Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

                   Mçs neesam vientuïi savâs reakcijâs uz stresu, traumâm un neveiksmçm
    
Ir 16 izplatîti simptomi, kurus novçro aktîvistiem ar emocionâlâs izdegðanas sindromu. Zinâðanas par ðîm izpausmçm palîdz labâk uzmanît sevi un savus kolçìus, lai varçtu laikus sniegt palîdzîbu.
  
1. Bezpalîdzîbas un bezcerîbas sajûta. Nav viegls uzdevums mçìinât paçdinât tûkstoðiem bçgïu, îpaði tad, kad naudas nav, cilvçki nepalîdz, bet karð turpinâs. Reizçm problçma ðíiet tik milzîga, bet mûsu centieni tik niecîgi, ka rodas sajûta, it kâ mçs gadu no gada sistos ar pieri sienâ. Daþreiz mums nolaiþas rokas.
2. Sajûta, ka mçs nekad nedarâm pietiekami daudz. Mçs gribam izdarît visu pareizi, tâpçc reizçm jûtam, ka „vienkârði” par maz cenðamies, pietiekami labi neizprotam problçmu, par maz laika veltâm darbam. Varbût mçs vispâr esam nepareizie aktîvisti? Mçs aizmirstam, ka problçmai ir dziïas saknes un vainojam sevi un lîdzgaitniekus, ka nevaram tâs iznîdçt gada vai desmit gadu laikâ.
3. Hiperatbildîba. Ja tikðanâs laikâ jûs pârbaudât darba saraksti un ejat uz tualeti, lai piekto reizi aprunâtos ar grâmatvedi, mçs saprotam, par ko iet runa. Mums var likties, ka tikko mçs uz minûti atslâbinâsimies, tûliò viss sabruks un notiks pats ðausmîgâkais. Mums ir jâkontrolç viss un vienmçr. Patiesîbâ neviens pat nepamanîs, ja jûs izlasîsiet tikai referâta rezumçjumu, nevis visas 500 lappuses. It îpaði, ja jûs tajâ laikâ esat atvaïinâjumâ.
4. Kreativitâtes samazinâðanâs. Ja grupa radoðu un gudru cilvçku cauru vakaru nevar atrast jaunu ideju lieliskai akcijai, tas nozîmç, ka viòu smadzenes kaut kâdu iemeslu dçï ir pârstâjuðas normâli strâdât. Reizçm mçs tik ïoti koncentrçjamies uz pârbaudîtâm, racionâlâm darbîbâm, ka nespçjam ieraudzît brîniðíîgas jaunas idejas. Tâdâ stagnâcijas stâvoklî ir sareþìîti izdomât nestandarta risinâjumus, kas mûsu pasaulei ir tik ïoti nepiecieðami. Kâ arî vienkârði baudît dzîvi.
5. Nespçja aptvert sareþìîtas matçrijas. Kad mçs esam stresa stâvoklî, mçs tiecamies visu dalît melnajâ un baltajâ, pareizajâ un nepareizajâ, savçjos un sveðajos. Realitâtç jautâjumi, ar kuriem saskaras aktîvisti ir neticami sareþìîti. Taèu, kad mûs piepilda traumçjoðas sajûtas, mçs sâkam domât, ka sliktie lauku iedzîvotâji izcçrt labo meþu vienîgi savas muïíîbas un alkatîbas dçï. Un mçs sâkam ar viòiem cînîties, palielinot bezdibeni un samazinot reâla risinâjuma iespçjas.
6. Novçrtçðana par zemu. Ja mçs kïûstam par lieciniekiem patieðâm traìiskiem notikumiem, tad viss pârçjais, salîdzinot ar tiem, zaudç nozîmi. Un mçs pârstâjam emocionâli reaìçt uz lietâm, kuras ðíiet mazâk svarîgas. „Tev ir trijnieks fizkultûrâ? Zini, salîdzinâjumâ ar Etiopijas bçrnu problçmâm, tie pilnîgi nieki”. „Jûsu mçìinâjumi glâbt slimos, klaiòojoðos dzîvniekus ir vienkârði smieklîgi, toties mûsu organizâcija mçìina risinât reâlas problçmas”. Pazîstat?
7. Hroniskais nogurums un fiziskas slimîbas. Viena lieta ir, ja jûs jûtat nogurumu, jo ðodien novadîjât lielu festivâlu. Pavisam cita lieta ir, ja jûs nevarat pat atcerçties, kad jûsu íermenis un prâts nebija lîdz nâvei noguruði. Traumatiska pieredze nogurdina pati par sevi, bet kad tai pievienojas pârmçrîgi grûti pienâkumi un veselîbas aprûpes kultûras trûkums, mçs varam novest sevi un citus „lîdz kliòíim” daþu mçneðu laikâ. Nemaz nerunâjot par gadiem. Jûs lielâties birojâ ar to, cik naktis neesat gulçjuði?
8. Nespçja klausîties un apzinâta izvairîðanâs. Neceïat klausuli? Cerat, ka svarîga tikðanâs nenotiks? Daþreiz mçs tâ rîkojamies neapzinâti, lai izvairîtos no pastâvîgâ spiediena, kurð kïûst neizturams.
9. Disociatîvie momenti. Stipri traumçjoðu notikumu rezultâtâ var rasties un atkârtoties stâvoklis, kad cilvçks „atslçdzas” no notiekoðâ, neapzinâs, kas ar viòu notiek, tâ vietâ atkal un atkal pârdzîvojot traumçjoðos notikumus. Kâ tâdos gadîjumos reizçm saka, ka „visu laiku ir acu priekðâ”. Ja tâ notiek un atkârtojas, svarîgi saprast, ka tâ ir normâla psihes reakcija un nenormâliem notikumiem, un vçrsties pçc palîdzîbas pie speciâlistiem.
10. Sajûta, ka jûs esat slazdâ. Daþreiz mçs sâkam vainot savâ bçdîgajâ stâvoklî visus apkârtçjos - priekðniekus, politiíus, neapzinîgus cilvçkus, entropijas spçkus... Mçs aizmirstam, ka pat vissmagâkajâs situâcijâs mums ir gara brîvîba, un atdodam visu varu pâr sevi citiem.
11. Vaina. Vienas no aktîvistu vismîïâkajâm lamatâm, îpaði, kad viòi uzzina par pasaules krîþu mçrogiem un iemesliem. Sevi var vainot praktiski par visu – laidi pasaulç bçrnu, tâtad esi vainîga pasaules pârapdzîvotîbâ un pakïautîbâ patriarhâtam; tev nav bçrnu, tâtad domâ tikai par sevi vai arî varçji adoptçt kâdu, kam nav vecâku. Saòem algu par aktîvista darbu, nesaòem algu un dzîvo uz citu rçíina, çd çdienu, elpo gaisu. Vaina ir ïoti viltîga sistçmas daïa, kura neïauj mums produktîvi strâdât, vienoties, dzîvot savu îsto dzîvi.
12. Bailes. Paðas par sevi bailes vai nedroðîba – tas ir normâli. Problçma ir tajâ, ka mçs neprotam atlaist un pârvaldît ðîs bailes, tâs tiek uzskatîtas par kaut ko apkaunojoðu. Tâ bailes, tâpat kâ nogurums, krâjas zem superaktîvista bruòâm un pamazâm saindç mûs, sasaistot mûsu prâtu un neïaujot kustçties. Bez tam, mûsu ðíietamâ bezbailîba râda sliktu piemçru jaunajiem aktîvistiem, kas mûs redz un sâk domât, ka ir kauns baidîties no HIV/AIDS pandçmijas vai vardarbîbas ìimenç.
13. Dusmas un cinisms. Tâpat kâ bailes arî dusmas ir dabiska reakcija. Nepatikðanas sâkas tad, kad mçs dusmojamies visu laiku uz visiem, vai gluþi otrâdi slçpjam un racionalizçjam savas dusmas. Otrais îpaði spilgti raksturîgs meitençm un sievietçm, ko sabiedrîba, kâ likums, mâca bût savaldîgâm, bet sievieðu niknuma izpausmes izsmej. Apspiestas dusmas pârvçrðas par cinismu.
14. Nespçja just lîdzi / sastingums. Kad ârçjie stimuli ir pârslogojuði mûsu nervu sistçmu, tâ pârstâj tos uztvert. Stipru emociju iedarbîbas rezultâtâ aktîvisti var vispâr pârstât kaut ko just, iestâjas emocionâlâ truluma stâvoklis. Gadâs, ka mçs sâkam izmantot daþâdus stimulatorus, tâdus kâ alkohols, narkotikas, ekstremâlie sporta veidi, pârmçrîgs darba daudzums, lai kaut ko justu. Interesanti, ka darbs stresa situâcijâs veicina adrenalîna izstrâdi, ïaujot cilvçkam justies dzîvam, un tâpçc apstâties, atteikties no adrenalîna un atpûsties kïûst aizvien sareþìîtâk.
15. Atkarîba. Saistîta ar iepriekðçjo simptomu. Daþreiz stresa ietekmç aktîvisti izmanto alkoholu, narkotikas, çdienu, seksu, videospçles un citus stimulatorus, lai kaut uz laiku aizbçgtu no problçmu pilnâs realitâtes. Ja problçmas netiek risinâtas, ïoti viegli attîstâs atkarîba.
16. Grandiozitâte: pârmçrîga sava darba svarîguma sajûta. Ja darbs kïûst par mûsu personîbas centru, iespçjams, tâ notiek tâpçc, ka tas baro mûsu ego, mûsu sava svarîguma sajûtu. Bez tam, „svarîgs darbs” ïauj mums nenodarboties ar sevi, savâm attiecîbâm, savu ìimeni. Daudzi aktîvisti un misionâri tika noveduði sevi lîdz garîgiem traucçjumiem, bet savas attiecîbas lîdz sabrukumam, jo viòu darboðanâs lielâ mçría labâ viòiem likâs svarîgâka nekâ tas, kas pieprasîja viòu tûlîtçju uzmanîbu ðeit un tagad. Aktîvisms – tâ nav vieta, kur slçpties no personîgajâm problçmâm, bet izaugsmes un attîstîbas ceïð.
Avots: Laura van Dernoot Lipsky grâmatas „Traumas pârvaldîba: Ikdienas rokasgrâmata kâ rûpçties par sevi, rûpçjoties par citiem” (Trauma Stewardship: An Everyday Guide to Caring for Self While Caring for Others) apskats.