Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
50233

Atnciet vakcinties!
Apskatt komentrus (0)


19.12.2014


Slimbu Profilakses un kontroles centra informcija | "Aicinm vakcinties - ldz gripas sezonas skumam vairs nav tlu" | http://www.spkc.gov.lv/aktualitates/1006/aicinam-vakcineties-lidz-gripas-sezonas-sakumam-vairs-nav-talu |
Slimbu profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un aktu augjo elpceu monitoringa dati liecina par atseviu gripas saslimanas gadjumu pardanos pdjo nedu laik, tomr obrd vl nevar runt par gripas vrusa plau izplatbu. Aizvadts nedas laik pie imenes rstiem vrsuies etri pacienti ar gripas pazmm. Tpat reistrti trs gadjumi, kad gripas slimnieki ir nogdti slimnc.
Apskatot jaunkos datus par iedzvotju vakcinanos pret gripu, redzam, ka pagju gada gripas sezona, kad t ar netika sasniegts gripas epidmijas lmenis, ir mazinjusi iedzvotju piesardzbu pret gripu. SPKC dati liecina, ka gada septembr - novembr pret gripu vakcinto iedzvotju skaits ir mazks nek iepriekj sezon.
SPKC epidemiologi atgdina, ka plaka gripas izplatba sagaidma jau nkam gada pirmajos mneos. Vakcincija pret gripu ik gadus pai ieteicama tiem cilvkiem, kuriem saslimana ar aktm augjo elpceu infekcijm var noritt smag form un ir augsts gripas komplikciju risks. Tie ir:
-cilvki, kuri slimo ar hroniskm plauu (t.sk. astmu), sirds un asinsvadu sistmas, nieru un vielmaias slimbm,
brni no seu ldz 23 mneu vecumam, jo viiem vl nav izveidojusies imunitte pret nevienu no gripas vrusiem,
-cilvki, kuri vecki par 65 gadiem, jo aj vecum imn sistma vairs nenodroina pilnvrtgu aizsardzbu pret saslimanu un nereti saasins ar hronisks slimbas, kas kop ar gripas vrusu var radt dzvbai bstamas komplikcijas,
-grtnieces un sievietes, kuras plno grtniecbu gripas sezon,
-medii un socilie darbinieki, kuri rpjas par pacientiem rstniecbas un socils aprpes iestds.
SPKC atgdina, ka iedzvotjiem, kuriem ir hroniskas saslimanas vai blakusslimbas, kuru gaitu saslimana ar gripu var btiski pasliktint, noteikti laikus ir jplno vakcincija pret gripu, lai izsargtos no smagm gripas komplikcijm un pat nves. Ieteicams vakcinties ar imenes locekiem, kuru imens ir tuvinieki ar hroniskm slimbm, k ar mazi brni, grtnieces vai veci cilvki, lai pasargtu tos no infekcijas. Tpat vakcinties ieteicams cilvkiem, kuriem tuvko mneu laik plnotas opercijas vai citas mainupulcijas stacionr labo rezulttu, kas sasniegts ar veiksmgu operciju, var izbojt gripas vruss un radt smagas un pat dzvbai bstamas komplikcijas. Aicinm savlaicgi pret gripu vakcinties ar stacionro rstniecbas iestu personlu un imenes rstus, kuri saslimanas gadjum ar gripu, o infekciju var nodot tlk saviem pacientiem un koliem. Savukrt SPKC kolektvs rda piemru citm rstniecbas iestdm, jau otro gadu pc krtas organizjot darbinieku vakcinciju pret gripu.
Pacientiem ar hroniskm slimbm, cilvkiem no 65 gadu vecuma un grtniecm, vakcinciju pret gripu valsts kompens 50% apmr, brniem no 6 ldz 24 mneu vecumam 100% apmr. Par vakcinciju jautjiet savam imenes rstam.
Atgdinm, ka gripa ir akta, pai lipga infekcijas slimba. Gripas infekcijas avots ir slims cilvks, kur klepojot, audot vai runjot, izplata vrusu. Vesels cilvks ar gripu inficjas ieelpojot gaisu, kas satur gripas vrusu, tiei kontaktjot ar slimu cilvku vai saskaroties ar priekmetiem, uz kuriem atrodas gripas slimnieka deguna vai rkles izdaljumi. Gripas vrusi izplats ar ar nemazgtm rokm.
Gripas un citu elpceu vrusu infekciju profilaksei ir svargi ievrot labu higinas praksi biei mazgt rokas, lietot vienreizjs lietoanas salvetes u.c. profilakses ldzekus.




 
      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA