Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
112710

Invaliditâtes statuss. Kam un kâ to pieðíir?
Apskatît komentârus (0)


11.07.2020


Labklâjîbas ministrijas sagatavotais materiâls.
           
Invaliditâtes statuss. Kam un kâ to pieðíir?
Lai arî dzîvojam 21. gadsimtâ, kad tehnoloìiju attîstîba ir gluþi fantastiska, cilvçka organisms revolucionâras izmaiòas nav piedzîvojis. No vienas puses – pieminçtâs tehnoloìijas padara cilvçku dzîves kvalitâti labâku un pat zinâmâ mçrâ aizsargâ to, taèu no otras – rodas jaunas lîdz ðim nezinâtas problçmas un íibeles, kas cilvçkam par labu nenâk. 
Tâpçc, lai kâ to negribçtu, dzîvç var rasties situâcijas, kad sastopamies ar skarbu patiesîbu, ka ir raduðies nopietni veselîbas traucçjumi. Tik nopietni, ka ir traucçta iekïauðanâs sabiedrîbâ, ir kavçtas fiziskâs vai garîgâs spçjas, darbspçjas un paðaprûpe. Tad ir nepiecieðamas atbalsts un, iespçjams, ir jânosaka invaliditâte.

Kad nosaka invaliditâti?
Slimîba pati par sevi nav pamats, lai pieðíirtu invaliditâtes statusu. Invaliditâtes grupas pieðíirðanas pamats ir slimîbas izraisîtie funkcionçðanas ierobeþojumi. Veicot invaliditâtes ekspertîzi, vçrtç arî slimîbas izraisîtos funkcionçðanas ierobeþojumus (piemçram, ierobeþojumus pârvietoties, veikt paðaprûpi u.c.). Katrs gadîjums tiek izvçrtçts individuâli un pie vienas un tâs paðas diagnozes, òemot vçrâ konkrçtajâ gadîjumâ personai esoðo funkcionçðanas ierobeþojumu smaguma pakâpi, var pieòemt lçmumu par I, II vai III invaliditâtes grupas noteikðanu, vai arî invaliditâti nenoteikt.

Invaliditâti var noteikt cilvçkiem ar fiziskâs vai garîgâs veselîbas traucçjumiem, kuru dçï viòi ir nepârtraukti ârstçjuðies vismaz seðus mçneðus pirms ekspertîzes veikðanas dienas un ja cilvçkam ir raduðies stabili funkcionçðanas traucçjumi, ko apliecina medicîniski dokumenti. Ja veselîbas traucçjumi ir ïoti smagi un ar nelabvçlîgu prognozi, uz invaliditâtes ekspertîzi, konsultçjoties ar savu ârstu, var pieteikties arî negaidot seðu mçneðu ârstçðanâs laiku.

Kas valstî nosaka invaliditâti?
Latvijâ invaliditâtes ekspertîzi veic neatkarîga, profesionâla iestâde – Veselîbas un darbspçjas ekspertîzes ârstu valsts komisija (VDEÂVK). Nosûtîjumu uz invaliditâtes ekspertîzi VDEÂVK izsniedz ìimenes ârsts vai ârstçjoðais ârsts. Papildus VDEÂVK jâiesniedz personas iesniegums, funkcionâlo spçju paðnovçrtçjuma anketa un citi medicîniskie dokumenti, ja ârsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepiecieðami ekspertîzei. Invaliditâtes ekspertîze ir bezmaksas pakalpojums.  

Kâ nosaka invaliditâti?
VDEÂVK ârsti izvçrtç iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditâtes ekspertîzi personai veikt rakstveida procesâ (bez personas piedalîðanâs) vai uzaicinât personu uz ekspertîzi klâtienç VDEÂVK telpâs. Klâtienes ekspertîze parasti nepiecieðama tad, ja  jâuzdod papildu jautâjumi vai raduðâs neskaidrîbas.
Latvijâ invaliditâtes noteikðanai izmanto Pasaules Veselîbas Organizâcijas Starptautiskâs funkcionçðanas, nespçjas un veselîbas klasifikâcijâ iekïautâs kategorijas. Tas nozîmç, ka tiek vçrtçtas arî cilvçka funkcionçðanas spçjas, nevis tikai slimîbas diagnoze.
Bçrniem ar invaliditâti lîdz 18 gadu vecumam invaliditâti nosaka bez iedalîjuma grupâs. Pilngadîgâm personâm invaliditâti nosaka grupâs. I grupa – ïoti smaga invaliditâte - tiek pieðíirta cilvçkiem ar 80 lîdz 100 procentu darbspçju zaudçjumu. II grupa – smaga invaliditâte – cilvçkiem ar 60 lîdz 79 procentu darbspçjas zaudçjumu. III invaliditâtes grupa, kuru pieðíir cilvçkiem ar mçreni izteiktu invaliditâti, kuriem vçrojams 25 lîdz 59 procentu darbspçju zaudçjums. 

Uz kâdu termiòu nosaka invaliditâti?
Bçrniem lîdz 18 gadu vecumam invaliditâti nosaka uz seðiem mçneðiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Atseviðíos gadîjumos arî uzreiz uz periodu lîdz 18 gadiem.
Cilvçkiem no 18 gadu vecuma invaliditâti nosaka uz seðiem mçneðiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvçkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionçðanas ierobeþojumi, kuru dçï viena un tâ pati invaliditâtes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek pieðíirta invaliditâte uz mûþu.

Ko darît, ja cilvçku neapmierina VDEÂVK lçmums?
VDEÂVK komisijas amatpersonu izdotos administratîvos aktus vai faktisko rîcîbu var apstrîdçt komisijas vadîtâjam. Tad lieta tiek skatîta un vçrtçta no jauna. To jau veic citi ârsti eksperti. Savukârt, ja arî jaunais vçrtçjums neapmierina, tad VDEÂVK vadîtâja lçmumu var pârsûdzçt tiesâ.

Plaðâk par invaliditâtes noteikðanas kârtîbu var uzzinât internetâ VDEÂVK mâjaslapâ - http://www.vdeavk.gov.lv/




 
      Atpakaï

atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:




Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA