AKTUALITĀTES
   
74654

Īstais laiks vakcinēties pret gripu
Apskatīt komentārus (0)


30.11.2016


Avots: VAKCINĒTIES PRET GRIPU - PAR UN PRET | Agnese Reķe | http://veseliba.espati.lv/index/view/raksts/Vakcineties-pret-GRIPU---PAR-un-PRET/id/3387/ |
********************
ĪSI PAR GRIPU UN VAKCĪNĀM
Gripas vīrusi pasaulē ir aktīvi visu gadu, taču tās aktivitāte ievērojami pieaug aukstos un mitros laikapstākļos, proti, rudenī un ziemā, kad vīrusa pārnešana kļūst daudz vienkāršāka. Gripas pirmās pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, bezspēks, drebuļi, sauss klepus, kaulu laušana un apsārtušas acis. Gripas simptomi parasti parādās 24 stundu laikā pēc inficēšanās, pēc tam saslimšana progresē strauji. Vidēji gripa tiek izslimota nedēļas laikā, taču īpaši saudzīgs režīms jāievēro vismaz divas nedēļas pēc slimošanas, jo gripas laikā organisms tiek novājināts un kļūst īpaši uzņēmīgs pret citām slimībām.

Tā kā gripas paveids katru gadu mainās, ik gadu tiek izstrādāta jauna gripas vakcīna, paredzot piemērotāko cirkulējošajam vīrusam. Parasti gripas aktīvā „sezona” ilgst vidēji 5-12 nedēļas. Statistikas dati liecina, ka visbiežāk ar gripu slimo bērni vecumā no 5-14 gadiem, taču saslimšana tiek novērota visās vecuma grupās.

Pati par sevi slimošana ar gripu nebūtu tik bīstama, taču problēmas rada iespējamās komplikācijas. Izplatītākā un bīstamākā gripas komplikācija ir pneimonija (tautā dēvētais „plaušu karsonis”), kas gripas gadījumā tiek izslimota ļoti smagā formā un to ir grūti ārstēt pat ar antibiotikām. Plaušu karsonis arī ir biežākais nāves cēlonis gripas slimniekiem. Gripa var saasināt arī visa veida hroniskās saslimšanas, kā arī palielināt iespēju saslimt ar citām bakteriālajām kaitēm novājinātās organisma imunitātes dēļ. Īpaši bīstami tas ir bērniem, veciem cilvēkiem, un cilvēkiem ar jau tā vāju imūno sistēmu.

KĀDOS GADĪJUMOS VAKCINĒTIES?
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti norāda, ka īpaši ieteicams pret gripu vakcinēties būtu cilvēkiem, kam saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks. Šajā grupā ietilpst grūtnieces, cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu (piemēram, astmu), sirds un asinsvadu, nieru un vielmaiņas slimībām, kā arī bērni no 6-23 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret gripas vīrusiem un cilvēki pēc 65 gadu vecuma, kad imunitāte ir ievērojami mazinājusies, bet hronisku slimību risks – paaugstinājies. Iesaka vakcinēties arī tiem, kas gripas sezonā plānojuši veikt jebkāda veida operācijas – gripa pasliktina imunitāti un apgrūtina brūču dzīšanu, tādejādi paildzinot atveseļošanās gaitu. Vakcinēties būtu vēlams arī tiem, kuriem ikdienas darbs ir saistīts ar atrašanos publiskā vietā un kontaktu ar cilvēkiem.

Kam valsts sedz 50% vakcīnas izdevumu – vērtīgi zināt. Latvijā īpašajām riska grupām (grūtniecēm, bērniem vecumā no 6-23 gadu vecumam, pieaugušajiem pēc 65 gadu vecuma u.c. – pilno sarakstu skatīt Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā) valsts kompensē pretgripas vakcīnu 50% apmērā.

JA VAKCINĒSIES – NESASLIMSI?
Diemžēl gripas vakcīnas efektivitāte nav simtprocentīga, tomēr lielākajā daļā gadījumu cilvēki, kas pret gripu vakcinējas, ar to neslimo. Gadījumos, ja tomēr gadās saslimt, gripa tiek pārdzīvota daudz vieglākā formā, un izveseļošanās process norit ievērojami ātrāk. Arī komplikāciju risks tad ir ievērojami mazāks.

Pretgripas vakcīnu efektivitāte mainās arī laika griezumā no gada uz gadu – gadās reizes, kad izstrādātās vakcīnas pret cirkulējošo vīrusu ir īpaši efektīvas, bet pieredze rāda, ka ir bijuši arī gadi, kad izstrādātās vakcīnas strādā ar mazliet mazāku efektivitāti.

PRET VAKCINĒŠANOS
Pirmais pret arguments, ko cilvēki min, ir iespējamās blakusparādības. Tomēr ārsti atgādina - parasti, gadījumos, ja cilvēkiem iepriekš nav novērota alerģiska reakcija pret vakcīnām, ievērojamas blakusparādības jeb blaknes nav novērojamas. Atsevišķos gadījumos injekcijas vietā var parādīties neliels apsārtums. Iespējama arī īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz aptuveni +37,5 grādiem, taču tā nenorāda uz to, ka ir saķerta gripa vai kāda cita saslimšana. Cilvēkiem, kas iepriekš piedzīvojuši alerģiskas reakcijas vakcīnu dēļ, būtu ieteicams pirms vakcinēšanās lēmuma pieņemšanas konsultēties ar ģimenes ārstu.

Viens no faktoriem, kas liek apdomāt iespēju vakcinēties pret gripu, ir finansiālais aspekts. No vienas puses, vakcinācijā pret gripu tev ir jāiegulda finansiālie līdzekļi (vidēji vakcīna maksā 7-8 eiro) vēl pirms saslimšanas un pastāv taču iespēja, ka arī nevakcinējoties izdosies no gripas izvairīties. Bet no otras puses – vakcinēties ir ievērojami lētāk, nekā slimot. Ja ar gripu gadīsies saslimt, ārstniecībā un medikamentos profilaksei nāksies ieguldīt ievērojami vairāk līdzekļu.

Pirms lem par vai pret vakcināciju, atsauc atmiņā savu slimību vēsturi – vai tu slimo bieži? Kad pēdējo reizi kļuvi par gripas upuri? Vai savās mājās vai darbavietā ikdienā saskaries ar kādu cilvēku, kas teju ik gadu slimo ar gripu, tā palielinot tavu saslimšanas risku?

JA VAKCINĒTIES, TAD KAD?
Gadījumā, ja pieņemts lēmums pret gripu vakcinēties, ārsti iesaka to darīt vismaz 2 nedēļas pirms paredzētā gripas uzliesmojuma. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – pēc vakcīnas injekcijas, organisms pret gripu kļūst imūns aptuveni 10 dienu laikā. Tomēr vakcinēties nav par vēlu arī epidēmijas laikā.




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Gaismas iela 19 k-8, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv