòìis sâk pats sevi "çst" - palielinâs gastrîta, èûlu, kolîta, aizcietçjumu vai caurejas risks (reizçm viens un otrs pçc kârtas). Ja tu paçdîsi, çdiens veidos “bufera efektu” un gremoðanas sistçmas gïotâdu pasargâs no sevis apçðanas.

4. Dzer vairâk ûdens
Patiesîba
Ûdens izvada no organisma toksînus. Bet kârtîgi “padzirdîti” eritrocîti veicinâs labâku skâbekïa piegâdi organisma audiem.

Viens “bet”
Uzòemot ûdeni, kas pârsniedz dienas normu (pieauguðajam tie ir 2,0 - 2,5 litri), tu liec nierçm caur sevi izlaist lielu kancerogçnu daudzumu, kas cirkulç asinîs. Tieði tâpçc smçíçðana tiek uzskatîta par vienu no galvenajiem nieru vçþa riska faktoriem.

5. Nesmçíç pçc seksa
Patiesîba
Centies nesniegties pçc cigaretes uzreiz pçc lielas slodzes – vai tas bûtu sporta treniòð vai bçgðana no pakaïdzîðanâs ar apðaudi. Pçc jebkura fiziska darba palielinâs asinsrites intensitâte, kâ rezultâtâ ogïskâbâ gâze âtrâk izplatâs pa visu íermeni un iestrçgst audos lielâkâ daudzumâ nekâ parasti.

6. Lieto aspirînu
Puspatiesîba
Aspirîns patieðâm ir efektîvs prettrombocîtu lîdzeklis (zâles, kas samazina trombozi). Ja tu pârtrauksi smçíçt pçc 10–15 gadu aktîvâs lietoðanas, aspirîns palîdzçs atjaunot asinsvadus burtiski piecu gadu laikâ. Bet ðis lîdzeklis var izrâdîties mazâk efektîvs, ja turpinâsi smçíçt: tu âtrâk palielinâsi asinsvadu trombozes risku, nekâ aspirîns to samazinâs. Katra cigarete simts reiþu palielina trombocîtu agregâciju.


7. Lieto vitamînus
Drîzâk patiesîba
Tikai tie ir jâiegûst no pârtikas, nevis aptiekâs. Piemçram, tev C vitamîns nepiecieðams 2,5 reizes vairâk nekâ nesmçíçtâjam, jo ðis antioksidants lielos daudzumos tiek tçrçts cîòai ar brîvajiem radikâïiem. Aizej uz tirgu un savus pârtikas krâjumus papildini ar greipfrûtiem (HIV pozitîvie greipfrûtus nedrîkst çst!), kivi, âboliem un zaïajiem pipariem. Savâ uzturâ iekïauj vairâk jûras velðu, kas ir bagâtas ar polinepiesâtinâtajâm taukskâbçm – F grupas vitamîniem (jûraszâles, lasis, siïíe). Tie palîdzçs atbrîvot asinsvadus no aterosklerotiskiem nogulsnçjumiem.

Viens “bet”
Nedomâjiet, ka greipfrûtu var aizstât ar sintçtiskiem vitamîniem: uztura bagâtinâtâji, kas satur multivitamînus, C vitamînu, E vitamînu un folijskâbi, neskatoties uz to regulâru lietoðanu, neuzrâda plauðu vçþa riska samazinâðanos.

8. Pârieðana uz vieglâm cigaretçm
Mîts
Vai mârketinga slazds. Jâ, tajâs ir mazâk nikotîna. Bet mazâs devâs tas nesniedz ierasto baudu – lai to gûtu, jâsmçíç bieþâk un dûms jâievelk dziïâk. Jâ, tâm ir zemâks darvas saturs. Bet tu to joprojâm saòem ar dûmiem – tikai tagad ar îsâku laika intervâlu.

9. Smçíç mazâk
Patiesîba
Mazâk indes – mazâk kaitçjuma, tas ir saprotams. Turklât ðâda teorija tagad ir populâra ârstu vidû: vçzi (vçzi, nevis emfizçmu vai, piemçram, smçíçtâja gangrçnu) izraisa nevis gadiem ilga smçíçðana, bet viena konkrçta cigarete. Vienâ jaukâ dienâ tu uzsmçíçji, indes koncentrâcija asinîs, kâ parasti, palielinâjâs, bet tieði ðajâ dienâ indes ietekmç vienâ noteiktâ ðûnâ kaut kâda iemesla dçï notika mutâcija. Ðûna sâka nekontrolçjami dalîties, audzçjs attîstâs un galu galâ tevi nogalina. Jo mazâk bûs ðâdu “neredzamu bumbu”, jo mazâka ir varbûtîba, ka kâda no tâm trâpîs tev. Taèu jâatzîst, ka ðî ir tikai hipotçze, kurai nepiecieðams apstiprinâjums. Vai arî atspçkojums.

10. Norîvçties ar aukstu ûdeni
Mîts
Jâ, tas palîdz uzlabot perifçro asiòu piegâdi, uzlabo âdas stâvoklis. Bet tas nenovçrsîs asinsvadu aizsprostojumu ar sekojoðo "smçíçtâja gangrçnu" – tu zaudçsi kâju, neatkarîgi no tâ, vai esi norîvçjies ar aukstu ûdeni vai ne.

11. Nesmçíç vairâk kâ parasti, lietojot alkoholu
Patiesîba
Alkoholisko dzçrienu toksîni kopâ ar savienojumiem, kas ir cigareðu dûmos, uzbrûk tavam íermenim ar divkârðu spçku, palielinot, pçc amerikâòu zinâtnieku domâm, zarnu adenomatozo vai hiperplastisko kolorektâlo polipu risku, kas galu galâ palielina resnâs zarnas un taisnâs zarnas vçþa risku.

12. Nopirkt elektronisko cigareti
Pagaidâm nav skaidrs
Neviens pasaulç vçl nav pierâdîjis, ka ðis sîkrîks ir patiesi nekaitîgs.




 
      Atpakaï

atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:




Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA