Noderīga informācija un raksti

Tagad daudziem cilvēkiem, kam ir HIV, diagnosticē C hepatītu. Tā esamība pieprasa daudz uzmanīgāku attieksmi pret ikdienas dzīvi un veselību. Mēs pacentāmies atrast atbildes uz pieciem pamatjautājumiem, kas saistīti ar C hepatītu.

1.Kāpēc cilvēkiem ar HIV vajadzētu satraukties, ka viņiem ir C hepatīts?

Liels skaits cilvēku, kas dzīvo ar HIV, ir ne tikai inficējušies ar HIV vīrusu, bet izrādās arī C hepatīta vīrusa nēsātāji. Divu infekciju klātbūtni organismā dēvē par dubultinfekciju. C hepatīts ir viens no izplatītākajiem cēloņiem, kas izraisa hroniskas aknu slimības, dodot spēcīgu triecienu cilvēka ar HIV veselībai. C hepatīta esamība var arī ietekmēt HIV terapiju, radīt izmaiņas.

Visiem HIV pozitīvajiem ieteicams veikt testēšanu uz C hepatīta vīrusa klātbūtni. Svarīgs  pienākums cilvēkiem ar HIV un tiem, kas viņiem sniedz medicīnisko palīdzību, ir C hepatīta inficēšanās profilakse tiem, kam nav šīs slimības, un riska samazināšana saslimt ar hroniskām aknu slimībām tiem, kas jau ir inficēti ar C hepatītu.

2. Kuri ir visvairāk pakļauti dubultinfekcijai?

HIV infekcijas un C hepatīta esamība vienlaikus ir raksturīga injicējamo narkotiku lietotājiem (50 – 90%), jo C hepatīta vīrusu viegli var pārnest ar asinīm. Šāds infekciju komplekts ir izplatīts arī starp hemofīlijas slimniekiem, kam pārliets liels daudzums asiņu, kurām nav veikta adekvāta apstrāde, lai iznīcinātu minētos vīrusus (asiņu produkti, kas izlaisti līdz 1987. gadam). Risks vīrusa infekciju nodot parenterāli vai dzimumceļā C hepatītam ir daudz zemāks nekā HIV infekcijai.

3. Kādas ir HIV un C hepatīta dubultinfekcijas īpatnības?

Hronisks C hepatīts attīstās 70% inficēto, savukārt 70% no viņiem izraisa hroniskas aknu slimības. HIV infekcijas un C hepatīta vienlaicīga klātbūtne organismā asociējas ar daudz augstāku C hepatīta vīrusa titru, daudz straujāku aknu slimību attīstību, kā arī ar daudz lielāku risku, ka būs aknu ciroze. Tāpēc C hepatīts uzskatāms par oportūnistisku infekciju HIV pozitīvajiem, bet ne par AIDS asociēto slimību. Tā kā oportūnistisko slimību kombinētā terapija un profilakse ļauj ievērojami pagarināt dzīvi cilvēkiem ar HIV, aknu slimības ASV kļuvušas par galveno hospitalizācijas un mirstības cēloni cilvēkiem ar HIV.

C hepatīta ietekme uz HIV infekcijas progresēšanu nav viennozīmīga. Kaut dažos pētījumos tiek norādīts, ka daži šī vīrusa tipi paātrina HIV infekcijas pāreju AIDS stadijā, šis jautājums joprojām paliek atklāts. Ja pacienti ar HIV infekciju un C hepatītu, saņemot kombinēto terapiju, dzīvo ilgāk, tad, lai izpētītu, kā C hepatīts ietekmē HIV infekcijas gaitu, ir nepieciešams ilgāks laiks.

4. Ko var iesākt dubultinfekcijas profilakses nolūkā?

Cilvēki, kas dzīvo ar HIV, var sevi pasargāt no inficēšanās ar C hepatītu. Šie izsargāšanās pasākumi palīdzēs novērst iespējamību, ka HIV infekcija tiks nodota citiem.

Pārtraucot injicēt narkotikas, tiks noslēgts galvenais ceļš, pa kuru C hepatīta vīruss iekļūst organismā. Lai sasniegtu šādu rezultātu, ieteicams iziet rehabilitācijas programmu. Ja cilvēks tomēr turpina durties, viņam vajadzētu lietot sterilus instrumentus katru reizi, kad viņš narkotikas ievada injicējot, kā arī nevajadzētu pieļaut šļirces, adatas, ūdens un narkotiku sagatavošanai nepieciešamo instrumentu atkārtotu lietošanu.

Zobu sukas, skuvekļus un citus priekšmetus, kuriem var būt kontakts ar asinīm, noteikti jālieto individuāli. Kaut nav informācijas, vai C hepatītu var nodot, tetovējoties vai liekot pīrsingu, šīs procedūras var būt saistītas ar risku inficēties ar citām patogēnajām slimībām gadījumā, ja rīki, ar ko veic testovēšanu vai pīrsingu, nav atbilstoši sterilizēti.

Risks C hepatītu nodot dzimumceļā ir diezgan zems, tomēr tas pastāv. Konsultējoties ar speciālistu, varēsit izvēlēties drošāko uzvedības veidu, kas samazinās iespējamību inficēties ar C hepatītu.

5. Kādas ir vispārējas rekomendācijas, kā izturēties pacientiem ar HIV un C hepatītu?

A) Cilvēkiem, kas ir inficēti ar HIV un C hepatītu, jāsaņem konsultācija par drošu dzīvesveidu.

B) HIV pozitīvajiem, kuriem apstiprināta diagnoze “C hepatīts”, ir nepieciešama informācija par to, kā nenodarīt pāri savām aknām un kā norit šī orgāna hroniskās slimības. Vajadzības gadījumā tie, kam ir dubultinfekcija, jānodrošina ar adekvātu ārstēšanu. Šiem cilvēkiem jāizvairās no alkohola pārmērīgas lietošanas. Atteikšanās no alkohola lietošanas vēlama arī tāpēc, ka nav izpētīts, kā slimības gaitu un progresēšanu iespaido pat nelielas alkohola devas. Pirms uzsākt jebkuru zāļu lietošanu (ieskaitot ārstniecības augus) vai alternatīvās medicīnas metožu izmantošanu, pacientam, kam ir dubultinfekcija, jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, jo var būt blakus iedarbība uz aknām.

C) Gadījumos, kad cilvēkiem ar HIV progresē C hepatīts, viņiem ieteicams potēties pret A hepatītu, tā kā šis vīruss vieglāk pārnesas cilvēkiem ar hroniskām aknu slimībām. Tāpat cilvēkiem, kam ir dubultinfekcija, tiek rekomendēta vakcīna pret B hepatītu, jo HIV pozitīvajiem pastāv liela iespējamība, ka var nodot arī šo vīrusu. Zināms, ka vakcīna ir nekaitīga HIV pozitīvajiem, un divām trešdaļām cilvēku, kas tika vakcinēti, izstrādājās antivielas. Testēšana uz antivielām pret A hepatītu pēc potēšanās nav vēlama, toties testēšana uz antivielām pret B hepatītu ir jāveic vienu līdz divus mēnešus pēc pirmās vakcinācijas sērijas. Tiem cilvēkiem, kuru organisms nav izstrādājis antivielas, vakcinēšana jāveic atkārtoti.

D) Kombinētā terapija neietekmē C hepatītu. Tajā pašā laikā tiem, kam ir dubultinfekcija, zāļu iedarbības blakusefekti var parādīties lielākā intensitātē, tādēļ kombinētā terapija jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Taču pētījumi rāda, ka vairumam cilvēku, kam ir dubultinfekcija, pēc kombinētās terapijas hepatīta simptomi nesaasinās.

E) Vairumā gadījumu hroniska C hepatīta ārstēšanai izmanto divas metodes: alfa interferona monoterapija ar interferonu un alfa interferona kombinēto terapiju un ribavirīnu. Ja nav HIV infekcijas, kombinētā terapija uzrāda labākus rezultātus (30 – 40%) nekā monoterapija (10 – 20%). Kombinētā terapija ir efektīvāka pret C hepatīta genotipiem Nr. 2 un Nr. 3, turklāt tā jālieto daudz īsāku periodu. Kaut kombinētajai terapijai ir vairāk blakņu, to plaši izmanto daudzās pasaules valstīs. Monoterapiju parasti izmanto, lai ārstētu tos pacientus, kam ir kontrindikācijas, lietojot ribavarīnu.

F) Kā liecina pētījumi, interferona monoterapijas iedarbība uz C hepatītu HIV pozitīvajiem pacientiem ir nedaudz zemāka, nekā HIV negatīvajiem, taču arī šiem datiem nav lielas statistiskas nozīmes. Pacienti, kuriem ir dubultinfekcija, diezgan labi panes monoterapiju. Nav veikti pētījumi, kādas varētu būt blakus parādības ilgstošai kombinētajai terapijai cilvēkiem ar dubultinfekciju, taču veiktie pētījumi liecina, ka tā ir labāka nekā monoterapija. Izmantojot kombinēto terapiju, HIV pozitīvajiem blakus parādības izpaužas daudz lielākā mērā. Kombinētā terapija C hepatīta ārstēšanai tiem, kas ir HIV pozitīvi, jāveic ļoti piesardzīgi līdz brīdim, kamēr būs veikti papildus pētījumi.

G) Cilvēki ar hronisku C hepatītu, kas turpina lietot alkoholu, riskē ar savām aknām, turklāt pretvīrusu terapijai viņiem var būt neefektīva. Tādēļ tiem, kas lieto antiretrovīrusu terapiju, ieteicama stingra alkohola abstinence, savukārt interferonu ļoti uzmanīgi jānozīmē tiem, kas nesen pārtraukuši lietot alkoholu. Parasti pirms terapijas sākšanas pusgadu ieteicams atturēties no alkohola. Iespējams, ka šiem pacientiem būs nepieciešama rehabilitācijas programma no alkohola.

H) Kaut tika veikts neliels skaits pētījumu par pretvīrusu terapijas izmantošanu, lai ārstētu hronisku C hepatītu cilvēkiem, kas atlabst pēc ilgstošas injicējamo narkotiku lietošanas, pastāv uzskats, ka interferona terapija asociējas ar iespējamiem recidīviem gan blakus parādību dēļ, gan tādēļ, ka interferonu ievada injicējot. Vēl mazāka ir to cilvēku ārstēšanas pieredze ar interferonu, kas ir aktīvi lietotāji. Papildu trauksmi rada fakts, ka šī grupa ir pakļauta riskam reinficēties ar C hepatītu. Kaut aktīvajiem lietotājiem vēlams pusgadu atturēties no alkohola lietošanas, ir nepieciešami papildu pētījumi, kādi ir šo pacientu ārstēšanas pozitīvie un negatīvie faktori. Neatkarīgi no tā cilvēkiem, kam ir bijušas problēmas ar alkohola lietošanu vai kuriem tās joprojām ir, terapija jāveic narkologa uzraudzībā. Pacienti var uzmanīgi iziet terapiju ar reoferonu, ārstējoties ar metadonu.

I) Tā kā daudziem, kam ir dubultinfekcija, novērojama arī depresija, viņi lieto narkotikas vai alkoholu, kas var ievērojami mazināt antiretrovīrusu terapijas efektu, hroniskā C hepatīta ārstēšana jāveic ārstam, kam ir pieredze, kā ārstēt cilvēkus, kam ir dubultinfekcija. Nav zināms, vai pēc ārstēšanas kursa ir nepieciešama atbalstošā terapija, taču ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem ir jāatturas no narkotiku lietošanas un uzvedības, kas var novest pie reinficēšanās ar C hepatītu. Tāpat nav vēlama alkohola lietošana.

Gaismas iela 19 k-8, 201, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv