AKTUALITĀTES
   
53896

Eiropas Komisija vērtē veselības politiku
Apskatīt komentārus (0)


19.04.2015


EIROPAS KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Ziņojums par valsti - Latvija (2015) {COM(2015) 85 final} | http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/cr2015_latvia_lv.pdf |
Šis ir Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments. Tas nav Eiropas Komisijas oficiālā nostāja un tas neskar šādas nostājas.
<...
2.4. VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA
Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēma ir mazais valsts finansējums un lielie tiešie maksājumi, kurus iedzīvotāji maksā paši; tāpēc liela daļa iedzīvotāju nevar apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības. Gan valsts veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju, gan kopējie veselības aprūpes izdevumi ir vieni no mazākajiem ES. Vienlaikus salīdzinoši maza veselības aprūpes izdevumu daļa ir atvēlēta sabiedrības veselības vajadzībām, piemēram, slimību profilakses programmām.
Izmaksu dēļ neapmierinātas veselības aprūpes vajadzības ir ievērojamākās ES dalībvalstu vidū. Turklāt bažas vieš samērā biežie kukuļošanas un neoficiālo maksājumu gadījumi, jo izmaksas jau ir ievērojams šķērslis taisnīgai veselības aprūpes pieejamībai. Galvenie iedzīvotāju veselības stāvokļa rādītāji (piemēram, paredzamais mūža ilgums) ir slikti, un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju augstā mirstība pasliktina demogrāfiskās problēmas. Darbspējīgā vecuma (proti, no 20 līdz 64 gadiem) iedzīvotāju mirstības rādītājs ir otrais augstākais ES; tas ir iemesls Latvijas darbaspēka skaita kritumam par 3,9 % 2012. gadā (aplēse).
2014. gadā tika piešķirti papildu līdzekļi, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tomēr maz ticams, ka tas radīs ievērojamus uzlabojumus. Papildu finansējums tika izmantots, lai nedaudz samazinātu pacienta iemaksas, samazinātu gaidīšanas laiku uz ārstu speciālistu konsultāciju, finansētu papildu onkoloģisko diagnostiku un laboratorijas izmeklējumus un palielinātu vismazāk atalgoto veselības aprūpes darbinieku algas (lielākoties pateicoties minimālās algas kāpumam). Veselības ministrija vēlas turpināt palielināt ambulatoro pakalpojumu finansējumu un samazināt līdzmaksājumus par zālēm un slimnīcas aprūpi. Tā vēlas arī palielināt rezidentūras vietu skaitu, īpaši laukos, nostiprināt ģimenes ārstu “norīkošanas” funkciju un ieviest e-veselības lietotnes. Tas atbilstu Padomes ieteikumam. Tātad 2014. gada oktobrī pieņemtā Sabiedrības veselības stratēģija 2014.–2020. gadam ir pasākums pareizajā virzienā.
Nav garantēts pienācīgs un stabils vidēja termiņa finansējums, ko izmantot, lai risinātu iepriekš minētās problēmas un paātrinātu veselības aprūpes sistēmas reformas.
Neaizsargātām sabiedrības grupām veselības aprūpe ir pieejama ierobežota mērā. Nav pietiekami stabilas primārās aprūpes un nosūtījumu sistēmas; nav ieviestas klīniskās pamatnostādnes; gaidīšanas laiks uz ārstu speciālistu konsultācijām un vēža diagnostiku ir salīdzinoši ilgs; nav pietiekamu darba stimulu ģimenes ārstiem; trūkst slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumu; nav ieviesta darbaspēka veselības aprūpes stratēģija, lai risinātu tādas problēmas kā sabiedrības novecošana, darbaspēka nepietiekamība, mazas algas un prasmes. Vienlaikus ir iespējas uzlabot efektivitāti saistībā ar pacientu ievietošanu slimnīcā, piemēram, saistībā ar diagnozes grupu finansēšanas sistēmu slimnīcās un e-veselības lietotņu ieviešanu. Arī slimnīcu pārvaldības pārskatatbildība un pārredzamība raisa bažas.
Infrastruktūras kartēšana, kas jāpaveic līdz 2015. gada jūlijam, varētu kalpot par pamatu visiem lēmumiem par struktūrfondu finansētiem infrastruktūras ieguldījumiem.
...>
**************************
Lasiet arī: NRA.lv | "EK vērtē sociālo un veselības politiku" | Inga Paparde, 25.marts | http://nra.lv/latvija/137143-ek-verte-socialo-un-veselibas-politiku.htm




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Gaismas iela 19 k-8, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv