Atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem (AGIHAS)+371 20207737 (ik dienu pl. 9 - 21)
agihas.lv@inbox.lv

 
   
59375

Biedrības AGIHAS atklātā vēstule
Apskatīt komentārus (0)


29.06.2015


Cien. Laimdotai Straujumai, Ministru prezidentei
God. Jānim Reiram, finanšu ministram
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai
Rīgā, 2015. gada 29.jūnijā

Par iespēju rast līdzekļus HIV pacientu ārstēšanas agrākai uzsākšanai

Latvijas Atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem pauž neizpratni par valdības kavēšanos atbalstīt Veselības ministrijas iniciatīvu uzsākt agrāku HIV pacientu terapiju atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību un Profilakses centra vadlīnijām. Tās paredz, ka HIV pacientu ārstēšana ir jāuzsāk, kad imūnās sistēmas šūnu skaits organismā ir zemāks par 350 vienā kubikmilimetrā. Dažās valstīs pacienti saņem ārstēšanas terapiju jau gadījumos, kad šūnu skaits ir zem 500. Diemžēl Latvijā HIV pacientu ārstniecību kompensē no 200 šūnām. Tas nozīmē, ka Latvija patlaban ir vienīgā valsts Eiropā, kur HIV inficēto pacientu ārstēšana ar antiretrovirālām zālēm tiek uzsākta jau AIDS stadijā, kad cilvēka imunitāte ir galēji novājināta un nereti pamatslimībai ir pievienojušās smagas blakusslimības kā vēzis, tuberkuloze u.c. Novēlota ārstēšanas uzsākšana veicina infekcijas transmisiju gadījumu skaitu un tāpēc Latvijā vīrusa izplatība notiek ievērojami straujāk nekā citās valstīs.

Kopš 2008. gada strauji pieaug HIV inficēšanās tieši heteroseksuālās transmisijas ceļā, tāpēc ar šo neārstējamo slimību saslimst daudz jaunu sieviešu un bērnu. HIV inficēto grūtnieču skaits 2013. gadā pieaudzis par 14 gadījumiem, bet bērnu skaits, kuri inficējušies no mātes − par 3 gadījumiem (kopumā 2013. gadā infekcija diagnosticēta 10 bērniem), liecina Slimību un profilakses kontroles centra dati. Arī AIDS izplatība Latvijā ir augstākā ES valstīs. Savlaicīgi un sekmīgi ārstējot HIV inficētos, iespēju nodot infekciju tālāk sabiedrība var samazināt līdz nullei, taču Latvijā tas netiek darīts.

Kā attaisnojums tiek piesaukts naudas trūkums. Taču mēs uzskatām, ka finansējums ir, tikai tas netiek izmantots. Proti, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) budžetā katru gadu veidojas ievērojams līdzekļu pārpalikums par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Lielākā daļa šo līdzekļu tiek novirzīti mērķiem, kas nekādi nav saistīti ar medikamentu apmaksu un pacientu ārstēšanu - valsts veselības institūciju uzturēšanai, slimnīcu parādu segšanai u.c.

Piemēram, 2014.gadā no ZVA budžeta pārpalikuma 613 000 eiro apmērā tikai aptuveni ceturtā daļa jeb 160 tūkstoši eiro tika novirzīti zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas sistēmai. 247 000 eiro tika paredzēti valsts galvotā aizdevuma saistību apmaksai Ludzas medicīnas centram un Kuldīgas slimnīcai, 70 000 eiro - Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darba uzlabošanai, 70 000 eiro - Veselības inspekcijai, 31 000 eiro - Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja saimnieciskiem tēriņiem, 18 000 - Valsts asinsdonoru centra parādu segšanai, bet 14 000 eiro - Valsts sporta medicīnas centram aparatūras iegādei.

Uzskatām, ka slimnīcu parādus un dažādus saimnieciskus izdevumus nav pareizi segt no budžeta, kas paredzēts slimu cilvēku, tostarp arī HIV pacientu, nodrošināšanai ar valsts apmaksātām zālēm.
Vēlamies atgādināt, ka ZVA budžetā līdzekļi no maksas pakalpojumiem galvenokārt veidojas no zāļu ražotāju veiktajiem maksājumiem par zāļu reģistrāciju, medikamentu drošības uzraudzību u.c. Līdz ar to arī šīs naudas tērēšana būtu saistāma tikai un vienīgi ar zāļu iegādi. Uzskatām, ka arī ZVA budžetā ietaupīto līdzekļu novirzīšana HIV pacientu zāļu iegādei ir viens no veidiem, kā nodrošināt racionālu un taisnīgu veselības nozares finansējuma pārdali. Turklāt valsts kompensēto medikamentu budžets ir viscaurskatāmākais un to izlietojuma pamatotību ir viegli pārbaudīt, ko nevar teikt par līdzekļu izmantošanas lietderības pārbaudi citās veselības aprūpes sistēmas izdevumu sadaļās.

Kā liecina Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas aprēķini izdevumā Veselības Ekonomists 2015.gada 3.numurā, savlaicīgas HIV pacientu terapijas uzsākšanai 2015. gada 1. jūlijā būtu nepieciešami 184 212 eiro, un vienlaicīgi tas radītu ietaupījumus slimnīcu un ambulatoro iestāžu budžetos. Ir pierādīts, ka, uzsākot novēlotu HIV pacientu ārstēšanu, uzturēšanās laiks slimnīcā ir par 5-8 dienām garāks nekā pacientiem, kurus ārstē laikus. Arī PVO atzīst  − jo agrāk tiek uzsākta HIV pacientu terapija, jo tā ir izmaksu efektīvāka. Lai gan šāda pieeja palielina ārstēšanās izmaksas īstermiņā, pētījumi apliecina, ka 10 gadu laikā ieguvumi no agrīnas/profilaktiskas ārstniecības sedz vai pat pārsniedz izmaksas, norādīts Veselības Ekonomistā.

Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir uzsvērusi, ka valsts pārvaldē svarīgi ir veikt strukturālās reformas, lai nodrošināt efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Uzsākot agrīnu HIV inficēto pacientu terapiju, minētais princips uzskatāmi tiktu īstenots praksē - tiktu nodrošināta strukturēta pieeja veselības aprūpes budžeta plānošanā, jo ieguldītie līdzekļi sniegtu ietaupījumu un atdevi ilgtermiņā. Šādu pieeju atbalsta arī Latvijas Veselības ekonomikas asociācija, savā izdevumā norādot – bez antiretrovirālās terapijas HIV infekcijas tālākas nodošanas iespējamība seksuālā ceļā ir 12 uz 100 persongadiem, kas nozīmē, ka 100 neārstēti inficēti cilvēki gada laikā var tālāk inficēt vēl 12 personas, kas nozīmē arī attiecīgi lielākas veselības budžeta izmaksas ārstēšanai.

Ar cieņu,
Andris Veiķenieks,
"Atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem" valdes priekšsēdētājs.

 


 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA