AKTUALITĀTES
   
73534

Dzīvojam! The Lancet
Apskatīt komentārus (0)


13.10.2016


Tulkojums latviešu valodā - «Apvienība HIV.LV»
Nesen žurnālā «The Lancet» tika publicēts detalizēts pārskats par visas pasaules iedzīvotāju veselības stāvokli 2015. gadā. Šī pārskata veidošanā piedalījās 1870 speciālisti no 127 valstīm, kas ļāva izstrādāt precīzu ainu un noteikt pamata slimības, ar kurām cilvēki slimo dažādos pasaules reģionos. Pārskatā tika iekļauta 195 pasaules valstu nacionālā statistika un daudzu zinātnisko pētījumu rezultāti, kas iegūti laika posmā no 1990. gada līdz 2015. gadam, tajā skaitā - informācija par 249 miršanas gadījumu cēloņiem, par 315 dažādām slimībām un traumām, pieminēti arī 79 riska faktori. 
Aizvadītajos gados daži sabiedrības veselības rādītāji ir uzlabojušies, piemēram, dzīves ilgums. Taču citi rādītāji uzrāda negatīvas pārmaiņas – te var minēt uztura kvalitāti un aptaukošanos. 
Pieaug dzīves ilgums
Kopš 1980. gada planētas iedzīvotāji sākuši dzīvot ilgāk vidēji par desmit gadiem. 2015. gadā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 69 gadi, bet sieviešu – 74,8 gadi. 
Pats galvenais faktors, kas nodrošina planētas iedzīvotāju dzīves ilgumu, ir veiksmīga cīņa ar infekcijas slimībām. Salīdzinot ar 2005. gadu, saslimšana ar HIV/AIDS samazinājusies par 33,5%, bet ar malāriju – par 37%. Tāpat cilvēce ir sasniegusi vērā ņemamus rezultātus cīņā ar infekciozo diareju, onkoloģiskajām un sirds-asinsvadu slimībām.
Pamatslimības, no kurām cieš cilvēki visā pasaulē, ir kariess, aklums un kurlums. No 1990. gada veselības zaudēšanas galvenie cēloņi (atskaites punkts – cik ilgi dzīvo ar invaliditāti, YLD) ir palikuši tie paši. Sāpes kakla un krustu rajonā, kurlums un aklums, depresīvi traucējumi un anēmija cilvēkiem bija galvenās ligas 2015. gadā. Zinātnieki izcēla astoņas slimības un stāvokļus, kas skārušas vairāk nekā 10% cilvēces:
1. Kariess: 2,3 miljardiem cilvēku;
2. Saspringtas galvassāpes: 1,5 miljardiem cilvēku;
3. Dzelzs deficīta anēmija: 1,47 miljardiem cilvēku;
4. Vāja dzirde vai kurlums: 1,2 miljardiem cilvēku;
5. Migrēna: 959 miljoniem cilvēku;
6. Ģenitāliju herpes: 846 miljoniem cilvēku;
7. Refraktēti redzes traucējumi: 819 miljoniem cilvēku;
8. Askaridoze (helmintoze): 762 miljoniem cilvēku.
Cerības vairo fakts, ka 14 infekcijas slimības ir zaudējušas pozīcijas. Kaut ir pieaudzis Zemes iedzīvotāju skaits, absolūtais cilvēku skaits, kam ir šādas diagnozes, samazinājies. Pie šīm slimībām zinātnieki pieskaita astmu, dzemdes kakla vēzi, hroniskas plaušu obstruktīvās slimības un sirds išēmiskās slimības.
Slimi cilvēki dzīvo ilgāk  
Kopš 1990. gada Zemes iedzīvotāju dzīves ilgums pieaudzis vairāk nekā par 10 gadiem, precīzāk, par 10,1 gadu. Diemžēl laika sprīdis, ko cilvēks nodzīvo vesels, pieaudzis tikai par 6,1 gadu. Citiem vārdiem, esam sākuši dzīvot ilgāk, taču ar slimību buķeti. Ja infekcijas slimības atkāpjas pagātnē, tad to vietā nāk sirds-asinsvadu patoloģijas, osteoartroze un citas vecuma slimības. Netīrs ūdens, antisanitāri apstākļi, bads un narkomānija. Lai kā attīstītu valstu iedzīvotāji gribētu pievērt acis uz šīm problēmām, tās tomēr pastāv. Trešo pasaules valstu slimības nogalina miljoniem cilvēku tepat mums blakus. 2015. gadā priekšlaicīgas nāves faktori bija:
1. Tabakas smēķēšana;
2. Hipertoniskās slimības;
3. Paaugstināts cukura līmenis;
4. Palielināts ķermeņa svara;
5. Uztura trūkums bērniem.
Ja 1990. gadā pasaules iedzīvotāju veselības apdraudējuma akcents bija tropiskās slimības un antisanitāri apstākļi, tad šodien šis akcents ir pārvietojies uz mazkustīgu dzīvesveidu, rūpnieciskiem kancerogēniem, gaisa piesārņojumu un narkotisko vielu ļaunprātīgu lietošanu. Riski, kas saistīti ar nepareizu uzturu, šodien pasaulē izraisa saslimšanu 10% pasaules iedzīvotāju. Pirmām kārtām tā ir pārmērīga sāls lietošana un nepietiekams dārzeņu, augļu, augu eļļu, riekstu un jūras produktu daudzums uzturā. Pateicoties valsts institūciju aktīvai darbībai un iedzīvotāju izglītotības līmenim, 15 gadu laikā smēķēšanas ietekme uz veselību samazinājusies gandrīz par ceturto daļu, tomēr joprojām ir nopietna problēma.  Ir uzlabojusies situācija ar tīru dzeramo ūdeni, sanitārajām normām un gaisa piesārņojumu, taču arī šajā jomā līdz uzvarai vēl tālu.
Grūtniecība un dzemdības
Kopš 1990. gada dzemdētāju mirstība ir samazinājusies praktiski par trešdaļu – no 282 nāves gadījumiem uz 100 tūkstošiem dzemdētāju līdz 196 gadījumiem uz 100 tūkstošiem dzemdētāju. Taču 2015. gadā vairāk nekā 275 tūkstoši sieviešu nomira dzemdību laikā un pārsvarā tādu iemeslu dēļ, ko varēja novērst. Kopš 2000. gada dzemdētāju nāves gadījumu skaits kopumā pieaudzis 24 pasaules valstīs. To skaitā ir ne vien karojošās Afganistāna un Palestīna, bet skumīgajā sarakstā ir iekļuvušas arī labklājīgas valstis ASV, Grieķija un Luksemburga. Trešās pasaules valstīs dzemdētājas pārsvarā mirst no asiņu zaudējuma, bet bagātajās valstīs dzemdētāju nāves iemesls dzemdībās ir tromboze, sirds patoloģijas un hronisko slimību saasinājums. 
Bērnu mirstība pasaulē
1990. gadā pasaulē dažādu iemeslu dēļ nomira 12,1 miljons bērni jaunāki par pieciem gadiem. 2015. gadā šis skaitlis samazinājās vairāk nekā divas reizes – līdz 5,8 miljoniem. Vienlaikus, pateicoties veiksmīgai cīņai ar malāriju, infekciozo diareju un masalām, samazinājās atšķirība starp pasaules bagātajām un nabadzīgajām valstīm. Neonatālā mirstība (bērnu nāve pirmajā dzīvības mēnesī) atskaitē izpelnījusies īpašu uzmanību. Kopumā šis rādītājs samazinās, bet ne tik strauji, kā gribētos. 2015. gadā pasaulē kopumā nomira 2,6 miljoni jaundzimušo vecumā līdz 1 mēnesim. Ar vissliktāko statistiku neonatālo nāves gadījumā ziņā izcēlās trīs valstis: 
1. Mali: 40,6 nāves gadījumi uz 1000;
2. Centrālāfrikas Republika: 40,2 nāves gadījumi uz 1000;
3. Pakistāna: 37,9 nāves gadījumi uz 1000.
Pasaules iedzīvotāju veselības pārskatā fiksētie Ziemeļamerikas valstu vājie rādītāji lika vilties ASV un Kanādas iedzīvotājiem. Ziemeļamerika no citām attīstītajām valstīm atpaliek dzīvildzes ziņā – 67,1 gads vīriešiem un 69,8 gadi sievietēm. Tāpat 2015. gadā ASV un Kanāda atpaliek no vairuma pasaules attīstīto valstu bērnu mirstības ziņā līdz pieciem gadiem. Pēdējos gados neproporcionāli pieaugusi arī narkotisko vielu ietekme – vispirms jau kokaīna un opiātu, kurus lieto daudzi amerikāņi. Ekspertus satrauca arī ASV statistika attiecībā uz diabētu, kas ir gandrīz vai sliktākā Rietumos. 
Interesanti, ka Grenlande ir izvirzījusies līderos alkoholisma izplatības un suicidālo gadījumu skaita ziņā.
************
Avots: http://medbe.ru/news/interesnoe/naselenie-zemli-poslednie-15-let-prodolzhitelnost-zhizni-i-bolezni-rozhdaemost-i-smertnost-statistik/

© medbe.ru




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Gaismas iela 19 k-8, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv