Noderīga informācija un raksti

Kad sākt ārstēšanu

Ir vairāki jautājumi, kas jāņem vērā pirms terapijas uzsākšanas.

  1. Pirmkārt – cilvēkam ir jābūt gatavam sākt terapiju.

Tas paredz:

  • izpratni par to, ka terapija uzlabos veselības stāvokli

  • izpratni par to, ka 100% līdzestība nozīmē katras devas lietošanu

  • izpratni par to, ka 100% līdzestība nozīmē sekot visām rekomendācijām attiecībā uz ēšanu

  • izpratni, ka blakusefekti parasti būs mēreni un ar tiem ir iespējams tikt galā.

Visi šie „nemedicīniskie” aspekti ir ļoti svarīgi.

Cilvēkam jābūt iesaistītam terapijas procesā vēl pirms tās sākuma.

Citādi nav iespējams sasniegt labu līdzestības līmeni, attīstīsies rezistence un terapija būs nolemta neveiksmei.

  1. Otrkārt, parasti visiem, kam tiek novēroti ar HIV saistīti simptomi, ieteicams sākt terapiju (pie jebkura CD4 skaita).

  2. Treškārt, ieteicams sākt terapiju pirms tam, kad CD4 skaits noslīdēs zemāk par 200 šūnām/mm³, neskatoties uz simptomu esamību vai trūkumu.

Kāpēc tiek lietoti trīs un vairāk preparāti

Kad pirmo reizi tika radīti preparāti pret HIV, tos lietoja pa vienam vai kombinācijā no diviem preparātiem.

Abos gadījumos terapijas efekts ilga dažus mēnešus, maksimāli gadu vai divus, bet rezistence pret preparātiem attīstījās ļoti ātri.

Kombinācijās tiek izmantoti trīs vai vairāk preparātu, jo neviens no tiem nav pietiekoši iedarbīgs, lai to varētu lietot vienu pašu.

Dažas kombinētās terapijas piedāvā trīs vai vairāk preparātus vienā tabletē, bet ir svarīgi atcerēties, ka tādā gadījumā darbojas trīs preparāti.

Vīrusu slodzes samazināšana līdz mazāk nekā 50 kopijām/ml

Lai gan cilvēks uzsāk terapiju, lai uzlabotu un saglabātu savu veselību, lielākajā daļā rekomendāciju par vienu no galvenajiem terapijas mērķiem minēts uzdevums pazemināt vīrusu slodzi līdz nediagnosticējamam līmenim (mazāk kā 50 kopijas/ml).

Kombinācijas, kur izmanto trīs un vairāk preparātus, spēj sasniegt to 50-80% gadījumu, kad terapija tiek lietota pirmo reizi, pat ja rezistences analīzes nespēs to noteikt.

Ja vīrusu slodze jums ir samazinājusies līdz tādam zemam līmenim, jūs savlaicīgi lietojat visus preparātus, tad rezistences attīstības iespēja ir ļoti maza. Tad jūs varēsiet lietot vienus un tos pašus preparātus daudzus gadus.

Blakusefekti

Visi pārdzīvo par blakusparādībām vēl pirms terapijas uzsākšanas.

Taču lielākajai daļai izdodas saglabāt normālu dzīvesveidu, lietojot terapiju. Ja rodas blakusefekti, ar tiem bieži vien ir samērā vienkārši cīnīties:

  • Lielāka daļa blakusefektu, kā likums, ir mēreni spēcīgi.

  • Bieži tos var samazināt ar vienkārši lietojamām zālēm

  • Pastāv nenozīmīgs nopietnu blakusefektu parādīšanās risks, bet jūsu ārstam tie jāapsteidz, veicot regulāras apskates.

Taču daudzi samierinās ar blakusefektiem, lai gan viņi varētu nomainīt terapiju, un tas nav pārāk labi.

Ja jums ir kaut kādas blakusparādības, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Jums ir jābūt pārliecinātam, ka ārsts precīzi saprot, kādā veidā blakusefekti jūs ietekmē.

No nopietnākiem blakusefektiem var izvairīties nomainot preparātus pret alternatīviem.

Pirms terapijas sākuma izpētiet, kādas blakusparādības izraisa preparāts, ko jūs plānojat lietot.

Pajautājiet ārstam, cik augsta ir to rašanās ticamība. Pajautājiet, cik daudz cilvēku ir pārtraukuši terapiju blakusparādību dēļ. Pat samērā aptuveni dati palīdzēs gūt priekšstatu par to, kas jūs sagaida.

Vai es varēšu nomainīt terapiju?

Ja jums ir sarežģīti sekot pirmajai kombinācijai, ko jūs sākāt lietot, vai blakusparādības nemazinās pēc pirmajām nedēļām vai mēnešiem, varbūt eksistē alternatīvais preparāts, ko jūs varētu lietot.

Ja tā ir pirmā kombinācija, ko jūs lietojat, tad jums ir milzīga izvēle. Nevajag mēnešiem ilgi samierināties ar būtiskiem blakusefektiem.

Jums nevajag turpināt lietot preparātu, lai pierādītu kaut ko sev vai izpatiktu savam ārstam. Ja jūs zināt, ka kaut kas nav tā, kā vajag, palūdziet, lai ārsts nomaina preparātu. Nav universālu zāļu, kas derētu visiem.

Vai var uz laiku pārtraukt terapiju?

Pēc terapijas uzsākšanas labāk to nepārtraukt, izņemot gadījumus, kad to iesaka ārsts.

Lai sasniegtu efektu no ārstēšanas, nepieciešams ieņemt katru devu noteiktajā laikā. Jo ilgāk jūs saņemat terapiju, jo ilgāk ir jāsaglabājas efektam.

Ja terapija iedarbojas efektīvi un jūs sākat justies labāk, joprojām svarīgi turpināt savlaicīgi lietot katru preparātu devu.

  • Pārtraukt terapiju pat uz īsu laika periodu nav ieteicams. HIV līmenis asinīs – vīrusu slodze – var ļoti ātri atkal paaugstināties (no nediagnosticējama līdz vairākiem tūkstošiem dažu dienu laikā). Katrs ārstēšanas pārtraukums arī velk sev līdzi rezistences attīstības risku.

  • Terapijas pārtraukšanai var būt jēga, ja jums ir augsti CD4 skaita rādītāji un ļoti smagi blakusefekti.

  • Ja jūs gribat pārtraukt terapiju, ir svarīgi vispirms lūgt padomu ārstam. Dažus preparātus nepieciešams pārtraukt lietot visus reizē, dažus – atsevišķi. Nevirapīns, efavirenzs un ZTS saglabājas asinīs ilgāk nekā AZT. Pret tiem tik pat ātri izstrādājas rezistence. Visu trīs preparātu vienlaicīga lietošanas pārtraukšana ļaus vīrusam dažu nedēļu laikā izstrādāt rezistenci.

Narkotikas, alkohols un papildus terapija

Daži preparāti savstarpēji mijiedarbojas ar narkotikām, metadonu un papildus vai netradicionālo terapiju.

Tāda savstarpējā mijiedarbība var izraisīt sarežģījumus.

Dažreiz tas izsauc narkotikas satura asinīs paaugstināšanos līdz bīstamam līmenim.

Dažas narkotikas var pazemināt ARV preparātu līmeni asinīs, radot rezistence risku.

Tāpēc ir svarīgi, lai jūsu ārsts zinātu par visiem preparātiem vai piedevām, ko jūs lietojat, pat ja jūs to darāt ļoti reti. Ārsta pienākums ir glabāt noslēpumā tādu informāciju.

Alkohols savstarpēji nemijiedarbojas ar HIV terapiju. Taču pārmērīga alkohola lietošana, kā arī narkotiku lietošana, var ietekmēt līdzestību. Labāk, ja speciālisti, kas ar jums strādā, zinās par to.

Kas ir blakusefekti?

Parasti preparātiem veic testēšanu un tie tiek licenzēti palīdzībai pie noteiktas saslimšanas. Ja tie atstāj papildus iespaidu uz organismu, to sauc par blakusefektiem vai preparāta toksiskumu.

Svarīgi saprast, ka daudzi blakusefektu simptomi ir līdzīgi slimību simptomiem. Pie saslimšanas ir nepieciešamas citas ārstēšanas metodes.

Vai visiem preparātiem ir blakusefekti?

Gandrīz visiem preparātiem ir tādas vai citādas blakusparādības, kas lielākajā daļā gadījumu ir mērenas un ar tām ir vienkārši tikt galā.

Dažreiz blakusefekti ir tik maz izteikti, ka tiem reti pievērš uzmanību.

Dažreiz tie rodas tikai nenozīmīgai cilvēku daļai, kas lieto preparātu.

Dažos gadījumos blakusefekti kļūst acīm redzami tikai pēc licenzēšanas un preparāta apstiprināšanas, kad daudz lielāks cilvēku skaits sāk to lietot ilgāku laiku, nekā sākotnējos pētījumos.

Visiem preparātiem ir blakusefekti, taču ne visiem cilvēkiem, kas šos preparātus lieto būs vienādi blakusefekti un tie izpaudīsies vienlīdz spēcīgi.

Preparātam pievienotā instrukcija informē par visiem iespējamiem ar doto preparātu saistītajiem blakusefektiem. Instrukcijā ir arī cita noderīga informācija: kā lietot preparātu, iespējamā mijiedarbība ar citiem zāļu līdzekļiem u.tt.

Cik vienkārši ir nomainīt preparātu?

Ja jūs uzsākat terapiju pirmo reizi, jums, kā likums, būs lielas iespējas preparātu izvēlē un maiņā, kamēr jūs neatradīsiet to kombināciju, kas būs efektīva un ko jūs labi panesīsiet.

Bieži cilvēkiem terapijas sākumā nepiedāvā izvēli. Taču, jo mazāk preparātus jūs esat lietojuši pagātnē, jo lielāka jums ir izvēle.

Ja jūs maināt preparātu nepanesības dēļ, parasti, ja nepieciešams, jūs varēsiet vēlāk pie tā atgriezties. Tas, ka jūs jau kaut kad esat lietojuši preparātu, nenozīmē, ka jūs esat izmantojuši savu iespēju pie tā atkal atgriezties. Vienīgais preparāts, ar kuru to nedrīkst darīt – abakavirs. Ja jums ir hiperjūtība pret abakaviru, jūs nedrīkstat to lietot nākotnē.

Dažreiz pēc pirmajām nedēļām vai mēnešiem blakusefekti pāriet, bet ne vienmēr. Pirms terapijas maiņas izlasiet nodaļas par visiem blakusefektiem, kur dotas rekomendācijas, cik ilgi varētu būt konkrētais simptoms.

Vai blakusefektus var paredzēt?

Kā likums, nevar iepriekš paredzēt, cik vienkārši vai sarežģīti jums būs lietot to vai citu preparātu. Dažreiz blakusefektu risks palielinās, ja jums jau ir blakusefektiem līdzīgi simptomi.

Piemēram, ja parasto aknu analīžu rezultāti parāda paaugstinātu enzīmu līmeni, tas var paaugstināties, ja jūs lietosiet nevirapīnu. Ja jums pirms terapijas sākuma ir paaugstināts holesterīna un triglicerīda līmenis, tad ir liela iespēja, ka tie palielināsies lietojot proteāzes inhibitorus.

Kāda saistība ir starp blakusefektiem un līdzestību?

Neskatoties uz to, vai jūs uzsākat terapiju pirmo reizi, vai ilgāku laiku lietojat preparātus pret HIV, jūsu ārstam bija jārunā ar jums par līdzestības nozīmi.

Kā piespiest ārstu to izdarīt...

Diemžēl tā ir taisnība, ka:

  • daži ārsti sliecas uzskatīt, ka viņu pacienti pārspīlē blakusefektus. Kā likums, ārsti domā, ka pacienti pārvērtē blakus efektus, kas nav tik nopietni, kā apgalvo pacienti.

Tāpat ir taisnība, ka:

  • lielākā daļa pacientu nenovērtē blakusefektus. Parasti pacienti stāsta, ka tie ir mazāk neērti un mazāk viņiem traucē, nekā ir patiesībā, vai arī vispār aizmirst tos pieminēt.

Tas nozīmē, ka var būt liela atšķirība starp to, kas notiek patiesībā, un to, ko domā par to ārsti – tieši tāpēc blakusefektiem bieži netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.

Galvenie blakusefekti

Nelaba dūša, diareja un nogurums ir visparastākie blakusefekti.

Kā likums, pēc pirmajām nedēļām tie samazinās. Ļoti retos gadījumos slikta dūša un nogurums var izraisīt bažas. Tāpēc nepieciešams teikt ārstam par visām problēmām.

Palūdziet, lai ārsts izraksta jums zāles pret nelabumu un diareju, kad jūs pirmo reizi uzsāksiet terapiju, lai pēc nepieciešamības lietotu tās.

Ja joprojām nebūs rezultāta, iespējams, jums nepieciešams nomainīt terapiju.

Kā pateikt par blakusefektiem

Ja jūs gribat, lai ārsts saprastu, kas ar jums notiek un cik lielā mērā blakusefekti atstāj uz jums iespaidu, jums jāprot tos skaidri aprakstīt.

Iespējams, ir citi iemesli, kas izraisa blakusparādības, ko ārstam nepieciešams izskatīt (piemēram, diareju var būt izsaukusi saindēšanās ar pārtiku, bet zemu seksuālās aktivitātes līmeni – zems testosterona līmenis).

Vislabāk ir rakstīt blakusefektu dienasgrāmatu no jaunās terapijas sākuma brīža līdz nākošajai vizītei pie ārsta.

Biežums:

  • Cik bieži jums izpaužas simptomi?

  • Vienu reizi vai divas reizes nedēļā? Vienu reizi vai 5-10 reizes dienā?

  • Vai tie parādās naktī vai tikai dienā/

Ilgums:

  • Cik ilgi ilgst simptomi?

  • Ja jums ir nelabums vai galvassāpes, tas ilgst 20 minūtes, 3-4 stundas jeb atšķirīgus laika posmus?

  • Vai ir kāda likumsakarība ar kādu tās notiek piemēram, pēc preparāta ieņemšanas vai pēc vienādiem laika posmiem vēlāk?

Stiprums:

  • Cik stipri ir simptomi?

  • Bieži ir vērts tos aranžēt pēc skalas (no 1 – vājiem līdz 10 – pašiem stiprākajiem)

  • Skala – vērtīgs instruments, lai aprakstītu visu, kas attiecas uz sāpēm.

  • Aprakstīt blakusefektu stiprumu vajag tajā brīdī, kad jūs tos izjūtat, nevis vēlāk.

  • Vai jūs neesat ievērojis, kas palīdz samazināt vai apturēt blakusefektus.

Dzīves kvalitāte:

Tas tik tiešām palīdzēs ārstam saprast, cik sarežģīti jums ir pārciest blakusefektus. Daudzi samierinās ar hronisku diareju, nepaskaidrojot ārstam, ka tas neļauj viņiem aiziet uz bāru vai kino.

Ja jūs jūtaties pārāk uzbudināts vai nervozs, slikti guļat, esat grūtāk seksuāli uzbudināms, jums ir garšas sajūtu izmaiņas, vai arī jums ir pārāk nelabi, lai normāli ēstu, svarīgi, lai ārsts to saprastu.

Lipodistrofijas simptomus ir grūti novērtēt. Lai gan nelielas izmaiņas nerada problēmu, daudzi cilvēki ievēro, ka nopietnāki simptomi var pilnīgi pārmainīt viņu dzīves uztveri un kļūt par depresijas iemeslu.

Ja blakusefekti atstāj negatīvu iespaidu uz līdzestību (piemēram, jūs nelietojat visus preparātus noteiktajā laikā) un uz to, kā jūs uztverat ārstēšanu, pasakiet par to ārstam.

Kā klasificē blakusefektus

Lai gan ir nelielas atšķirības blakusefektu stipruma novērošanā, tie ir klasificēti no 1 līdz 4. 1. klase – ļoti mierīgi, 4. klase – ļoti smagi, dzīvību apdraudoši vai nepieciešama pacienta hospitalizācija.

  1. KLASE (Mierīgie): īslaicīgs (ātri pāriet) vai nenozīmīgs diskomforts; neierobežo aktivitātes; neprasa medicīnisku iejaukšanos/terapiju.

  2. KLASE (Vidējie): nenozīmīgi ietekmē ikdienas aktivitātes – iespējams vajadzīga palīdzība; neprasa/pieprasa minimālu medicīnisko iejaukšanos/terapiju.

  3. KLASE (Stiprie): ikdienas aktivitātes ir būtiski samazinātas – kā likums, vajadzīga palīdzība; vajadzīga medicīniska iejaukšanās/terapija; iespējams, vajadzīga aprūpe slimnīcā.

  4. KLASE (Potenciāli draudi dzīvībai): milzīgi ikdienas darbību ierobežojumi, vajadzīga nopietna palīdzība; medicīniskā palīdzība un liela iespēja, ka nepieciešami slimnīcas apstākļi.

Gaismas iela 19 k-8, 201, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv