Par cīņām ap tikumības grozījumiem
Apskatīt komentārus (0)
03.10.2018
Uzmanību! Šī ir pārpublikācija, nevis biedrības "Apvienība HIV.LV" viedoklis!
Avots: Tikumības likums atkal krustugunīs: puspatiesības un naudas vara | https://tikumiba.net/2018/10/02/tikumibas-likums-atkal-krustugunis-puspatiesibas-un-naudas-vara/ |
Biedrība Papardes zieds pieprasa izņemt no Izglītības likuma normas par tikumību, jo pēc to pieņemšanas jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība it kā pasliktinoties.
Atklātā vēstulē Saeimai un valdībai Papardes zieds un citas organizācijas apgalvo: pēc šo grozījumu pieņemšanas jau vairākus gadus skolēni saņem nepilnīgas zināšanas par savu ķermeni, reproduktīvo veselību un attiecībām, tādējādi ierobežojot iespēju jauniešiem saņemt drošas un faktos balstītas zināšanas par tēmām, kas 21. gadsimtā neizbēgami caurvij informācijas telpu masu medijus, sociālos tīklus u. c. Jauniešu zināšanu līmenis par savu ķermeni, veselību un attiecībām pēdējo gadu laikā ir krasi pasliktinājies, atspoguļojoties arī statistikā par sabiedrības veselību kopumā.
Kādi ir fakti, kas to apliecina?
Tiesa, dati par saslimšanu ar HIV ir uztraucoši: 2016. gadā Latvijā bija 18,5 jaunas HIV saslimšanas uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr ES vidēji 5,7. Taču 2015. gadā, kad minētie tikumības grozījumi vēl nebija pieņemti, situācijā bija līdzīga.
Runājot par citām seksuāli transmisīvajām slimībām, jāsecina, ka visbiežāk jauniešus skar saslimšana ar hlamīdijām un visvairāk saslimušo starp visiem pacientiem ir tieši 18 29 gadus vecie pērn bija 962 šādas saslimšanas šajā vecuma grupā. Taču, piemēram, 2014. gadā šajā vecuma grupā bija vēl vairāk saslimušo 1331. Ar sifilisu saslimušo skaits 2016. gadā šajā vecuma grupā pieauga līdz 52 gadījumiem, taču pērn nokritās līdz 35, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.
Kas attiecas uz jaunu meiteņu grūtniecību, SPKC dati liecina: meitenēm, kurām ir 14 vai mazāk gadu, pērn bija astoņi aborti, divus gadus iepriekš tikai divi. Taču 2011. gadā, kad tikumības grozījumu vēl nebija, šī vecuma meitenēm gadā bija pat 11 aborti. Tāpat nedaudz vecāku meiteņu grupā lielākais abortu skaits pēdējā desmitgadē bija 2010. gadā 279. Arī dzemdību skaits vecumā līdz 14 gadiem ik gadu svārstās, bet visvairāk 10 dzemdības bija 2013. gadā. 15 17 gadus sasniegušo meiteņu grupā dzemdību skaits toties ik gadu samazinās (skat. uzziņu). Redzams arī: desmitgades sākumā pārāk jaunās grūtnieces biežāk izvēlējās abortu, bet tagad lielākā daļa tomēr nolemj mazuli laist pasaulē.
Jāsecina, ka vēstules autori vismaz daļēji manipulē ar datiem, apgalvojot, ka jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība pasliktinājusies tieši pēc tikumības grozījumu pieņemšanas. Biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle to paskaidro šādi: Statistika gadu no gada mainās, un piebilst, ka datiem (kaut tos Papardes zieds piesaucis daudzviet) nemaz neesot tik liela nozīme. Man personīgi jau pat viena meitene, kura līdz 14 gadu vecumam ir pārtraukusi grūtniecību, šķiet daudz, teic I. Ķelle.
Īstais iemesls, kāpēc Papardes zieds un citas nevalstiskās organizācijas vēlas, lai tikumības pants no likuma tiktu izslēgts, ir lai tas būtu mūsdienīgs un tajā nebūtu runa par informāciju, ko nedrīkst skolās ienest.
Bet kas tad reāli mainījies pēc tikumības grozījumu pieņemšanas? Viens no Papardes zieda darbības virzieniem ir piedāvāt skolās nodarbības par tēmām par seksuālo un reproduktīvo veselību. Varbūt pēc likuma grozījumu pieņemšanas organizācijai grūtāk iekļūt izglītības iestādēs? Mēs dodamies uz skolām, kas pašas mūs aicina, tāpēc nē, ar šādām grūtībām nesaskaramies, atbild I. Ķelle.
Arī Valsts izglītības satura centra vecākā referente vispārējās izglītības jomā Sandra Falka nepastiprina, ka izglītības saturā būtu kaut kas mainījies pēc grozījumu pieņemšanas. Mūsu rīcībā nav apstiprinošu pierādījumu, ka šie grozījumi būtu atstājuši pierādāmu un izmērāmu ietekmi uz mācību saturu.
Pat Izglītības ministrs K. Šadurskis, kurš atklāti pauž uzskatu par tikumības likumu kā aizvēsturisku un kaut ko neiederīgu mūsdienām, noliedz, ka tas kaut kā varētu būt atstājis ietekmi uz izglītības saturu.
To apstiprina arī skolotāji pēc būtības nekas nav mainījies, jo likums neaizliedz pasniegt veselības mācību vai jebkādā citā veidā runāt par šīm tēmām, ja vien tas nav pretrunā ar bērnu aizsargājošām pamatvērtībām.
Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.
Pieprasījums premjeram M. Kučinskim
Septembra beigās Saeima noraidīja Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu premjeram M. Kučisnksim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto tikumības grozījumu atcelšanai. Deputātes bažas raisīja fakts, ka Papardes zieds saņēmis pamatīgu finansējumu no Džordža Sorosa dibinātā fonda Open Society Foundations (fonds pērn biedrību atbalstījis ar 61 529 eiro) ar neslēptu mērķi panākt tikumības likuma atcelšanu, kā arī tas, ka arī Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas darbojas no valsts budžeta līdzekļiem (!), piešķīris finansējumu 13 000 eiro šai pašai biedrībai, atbalstot tās centienus atcelt tikumības grozījumus. Sorosa fonda projekts REACH. MOVE CHANGE paredz «līdz 2018. gada parlamenta vēlēšanām panākt Izglītības likuma «tikumības grozījumu» atkārtotu pacelšanu politisko debašu dienaskārtībā ar mērķi veicināt šo grozījumu atcelšanu esošās vai nākamās Saeimas sasaukumā».
Saeimas deputāte lūdza izvērtēt, vai ārvalstu organizācijas apmaksātas aktivitātes nav uzskatāmas par iejaukšanos Latvijas valsts iekšējās lietās un vai mūsu likumus var nopirkt par naudu? Tāpat arī nav saprotams, kā valsts vienlaicīgi tērē naudu likuma ieviešanai dzīvē un tai pat laikā izdala naudu likuma atcelšanai. Par šiem jautājumiem deputāti diskutēja gan Saeimas komisijas sēdē, gan Saeimas plenārsēdē, tomēr parlaments pieprasījumu noraidīja, balsīm sadaloties puse uz pusi..
Jautājums paliek atklāts, tomēr lielo mēdiju žurnālisti lielākoties nesteidzas šo tēmu izvērst plašāk un atspoguļot sabiedrībai notiekošā dziļumu. Tā vietā varam lasīt un dzirdēt saīsinātu notiekošā atspoguļojumu puspatiesību un noklusējumu mērcē.
Atpakaļ